Arnolds Apse
Rakstnieks
Vārds, uzvārds
Arnolds Apse
Dzīves dati
28.05.1914 - 19.01.1983
Dzimis Iecavā, uzaudzis Codes pusē. Miris Francijā, atdusas Valšēdas kapos, Sārbūrā.
Ģimene
Pēc Pirmā pasaules kara beigām ar vecākiem atgriezies dzimtajās mājās "Kļaviņas" Codes pusē. Vēlāk dzīvojuši mājās "Avotnieki". Tēvs pretojies dēla vēlmei izglītoties ārpus lauksaimniecības jomas.
Karā aizejot, mājās palika sieva Lidija un bērni Jānis, Imants un Maija. Francijā Arnolds Apse aprecējās ar gados jaunāku francūzieti Agnesi un ģimenē uzauga astoņi bērni - Astrīda, Jūlija (Arnolda mātes vārds), Silvija, Sofija, Alfrēds, Armands, Romēns un Stella. Astrīda un Romēns viesojušies Latvijā pie tēva pirmās ģimenes, apbraukājuši Bauskas, Iecavas, Jelgavas pusi.
Karā aizejot, mājās palika sieva Lidija un bērni Jānis, Imants un Maija. Francijā Arnolds Apse aprecējās ar gados jaunāku francūzieti Agnesi un ģimenē uzauga astoņi bērni - Astrīda, Jūlija (Arnolda mātes vārds), Silvija, Sofija, Alfrēds, Armands, Romēns un Stella. Astrīda un Romēns viesojušies Latvijā pie tēva pirmās ģimenes, apbraukājuši Bauskas, Iecavas, Jelgavas pusi.
Izglītība
Codes - Bērzu pamatskola Mežotnes pagastā (klasesbiedrs Mārtiņš Zaurs);
Hercoga Pētera ģimnāzija Jelgavā;
LU Juridiskā fakultāte Rīgā.
Hercoga Pētera ģimnāzija Jelgavā;
LU Juridiskā fakultāte Rīgā.
Literārā darbība
Lauku dabas iespaidi un ikdienas darbi zemnieku sētā atstāja dziļu iespaidu un tie kļuva par galvenajām tēmām A. Apses agrīnajos dzejoļos, piemēram, "Aitu gans", "Rudzu sējas" u.c. Dzejolis "Mātei" publicēts laikrakstā "Bauskas Vēstnesis" (1. maijs, 1931). Agri kaimiņu, Edvarta Virzas un Elzas Stērstes, pamanīts un novērtēts.
Mācoties Jelgavā, piedalījies rakstnieku un mākslinieku apvienības "Zaļā vārna" sarīkojumus. Ražīgs dzejas laiks, kas atspoguļojies laikrakstā "Jaunais Zemgalietis" un žurnālā "Tāle". Būdams dienestā, turpinājis rakstīt un publicēties laikrakstos "Latvijas Kareivis" un "Kurzemes Vārds". Vienlaikus uz vairākām lauku skatuvēm izrādīta Apses trīscēlienu drāma "Kugrēni". Pirmais dzejoļu krājums "Dieva zeme" (1940) iznācis Rīgā. Gan dzejoļu krājums, gan "Kugrēnu" manuskripts nenonāca līdz grāmatnīcām Baigā gada ietekmē.
Zēdelgemes karagūstekņu nometnē Vācijā Apses pārziņā iznāca laikraksts "Rīta Ziņas" un žurnāls "Ceļa Malā". Orbekas nometnē daiļdarbi publicēti antoloģijā "Sāpes un cerības". Vadījis Francijas Latviešu biedrību (1950-1960). Atceroties kara gadus, uzrakstījis romānu "Ceļš uz Golgātu", bet tā iznākšana atcelta (fragmenti lasāmi "Latvju Vārdā"). Periodikā atrodamas ziņas par krājumiem "Baltijas jūra", "Katedrāle" un citiem. Daudzi darbi palikuši manuskriptu formā, tostarp pie meitas Iecavā. Zināmākais darbs - "Klosterkalns" ar autobiogrāfisku ievirzi tapis 1964. gadā. Dzejoļi apkopoti krājumā "Saulespuķes" (izdots Ņujorkā, 1966). Romānā "Gandrīz ģenerālis" (1982) atspoguļota bērnības garīgā biogrāfija. "Lepnā Zemgales bajāru cilts" (sāk. "Kugrēni", 1983) vēsta par kādas Zemgales saimnieku dzimtas likteņi vairākās paaudzēs. Dzejoļu izlase "Manas saknes ir Latvija" (1990).
Mācoties Jelgavā, piedalījies rakstnieku un mākslinieku apvienības "Zaļā vārna" sarīkojumus. Ražīgs dzejas laiks, kas atspoguļojies laikrakstā "Jaunais Zemgalietis" un žurnālā "Tāle". Būdams dienestā, turpinājis rakstīt un publicēties laikrakstos "Latvijas Kareivis" un "Kurzemes Vārds". Vienlaikus uz vairākām lauku skatuvēm izrādīta Apses trīscēlienu drāma "Kugrēni". Pirmais dzejoļu krājums "Dieva zeme" (1940) iznācis Rīgā. Gan dzejoļu krājums, gan "Kugrēnu" manuskripts nenonāca līdz grāmatnīcām Baigā gada ietekmē.
Zēdelgemes karagūstekņu nometnē Vācijā Apses pārziņā iznāca laikraksts "Rīta Ziņas" un žurnāls "Ceļa Malā". Orbekas nometnē daiļdarbi publicēti antoloģijā "Sāpes un cerības". Vadījis Francijas Latviešu biedrību (1950-1960). Atceroties kara gadus, uzrakstījis romānu "Ceļš uz Golgātu", bet tā iznākšana atcelta (fragmenti lasāmi "Latvju Vārdā"). Periodikā atrodamas ziņas par krājumiem "Baltijas jūra", "Katedrāle" un citiem. Daudzi darbi palikuši manuskriptu formā, tostarp pie meitas Iecavā. Zināmākais darbs - "Klosterkalns" ar autobiogrāfisku ievirzi tapis 1964. gadā. Dzejoļi apkopoti krājumā "Saulespuķes" (izdots Ņujorkā, 1966). Romānā "Gandrīz ģenerālis" (1982) atspoguļota bērnības garīgā biogrāfija. "Lepnā Zemgales bajāru cilts" (sāk. "Kugrēni", 1983) vēsta par kādas Zemgales saimnieku dzimtas likteņi vairākās paaudzēs. Dzejoļu izlase "Manas saknes ir Latvija" (1990).
Apbalvojumi
Lauksaimniecības kameras literārās sekcijas balva par darbu "Kugrēni".
Dzīves gājums
Pēc vidusskolas strādājis par kurjeru laikraksta "Brīvā Zeme" redakcijā. Nokārtojis abitūrijas eksāmenus. Iesaukts karadienestā, sakaru bataljonā. Pēc atgriešanās no dienesta turpinājis literāro darbību, bet, sākoties Baigajam gadam, sācis slēpties. Vāciešu arestēts un ieslodzīts koncentācijas noemetnē Vecsaulē, Briģu kudras purvā. Atbrīvots pret Elzas Strērstes galvojumu.
1943. gadā iestājies leģionā. Pēc neilgas atpūšanās tēva mājās, devies uz fronti Jelgavā, bet tur ievainots un 1944. gadā ar kuģi aizvests uz Vāciju. Ārstējies dažādos hospitāļos. Kara beigās nonācis gūstekņu nometnē Vācijā. Zēdelgemes nometnē iesaistījies rosīgā kultūras dzīvē. Nometnēm likvidējoties, parakstījis līgumu ar Forbahas raktuvju vadību un pārcēlies uz dzīvi Ziemeļfrancijā (1948). Strādājis par ogļraci. Vogēzu kalnu ciems Nonneberga ir vieta, kur rakstnieks dzīvojis un pats to dēvējis par Klosterkalnu (tur atradušās sieviešu klostera drupas). No 1978. gada dzīvojis Sārbūrā.
1943. gadā iestājies leģionā. Pēc neilgas atpūšanās tēva mājās, devies uz fronti Jelgavā, bet tur ievainots un 1944. gadā ar kuģi aizvests uz Vāciju. Ārstējies dažādos hospitāļos. Kara beigās nonācis gūstekņu nometnē Vācijā. Zēdelgemes nometnē iesaistījies rosīgā kultūras dzīvē. Nometnēm likvidējoties, parakstījis līgumu ar Forbahas raktuvju vadību un pārcēlies uz dzīvi Ziemeļfrancijā (1948). Strādājis par ogļraci. Vogēzu kalnu ciems Nonneberga ir vieta, kur rakstnieks dzīvojis un pats to dēvējis par Klosterkalnu (tur atradušās sieviešu klostera drupas). No 1978. gada dzīvojis Sārbūrā.
Izmantotie avoti
Ādmīdiņš, Reinis. Arnolds Apse no Iecavas. "Bauskas Dzīve" (7.07.1990.)
Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas. Literatūra"
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.
