Ar “Andrejdienas lasījumiem” 30. novembrī noslēgusies norišu kopa, ko Bauskas Centrālā bibliotēka bija sagatavojusi, lai atgādinātu un stāstītu par novadnieku, skolotāju, grāmatu un periodisko rakstu izdevēju Andreju Jesenu (1873-1958) no Gailīšu pagasta “Rutku” mājām. Aizvadītā diena iemūžināta 24 fotomirkļos, kas apskatāmi šeit.

“Andrejdienas lasījumi” aizritēja novadniekam nozīmīgā vietā – Bauskas Bērnu un jauniešu centra Dzeltenajā mājā, kur, skolnieka godā būdams, Andrejs aizvadīja sev tīkamus zinību gadus. Bauskas pilsētas skola pēc izglītošanās mēģinājumiem citviet beidzot bija devusi zinātkārajam jaunietim vēlamo. Tāpēc neliels cieņas un piemiņas apliecinājums bija atgriešanās ēkā, kas nozīmīga visu kopā sanākšanas vaininiekam.

Pasākuma ievadā bibliotēkas galvenā bibliogrāfe-redaktore īsumā pastāstīja par norisēm un paveikto, kas visa gada griezumā maz pamazām realizēts A. Jesena 150-gades vārdā. Fonā mainoties īsgrāmatiņu konkursa “Es kā Jesens” laureātu īsgrāmatiņu video, tika pausts gandarījums, ka vienkopus sanākuši cilvēki, kuru dzimtas atzaru pārstāvji trīs paaudzes iepriekš bijuši ciešā radniecībā.

Lasījumus atklāja Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vecākais speciālists Raitis Ābelnieks ar prezentāciju “Andreja Jesena laika bērnības vietas un gaitas abpus robežai”. Tajā klausītāji tika iepazīstināti ar iespējamiem maršrutiem, kā skolnieks Andrejs varētu būt mērojis ceļu līdz Bauskai, ko redzējis un kādas valodas dzirdējis, soļojot pa pilsētas galveno ielu uz skolu. Vēl lasījumā tika skaidrotas neprecizitātes jautājumā par dzimtās vietas piederību kādai no administratīvajām vienībām. Proti, Gailīšu pagasta “Rutku” mājas 1873. gadā atradušās Paņevežas apriņķa Kamārdes muižas teritorijā, nevis Ceraukstes vai Kamārdes pagastos. Tika šķetināts arī līdz šim neskaidrais jautājums par to, kas varētu būt bijusi pirmā Andreja Jesena zinību apguves vieta, un, izslēdzot dažādus variantus, muzeja speciālists sliecas domāt, ka tas varētu būt bijis Vašķos (Vaškai) tai pus pašreizējai robežai.

Grāmatzinātnieka Viestura Zandera lasījums “Ievērojamais vīrs Andrejs Jesens (1873-1958)” savu nosaukumu nelielā mērā guva pateicoties grāmatu sērijai “Ievērojami vīri dzīvē un darbā”, ko izdeva Andreja Jesena apgāds. Savā stāstījumā V. Zanders atskatījās uz grāmatu un periodisko rakstu izdevēja pienesumu literatūrā, sastādot un tulkojot, kā arī izdodot augstvērtīgu literatūru lasīšanai skolās un mājās. Turklāt jāņem vērā, ka tas periodiski noticis laika posmā, kas bija gana nesaudzīgs izdevējdarbībai. Arīdzan tautas apziņai vēl bija jāaug līdz nācijas pārliecībai un to varēja un vajadzēja stiprināt ar pašaizliedzīgu darbību grāmatniecībā. Lasījumā tika pieminēti vēl divi grāmatniecības grandi, A. Jesena vienaudži – Jānis Rausks un Ansis Gulbis, kuri, lai arī strādāja atsevišķi, tomēr bija par vienu ideju, proti, lasošu un izglītotu latviešu tautu. Viestura Zandera lasījumā izskanēja atziņa, ka tieši A. Jesena darbībā meklējamas daudzveidīgas, krāšņas un vienlaikus demokrātiskas jeb viegli pieejamas literatūras ierosmes.

Bauskas Bērnu un jauniešu centra medijpratības grupa “Bauskas dārgumu meklētāji” otro reizi šī gada laikā bija viesi Andreja Jesena 150-gadei veltīto notikumu vidū. Šoreiz jauniešu pulks ienesa skolnieku sadzīves ainas bijušās skolas sienās. Pasākuma apmeklētāji redzēja nelielas, teatrālas skolu ainu izspēles un klausījās E. Birznieka-Upīša “Pastariņa dienasgrāmata” fragmentu lasījumos, jo stāsts reiz publicēts periodisko izdevumu leģendas – “Jaunības Tekas” – lappusēs. Jauniešu grupas novēlējums izskanēja Andeja Jesena vārdiem jeb “cilvēks ar labu grāmatu rokās nekad nav vientuļš”.

Pasākumu vizuāli un izzinoši bagātināja novadnieka izdoto grāmatu un periodisko rakstu izstāde, kas tika veidota no Bauskas muzeja un Uzvaras pamatskolas bibliotēkas krājumiem. To starpā bija gan 100 gadus sens “Jaunības Teku” numurs, gan A. Jesena izdevumu katalogs (līdz 1925. gadam), gan Raiņa “Vasaras princīši un princītes” un “Populāri zinātniskās bibliotēkas” grāmatu sēriju eksemplāri, kā arī daudzas citas drukātās muzejvērtības. Uz molbertiem savukārt bija izkārtotas planšetes ar palielinātām fotoattēlu kopijām, kas vēstīja par grāmatnieka mājām un ģimeni. Vairums fotokadru pirmo reizi bija nonākuši ārpus Jesenu dzimtai piederīgo albumiem.

“Andrejdienas lasījumu” izskaņā tika demonstrēta video eseja "Andreja teciņas”. Video zīmīgais nosaukums ir atsauce gan uz A. Jesena periodiskajiem izdevumiem ar nosaukumu "Jaunības Tekas", "Mazās Jaunības Tekas" un "Mazo Teciņas", gan uz vietu, kur video filmēts – Andreja Jesena dzimtajās mājās "Rutki" leišmalē. Šī video pati īpašākā daļa ir Veltas Šulces (dz. Jesenas) atmiņas par, kā viņa pati teic, Andrejonkuli.

Aplausi izskanēja, sakot paldies klātesošajiem. To vidū bija video esejas varone Velta Šulce ar meitām, Andreja Jesena mazmazdēls Toms Altbergs, kurš gada griezumā dāsni dalījās ar sev zināmo informāciju un unikāliem fotokadriem no ģimenes albuma, kā arī  “Rutku” māju saimnieks Jānis Svars, kurš, Andreja māsas Annas ģimenes līniju turpinādams, pieskata dzimtas mājas.

---

Video esejas tapšana un "Andrejdienas lasījumi" noritēja ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas izlolotam projektam "Ceļā uz Latviešu grāmatai 500 Latvijas reģionos: izdevējdarbība un tekstu izplatība senāk un tagad".

Īss atgādinājums par rakstā neminētajām šī gada aktivitātēm Andreja Jesena zīmē (klikšķini virsū): īsgrāmatiņu konkurss "Es kā Jesens"; digitāli šķirstāma bibliotēkas avīzīte; izstāžu namiņš pilsētvidē.