Plūdons

Vārds, uzvārds Vilis Plūdons

Dzīves dati 09.03.1874 - 15.01.1940

Dzimis Pilsmuižas pagasta "Lejeniekos". Atdusas Plūdoņa kapos (pirms tam Selēnu kapsēta) netālu no Lejenieku mājām.

Ģimene Jāņa un Annas Lejenieku ģimenē auga četri dēli, no tiem trešais - Vilis Lejenieks. Lielu ietekmi uz Viļa gaitām atstāja vecāmāte no tēva puses, ģimenē sauktu par Senīti, bet īstajā vārdā Dārte.

Vilis Plūdons ir desmit bērnu tēvs. Dēli Tālivaldis un Emīls Lejenieki dzima laulībā ar pirmo sievu Otīliju Auroru Juliānu Kuču. Pēc drīzas šķiršanās Otīlija ar bērniem devās uz Krieviju, un Vilis par sievu apņēma jau Liezērē sen nolūkoto Elfrīdu Konstanci Melbārdi. Elfrīdas un Viļa ģimenē ienāca astoņi bērni: Vaida, Antra, Ināra, Vilmārs, Druvenaldis, dvīnes Dainuvīte un Ilizāna un pastarītis Varimants.

Izglītība Pilsmuižas pagastskola (1884-1887), tagadējā Salātu iela 31, Bauskā.
Bauskas pilsētas skola (1887-1890), tag. Bauskas Bērnu un jauniešu centra Dzeltenā māja Rīgas ielā 8. Pie abām ēkās atrodas piemiņas plāksnes ar Plūdoņa vārdu.
Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā (1890-1895).

Darbs Liezēres draudzes skola (1895);
Bigauņciema pagastskola (1897-1898);
Skolotāja palīgs un skolotājs dažādās skolās Rīgā (1898-1914);
Ministrijas skola Jaungulbenē (1916-1917);
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija (1919-1933).

Literārā darbība Tautiskā romantisma pārstāvis, latviešu liroepikas iedzīvinātājs un spilgts pārstāvis. Pirmā dzejoļu grāmata "Pirmie akordi" iznākusi jau 1895. gadā. Gadsimta mijā bija skaidrs, ka Plūdoņa vārds rakstniecībā ir uz palikšanu. Skolotāja darbs jūras piekrastē realizējās stāstos, kā arī dzejojumā “Divi pasaules” (1899). Par traģēdijas žanra paraugu dēvētais dzejojums “Rekviēms” (1899), kā arī cerību un baisu nojausmu līdzbūšanā tapušais “Atraitnes dēls” (1901) Plūdoņa vārdu darīja labi zināmu. Neiztrūkstoša Plūdoņa daiļrades sastāvdaļa ir mīlas dzeja, taču paliekošāka ietekme un panākumi sasniegti patriotiskās un dabas lirikas laukā. Dzejoļu krājumā “Via dolorosa” (1918) atainots kara bēgļu dzīves tvērums, savukārt patriotiskās dzejas krājumā “No Nakts līdz Rītam” (1921) ietērpts tautas ceļš uz Latvijas brīvvalsti. Dabas lirikas spilgs piemērs ir krājums “111 lirisku dziesmu” (1918), kurā dabas impresija ir mīlas lirikas virsnots. Starp citiem ievērojamiem darbiem: stāsts "Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas" (Taivas ciems, 1901); poēmas “Fantāzija par puķēm” (1911) un "Uz saulaino tāli" (1912); F. Nīčes "Tā runāja Zaratustra" (1938) tulkojums. Būtisks viņa ieguldījums literatūrā bērniem - "Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas" (1901, ar nosaukumu "Taivas ciems"), "Eža kažociņš" (1921), "Vītolu stabulīte" (1923). Ražīgs veikums mācību līdzekļu radīšanā, latviešu lirikas apgūšanai skolēniem.

Saistība ar Bauskas novadu Gan būdams students un jauns skolotājs, gan zināms rakstnieks un ģimenes galva, kā arī savā pēdējā gaitā Plūdons atgriezās “Lejeniekos”, tagadējā Ceraukstes pagastā. Pēc Pirmā pasaules kara Vilis Plūdons aktīvi pievērsās saimniecības atjaunošanai, remontēja dzīvojamo māju un saimniecības ēkas. Par dzejnieka saimniecību rūpējās rentnieki, kuri apstrādāja zemi. Viļa Plūdoņa darbs ir arī pār lauku esošās Selēnu kapsētas paplašināšana un labiekārtošana.

Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1926);
Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks (1934);
Tēvzemes balva (1938).

Izmantotie avoti

Bauskas CB novadpētniecības mape "Vilis Plūdons"
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.
100 Latvijas personību. Rīga: Nacionālais apgāds, 2006. 227 lpp.

Novadnieku enciklopēdija

Vilis Plūdons

Rakstnieks

Galerija

Noderīgi resursi