Kārlis Berķis
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
Vārds, uzvārds
Kārlis Berķis
Dzīves dati
04.01.1883 - ?
Dzimis Ceraukstes pagastā. Miris Vācijā.
Ģimene
Kalpu Jāņa un Grietas dēls septiņu bērnu ģimenē. Ģenerāļa Krišjāņa Berķa vecākais brālis.
Izglītība
Bauskas pilsētas skola;
Kazaņas junkuru skola (1902-1905).
Kazaņas junkuru skola (1902-1905).
Cita informācija
Staņislava II, III šķ., Annas II, III šķ., Vladimira IV šķ. ordeņi;
Jura krusta IV šķ., Jura Zelta ieroci.
Jura krusta IV šķ., Jura Zelta ieroci.
Dzīves gājums
Pēc Kazaņas junkuru skolas iedalīts 153. Baku kājnieku pulkā. Līdz Pirmajam pasaules karam sasniedzis štabskapitāna pakāpi. Pārcelts uz 239.Konstantinopoles kājnieku pulku (1914). 1916. gada janvārī kā rotas komandieris pārgājis uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. Vadījis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. 1916. gadā 21. un 22. jūnijā pie Katrīnmuižas spēcīgā ienaidnieka ugunī Berķis ieņēmis vāciešu pozīcijas, tā sekmēdams uzvaru visā kaujā. 1917. gada 31. jūlijā iecelts par 440. Buguruslanas kājnieku pulka komandieri, vēlāk Ohtas kājnieku pulka komandieris.
1917. gada decembrī no armijas aizgājis, dzīvojis Smoļenskas un Kalugas guberņu latviešu kolonijās, zemkopis. Mobilizēts Sarkanajā armijā (1919). Satiksmes priekšnieks Ukrainā. Ieskaitīts Kijevas virsnieku bataljonā. 1920. gada februārī veselības stāvokļa dēļ atvaļināts, oktobrī iestājies ģenerāla Vrangela armijā. 1921. gada janvārī atgriezies Latvijā. Iestājies Latvijas armijā, bataljona komandieris 8.Daugavpils kājnieku pulkā.
1921. gada 13. maijā nozīmēts par Bauskas apriņķa priekšnieku. Bijis 13. Bauskas Aizsaru pulka pirmais komandierisTajā laikā pastāvošā kārtība noteica, ka apriņķa priekšnieks pārziņā ir arī aizsargu un policijas darbs, arī pierobeža. Par pienākumu nepienācīgu veikšanu, kā arī naudas nepamatotu un nepiemērotu izšķērdēšanu atbrīvots no amata 1923. gadā. Nonācis tiesas priekšā. Sodu mīkstinot, saņēmis 10 gadu aizliegumu ieņemt valsts amatus. 1929. gadā devies uz Franciju, strādājis, studējis finansu ziniības. Pēc atgriešanās Latvijā, neatkarības pēdējos gados bijis Rīgas pilsētas Diskonta bankas direktors un valdes loceklis. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta Kārļa Berķa ģimene, pats izvairījies no represijām. 1944. gadā aizbraucis uz Vāciju, kur pēc kara miris (precīzs datums nav zināms).
1917. gada decembrī no armijas aizgājis, dzīvojis Smoļenskas un Kalugas guberņu latviešu kolonijās, zemkopis. Mobilizēts Sarkanajā armijā (1919). Satiksmes priekšnieks Ukrainā. Ieskaitīts Kijevas virsnieku bataljonā. 1920. gada februārī veselības stāvokļa dēļ atvaļināts, oktobrī iestājies ģenerāla Vrangela armijā. 1921. gada janvārī atgriezies Latvijā. Iestājies Latvijas armijā, bataljona komandieris 8.Daugavpils kājnieku pulkā.
1921. gada 13. maijā nozīmēts par Bauskas apriņķa priekšnieku. Bijis 13. Bauskas Aizsaru pulka pirmais komandierisTajā laikā pastāvošā kārtība noteica, ka apriņķa priekšnieks pārziņā ir arī aizsargu un policijas darbs, arī pierobeža. Par pienākumu nepienācīgu veikšanu, kā arī naudas nepamatotu un nepiemērotu izšķērdēšanu atbrīvots no amata 1923. gadā. Nonācis tiesas priekšā. Sodu mīkstinot, saņēmis 10 gadu aizliegumu ieņemt valsts amatus. 1929. gadā devies uz Franciju, strādājis, studējis finansu ziniības. Pēc atgriešanās Latvijā, neatkarības pēdējos gados bijis Rīgas pilsētas Diskonta bankas direktors un valdes loceklis. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta Kārļa Berķa ģimene, pats izvairījies no represijām. 1944. gadā aizbraucis uz Vāciju, kur pēc kara miris (precīzs datums nav zināms).
Izmantotie avoti
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.
Bauskas CB Novadpētniecības mape "Virsnieki, karavīri, pretošnās kustību dalībnieki"
Berķis, Kārlis. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru datubāze, pieejams: www.lkok.com [01.11.2023.]
