Jānis Ceplītis
Latvijas armijas pulkvedis
Vārds, uzvārds
Jānis Ceplītis
Dzīves dati
28.02.1881 - 03.10.1956
Dzīves gājums
Dzimis 1881. gada 28. februārī Ceraukstes pagasta "Lielkaktiņos". Lauksaimnieku Jēkaba un Mariannas dēls, vecākais no trim brāļiem ar militāro karjeru. Mācījies Bauskas pilsētas skolā, pēc tam izglītojies ģimnāzijā. Brīvprātīgi iestājies Krievijas impērijas armijā (1902). Beidzis Viļņas junkuru skolu (1906). Studējis Pēterpils Kara akadēmijas Topogrāfijas nodaļā.
Piedalījies kaujās, cietis. Dienvidrietumu frontes štāba virsnieks (1915), kapteinis un vēlāk arī apakšpulkvedis (1917). Kā militārais eksperts piedalījies Brestļitovskas miera sarunās (1917). Ukrainas Tautas Republikas armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks (1918. gada dec. -1919. gada sept.). Latvijā atgriezies 1920. gada vasarā, kad darbība frontē jau bija izbeigta. Pulkvežleitnants Latvijas armijas Virspavēlnieka štābā (1920). Kara skolas priekšnieks, par virsuzdevumu liekot mācību iestādes sagatavošanu pēc miera laika programmas. Paaugstināts par pulkvedi un Jātnieku pulka komandieri (1923).
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (n.p.k. 294; 1928. gads), saņēmis arī citus apbalvojumus. No 1931. gada armijas sakaru priekšnieks. Atvaļināts 1935. gadā un dzīvojis gan Rīgā, gan savās lauku mājās. Devies bēgļu gaitās uz Vāciju (1944). Miris 1956. gada 3. oktobrī Freiburgā.
Piedalījies kaujās, cietis. Dienvidrietumu frontes štāba virsnieks (1915), kapteinis un vēlāk arī apakšpulkvedis (1917). Kā militārais eksperts piedalījies Brestļitovskas miera sarunās (1917). Ukrainas Tautas Republikas armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks (1918. gada dec. -1919. gada sept.). Latvijā atgriezies 1920. gada vasarā, kad darbība frontē jau bija izbeigta. Pulkvežleitnants Latvijas armijas Virspavēlnieka štābā (1920). Kara skolas priekšnieks, par virsuzdevumu liekot mācību iestādes sagatavošanu pēc miera laika programmas. Paaugstināts par pulkvedi un Jātnieku pulka komandieri (1923).
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (n.p.k. 294; 1928. gads), saņēmis arī citus apbalvojumus. No 1931. gada armijas sakaru priekšnieks. Atvaļināts 1935. gadā un dzīvojis gan Rīgā, gan savās lauku mājās. Devies bēgļu gaitās uz Vāciju (1944). Miris 1956. gada 3. oktobrī Freiburgā.
Izmantotie avoti
Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture: virsnieki, karavīri un pretošanās kustību dalībnieki"
Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.
Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.
Novadnieks kopkatalogā
Vērtīgs raksts
Foto: Latvijas Nacionālais Arhīvs Latvijas Valsts Vēstures arhīvs