Krišjānis Berķis
Ģenerālis
Vārds, uzvārds
Krišjānis Berķis
Dzīves dati
26.04.1884 - 27.07.1942
Dzimis Bauskas apriņķa Bērzukrogā (Īslīces pag.). Miris izsūtījumā Permā, cietuma slimnīcā.
Ģimene
Kalpu Jāņa un Grietas dēls septiņu bērnu ģimenē - Jānis, Andrejs, Kārlis (latviešu strēlnieku komandieris), pats Krišjānis, Jēkabs, Līze un Anna. Ģimenes mājvieta 20. gs. 60. gados meliroācijas darbos nolīdzināta kā neperspektīva būve dzīvei. Palicis Krišjāņa Berķa 30. gados stādīts ozols un akmens ar piemiņas plāksni. Krišjāņa Berķa ģimenē - kundze Hilma Lehtonena (somiete) un dēls Valentīns.
Izglītība
Kaucmindes pagastskola;
Bauskas pilsētas skola (b. 1903);
Viļņas junkuru skola (1903-1906);
Kara akadēmiskie kursi (1929-1930).
Bauskas pilsētas skola (b. 1903);
Viļņas junkuru skola (1903-1906);
Kara akadēmiskie kursi (1929-1930).
Apbalvojumi
Staņislava II, III šķ.;
Annas II, III, IV šķ.;
Vladimira IV šķ.;
Jura krusta IV šķ. ;
LKO II šķ. un I šķiras ordenis (1927)
Lāčplēša Kara ordeni III šķ. ;
Triju Zvaigžņu ordeni I, II šķ.;
Viestura ordeņa I šķ.;
Francijas Goda Leģiona ordenis;
Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 2.pak.;
Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera ordenis;
Lietuvas kara ordeņa "Vytis" I šķ. 3.pak.;
Aizsargu Nopelnu krusts.
Annas II, III, IV šķ.;
Vladimira IV šķ.;
Jura krusta IV šķ. ;
LKO II šķ. un I šķiras ordenis (1927)
Lāčplēša Kara ordeni III šķ. ;
Triju Zvaigžņu ordeni I, II šķ.;
Viestura ordeņa I šķ.;
Francijas Goda Leģiona ordenis;
Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 2.pak.;
Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera ordenis;
Lietuvas kara ordeņa "Vytis" I šķ. 3.pak.;
Aizsargu Nopelnu krusts.
Dzīves gājums
Kā podporučiks (1906) sācis dienestu 2. Somijas strēlnieku pulkā Helsinkos. Pirmā pasaules kara laikā kā rotas, vēlāk bataljona komandieris piedalījies kaujās Austrumprūsijā, Karpatos, Galīcijā. 1909. gadā Kr. Berķis saņēmis poručika dienesta pakāpi, 1913. gadā – štābkapteiņa un 1917. gada janvārī – kapteiņa dienesta pakāpi. Pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 7. Tukuma latviešu strēlnieku pulku par bataljona komandieri (1917), nedaudz vēlāk iecelts par pulka komandiera vietas izpildītāju. Piedalījies kaujās pie Mazās Juglas, Tīnūžiem un Nītaures. Sasniedzis apakšpulkveža pakāpi.
Pēc lielinieku apvērsuma arestēts par pretošanos revolucionāru komitejai un atstādināts no pulka komandēšanas. Pēc tam aizbraucis uz Somiju, bet, lielinieku vajāts, bijis spiests bēgt uz Krieviju. 1918. gada vasarā atgriezies Somijā, dzīvojis Hemēnlinnā. 1919. gada februārī atstājis Somiju, ieradies Tallinā, uzņemts Ziemeļlatvijas brigādē par Rezerves bataljona komandieri, ko pats Tērbatā saformējis lielākoties no brīvprātīgajiem. Bataljons pārdēvēts par 2.Cēsu kājnieku pulku. Cīnījies pie Rūjienas pret lieliniekiem, jūnijā - pret Landesvēru un Dzelzsdivīziju pie Cēsīm un Raunas. Pēc vāciešu sakaušanas 6. jūlijā savu karaspēku ievedis Rīgā, kur abas mūsu armijas - Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigāde - savienojās. Par šo kauju nopelniem Kr. Berķis paaugstināts par pulkvedi. 1919. gada 6. augustā Kr. Berķis iecelts par 3. Latgales divīzijas komandieri. Savu divīzij vadījis kaujā pret bermontiešiem, bez sevišķiem zaudējumiem ieņemot Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni.
Izšķirošajās kaujās par Rīgas atbrīvošanu no 3. līdz 11. novembrim komandējis kaujas grupu Rīgas rajonā, izcīnot kaujas pie Priedaines, Bulduru tilta un gar Lielupi, atbrīvojot Jūrmalu. Tam sekoja Jelgavas un Tukuma ieņemšana un bermontiešu aizdzīšana pāri Lietuvas robežām. 1919. gada decembrī Kr. Berķis ar savu divīziju ieradās Latgales frontē. Vadīja mūsu karapulkus līdz Latvijas galīgai atbrīvošanai.
Paaugstināts par ģenerāli 1925. gada 22. jūnijā. Līdz 1934. gadam 3. Latgales divīzijas komandieris, no 1934. gada - 2.Vidzemes divīzijas komandieris, visu apgabalu garnizonu priekšnieks. 1934. gadā iecelts par Latvijas armijas komandieri. 1940. gada aprīlī - jūnijā kara ministrs. Piešķirtas Vaives dzirnavas pie Cēsīm. 1940. gada jūnijā devies trimdā uz Somiju, pēc tam atgriezies Latvijā. 1940. gada augustā kopā ar dēlu un vedeklu Helgu izsūtīts uz Krieviju, 1941. gada jūnijā ieslodzīts. Miris Permā, cietuma slimnīcā 1942. gada 27. jūlijā.
Pēc lielinieku apvērsuma arestēts par pretošanos revolucionāru komitejai un atstādināts no pulka komandēšanas. Pēc tam aizbraucis uz Somiju, bet, lielinieku vajāts, bijis spiests bēgt uz Krieviju. 1918. gada vasarā atgriezies Somijā, dzīvojis Hemēnlinnā. 1919. gada februārī atstājis Somiju, ieradies Tallinā, uzņemts Ziemeļlatvijas brigādē par Rezerves bataljona komandieri, ko pats Tērbatā saformējis lielākoties no brīvprātīgajiem. Bataljons pārdēvēts par 2.Cēsu kājnieku pulku. Cīnījies pie Rūjienas pret lieliniekiem, jūnijā - pret Landesvēru un Dzelzsdivīziju pie Cēsīm un Raunas. Pēc vāciešu sakaušanas 6. jūlijā savu karaspēku ievedis Rīgā, kur abas mūsu armijas - Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigāde - savienojās. Par šo kauju nopelniem Kr. Berķis paaugstināts par pulkvedi. 1919. gada 6. augustā Kr. Berķis iecelts par 3. Latgales divīzijas komandieri. Savu divīzij vadījis kaujā pret bermontiešiem, bez sevišķiem zaudējumiem ieņemot Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni.
Izšķirošajās kaujās par Rīgas atbrīvošanu no 3. līdz 11. novembrim komandējis kaujas grupu Rīgas rajonā, izcīnot kaujas pie Priedaines, Bulduru tilta un gar Lielupi, atbrīvojot Jūrmalu. Tam sekoja Jelgavas un Tukuma ieņemšana un bermontiešu aizdzīšana pāri Lietuvas robežām. 1919. gada decembrī Kr. Berķis ar savu divīziju ieradās Latgales frontē. Vadīja mūsu karapulkus līdz Latvijas galīgai atbrīvošanai.
Paaugstināts par ģenerāli 1925. gada 22. jūnijā. Līdz 1934. gadam 3. Latgales divīzijas komandieris, no 1934. gada - 2.Vidzemes divīzijas komandieris, visu apgabalu garnizonu priekšnieks. 1934. gadā iecelts par Latvijas armijas komandieri. 1940. gada aprīlī - jūnijā kara ministrs. Piešķirtas Vaives dzirnavas pie Cēsīm. 1940. gada jūnijā devies trimdā uz Somiju, pēc tam atgriezies Latvijā. 1940. gada augustā kopā ar dēlu un vedeklu Helgu izsūtīts uz Krieviju, 1941. gada jūnijā ieslodzīts. Miris Permā, cietuma slimnīcā 1942. gada 27. jūlijā.
Izmantotie avoti
Pihlaks, J. Lāčplēša kara ordeņa un Brīvības krusta kavalieri. [Rīga]: Valters un Rapa, 2019.
Rislaki, J. Kur beidzas varavīksne: Krišjānis Berķis un Hilma Lehtonena. Rīga: Jumava, 2004.
Ģenerālis Krišjānis Berķis, pieejams: https://www.karamuzejs.lv/index.php/lkm/generalis-krisjanis-berkis [01.11.2023.]
