Vilis Biļķins
Vēsturnieks
Vārds, uzvārds
Vilis Biļķins
Dzīves dati
06.07.1887 - 14.07.1974
Dzīves gājums
Dzimis 1887. gada 6. jūlijā Zālītes pagasta "Kēniņos". Skolojies Dzimtmisā. Pēterpilī ieguvis mājskolotāja tiesības kurlmēmo izglītošanai (1908). Dienests Imantas pulkā (1919-1920). Noslēdzis studijas Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē, mag. hist. (1927). Publicējies fakultātes žurnālā. Vēsturnieka Leonida Arbuzova pamanīts un novērtēts. Bijis vēstures skolotājs Liepājā, Rīgā un Jelgavā. Pētījis 13. gadsimta Latvijas vēsturi: "Indriķa Livonijas chronika viduslaiku gaismā" (1931), "Nameiķis un viņa laikmets" (1935). Publicējis dokumentus, kas attēlo seno cilšu saplūšanu, veidojot latviešu tautu. Rīgas pilsētas vēstures arhīva direktors (1935-1944). Vācu okupācijas laikā ieņēma arī Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas arhīvu pilnvarnieka amatu. Autors grāmatām: "Kuršu brīvības cīņas" un "Zemgaliešu cīņas ar bīskapiem un ordeni" (1936). Pēc rīkojuma 1944. gadā kopā ar arhīva darbiniekiem un krājuma vērtīgāko daļu devies uz Čehijas teritoriju. Uzsācis skolotāja darbu trimdinieku ģimnāzijā, vēlāk Baltijas Universitātē Pinebergā. Vēlākos gados tapuši darbi "Par baltu tautu dziedāšanu un dziesmām no 9.-13. gadu simtenim" un "Senlatvju divas orientācijas". Miris 1974. gada 14. jūlijā Bilefeldā, Vācijā.
Izmantotie avoti
Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas A-M"
Arhīva darbinieki. Rīgas pilsētas arhīvs, pieejams: https://www.archiv.org.lv/rigaspilsetasarhivs/ [14.01.2025.]
