2024. gada 31. oktobris bija diena, kad kupls pulks baušķenieku ieradās uz Bauskas Centrālās bibliotēkas organizētu tikšanos, lai siltā un mājīgā gaisotnē pavadītu vakaru kopā ar grāmatu autori, aktrisi un runas pedagoģi Zani Daudziņu un klutūržurnālisti Liegu Piešiņu.

Pasākuma sākuma daļā L. Piešiņas vadītā sarunā iepazinām Z. Daudziņu kā grāmatu autori, īpašu uzmanību veltot viņas jaunākajam darbam – “Bērnudienas komunālijā”. Z. Daudziņa stāstīja gan par sajūtā grāmatas tapšanas laikā, gan par darbu, kas tajā ieguldīts. Rakstot grāmatu, Z. Daudziņa īpašu uzmanību pievērsusi pašam rakstīšanas procesam – daudz pārdomājusi, labojusi, spēlējusies ar vārdiem, tos meklējusi un piemeklējusi, tā grāmatai kļūstot ne tikai par izstrādātu, bet arī izmīļotu darbu. Bet iedvesmu un drosmi rakstīt daiļliteratūras darbu devusi lasītāju atsaucība par viņas iepriekš izdotajām grāmatām. Kā atzina Z. Daudziņa, gaidot grāmatas atvēršanas svētkus, sajūtas ir bijušās īpaši saviļņojošas un pacilātas. Jāpiemin, ka “Bērnudienas komunālijā” šobrīd piedzīvo tulkojumus arī lietuviešu un igauņu valodās!  Taujāta, vai šobrīd ir ieceres nākamajai grāmatai, Z. Daudziņa atzīst, ka šobrīd jūt lielu atbildību par iespējamo nākamo grāmatu, atzīstot, ka nevēlas uzrakstīt “kaut ko”. Viņa šobrīd vēl maldās savās idejās un, kamēr vēl notiek šī maldīšanas, autore apsola nerakstīt neko, jo, viņasprāt, svarīgi ir rakstīt no prāta uz prātu, no sirds uz sirdi, un tad, kad tiešām ir, ko teikt.

Tikšanās laikā neizpalika arī daži Z. Daudziņas stāsi no aktrises dzīves. Z. Daudziņa dalījās ar stāstiem no studiju laikiem, dalījās arī iespaidos no viesizrādēm, kas gūti apbraukājot Latviju, pastāstīja par tēliem, kuros nācies iejusties un kuri neatstāj vienaldzīgu nevienu, kā arī to, ko tie devuši viņai pašai.

Tikšanās laikā Z. Daudzņu iepazinām arī no runas pedagoģes puse, kas ir viņas rūpals jau 25 gadus. Stāstot par dažādām balss intonācijām un tās nostādīšanu,  iekļaujoši tika demonstrētas arī paša Z. Daudziņas balss spējas. Tika pieminēta arī mūsdienu teātra aktieru runa. Kā akcentēja Z. Daudziņa, mūsdienu režisori gandrīz vairs nestrādā ar runāto vārdu, jo teātrī nereti tiek izmantoti mikrofoni un citādi skaņas pastiprinātāji. Tas ir par iemeslu tam, ka teātris vairs nemanifestētu valodu un, kā izteicās Z. Daudziņa, viņasprāt,  no tā cieš visa tauta.

Tikšanās noslēgumā L. Piešina nāca klajā ar negaidītu lūgumu  - radīt kādu helovīnam raksturīgu skaņu, tā tikšanos noslēdzot ar Z. Daudziņas radītiem īsteni raganīgiem smiekliem.

Paldies pasākuma viešņām un ik katram pasākuma apmeklētājam! Paldies par kopā būšanu!

Ieskats pasākumā pieejams šeit!