Bibliotēka dibināta 1922. gadā
Pilsētas lasītavas atvēršanas un tam paredzēto līdzekļu jautājums Bauskas pilsētas domes sēdē izraisīja diskusiju - nauda piešķirama kādai no pilsētā esošajām biedrību bibliotēkām vai jaunizveidojamai pilsētas lasītavai? Lemjot par 50 000 rubļu uzņemšanu budžetā lasītavas ierīkošanai un jautājuma tālāk virzīšanu pilsētas valdei, tika likti pamati pirmajai publiskajai bibliotēkai Bauskā. Tā atradās pilsētas valdes namā, Pils ielā 19 (tag. Plūdoņa iela). Ēka tika pilnībā sagrauta Otrā pasaules kara laikā. Mūsdienās šajā pat vietā krustojas Bauskas sv. Gara evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzs un ziedu veikals "Rozīte". Gadu pēc lasītavas atvēršanas Bauskas pilsētas valde no Kultūras fonda saņēma prāvu papildinājumu - 437 grāmatas, kuru vērtība noteikta jau latos. Pirmās grāmatas rotāja Bauskas pilsētas valdes zīmogs, pēcāk - pilsētas bibliotēkas.
Pārmaiņu laiks
Aizgājušā gadsimta 30. gados bibliotēkas darba ritējums laikrakstos atspoguļots rosīgs un pilnasinīgs. Lasāms, ka tika veikti bibliotēkas pārkārtošanas darbi no katalogu uz kartiņu sistēmu, plānota bibliotēkas pārvietošana no valdes uz J.Baltā namu Uzvaras ielā 4 un vasarā pienācies ilgāks vaļas laiks. Pirmā bibliotēkas vadītāja Alise Skadiņa nonāca politisko varu sadursmē. Pēc 1944. gada bibliotēkas grāmatās tika iespiests Latvijas PSR Bauskas apriņķa bibliotēkas zīmogs un bibliotēku periodiski (no 1940. līdz 1945. gadam) vadīja Jānis Rūsis. Piedzīvota pirmskara grāmatu iznīcināšana. Bibliotēkas inventārs ieguva tautas īpašuma statusu, savukārt bibliotēka tika pie lomas propagandas teātrī. Kopš 1950. gada bibliotēka atrodas vienā ēkā ar kultūras centru un gaida lasītājus Kalna ielas 18 trešajā stāvā. 1951. gada par bibliotēkas vadītāju iecelta Ausma Žemaite. Līdz ar A. Žemaites darba gaitām Bauskas rajona bibliotēkas darbā ieviesti regulāri semināri ciema bibliotekāriem un mūsdienās aizmirsts teatrāls pasākums - literārās tiesas.
Izstādes, sienas avīzes un referāti
No 1958. līdz 1974. gadam bibliotēkas atslēgas turēja Lauma Kastiņa. Laumas Kastiņas laikā bibliotēkā sāka darboties brīvpieejas fonds, pirmo reizi atzīmēja Jauno grāmatu dienu, strādāja sabiedriskie jeb brīvprātīgie bibliotekāri un savu darba sāka ceļojošās bibliotēkas. Grāmatu un periodisko rakstu izsniegšanu papildināja izglītojošo stendu sagatavošana, kā arī literāro pasākumu organizēšana. Pirmais ieraksts bibliotēkas viesu grāmatā saglabājies no 60. gadiem. Leontīne Zariņa pārņēma bibliotēkas vadību 1974. gadā un tā turpināja līdz 1998. gadam. Aizgājušā gadsimta 70. gadu vidū sākās rajona bibliotēku centralizācija. Tika izveidota rajona komplektēšanas un apstrādes nodaļa. Par ikdienu kļuva grāmatu kopu veidošana un apstrāde ciemu bibliotēkām. Tikmēr "kultūras mantojuma saglabāšanas" rūdījums gūts, mainot piepilējušas lietus ūdens bļodas, mēģinot noteikt telpu piedūmojuma bīstamību, kā arī rakstu darbu veikšana ar cimdotām rokām.
Brīvības vēsmas darbā un kolektīvā
Desmitgadēm mijoties, bibliotēkas darbinieki bija klātesoši politiskajām pārmaiņām gan Baltijas ceļā, gan barikāžu laikā Rīgā. Emocionālais pacēlums un kopības sajūta pāris gadus bija pārāka par skaudro apjausmu, ka dramatiski trūkst naudas jaunu grāmatu iegādei. Attīstījās jauna darba metode - literārās stundas vidusskolniekiem. 1998. gadā notika rajona bibliotēku decentralizācija. Pagastu bibliotēkas nodeva vietējo pašvaldību pārziņā, saglabājot Bauskas RCB galvenās bibliotēkas funkcijas. 1997. gadā iegūts Sorosa fonda-Latvija atbalsts. Pa bibliotēkas duvīm divi vīri ienesa pirmo datoru. Rajona komplektēšanas un apstrādes nodaļa uzsāka elektroniskā kopkataloga izveidi. 1998. gadā bibliotēkā direktores pienākumu pildīšanu pārņēma Baiba Tormane. Sākās intensīva jauno informācijas tehnoloģiju ieviešana un darbs pie lokālā tīkla izveides un novadpētniecības datu bāzes izveides. Reti kurš vairs atcerējās skaņu plašu lasītavu, kad tajā pašā telpā izvietoja datorgaldus.
Automatizācijas un tehnoloģiju triumfs Bauskas rajonā
2000. gadā bibliotēkā tika atvērts Sabiedriskais Interneta pieejas punkts, un 19 rajona bibliotēkas ieguva datorus ar pastāvīgo interneta pieslēgumu. Kā perspektīvu darba formu Interneta lasītavā uzsāka apmācību kampaņu pieaugušajiem "Iepazīsti! Mācies! Lieto!". 2002. gadā bibliotēku no rajona Padomes pārņēma pilsētas Dome, turpmāk - Bauskas Centrālā bibliotēka (BCB). Tajā pat gadā atbalstu ieguva projekts "Bauskas rajona bibliotēkas - vārti uz informācijas pasauli", kā rezultātā bibliotēka saņēma jaunos IIS Alise moduļus, turpmāk nodrošinot elektronisko resursu veidošanu un izmantošanu. 2004. gadā bibliotēkā izveidoja Eiropas Savienības informācijas punktu. 2006. gadā pabeigta visa rajona bibliotēku apgāde ar interneta pieslēgumu. Tam sekoja Bila un Melindas Geitsu fonda projekta realizācija visās Bauskas rajona bibliotēkās, palielinot interneta ātrumu un paplašinot lokālo datortīklu. Bibliotēka saņēma "Trešā tēva dēla" balvu. Bauskas CB rekataloģizācija pabeigta 2008. gadā.
Pakalpojumi kļūst arvien sasniedzamāki attālināti
Reģionālās reformas rezultātā 2009. gadā izveidojās četri novadi: Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku. Divus gadus vēlāk 17 Bauskas novada pagastu bibliotēkas kļuva par Bauskas Centrālās bibliotēkas patstāvīgajām struktūrvienībām. Bibliotēkas pakalpojumi kļūst arvien sasniedzamāki attālināti, jo 2011. gadā sāk darboties tīmekļvietne www.bauskasbiblioteka.lv, savukārt 2014. gadā lasītājiem piedāvā Grāmatu nodošanas iekārtas iespējas. Sadarbībā ar Lietuvu, 2014. gadā bibliotēka iesaistījās projektā kā rezultātā atklāja Bauskas Biznesa bibliotēku jeb specializēto lasītavu ar biznesa literatūra, datubāzēm un apmācību norisi pieredzējušiem un topošiem uzņēmējiem. Projekts ilga astoņus gadus. No 2018. gada bibliotēku vada Māra Kuļikauska. Bibliotēkas aktivitātes iekļuva "Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2019" top desmitniekā - 3. vietu ieguva izstāde "Bauskas bibliotēkā modē grāmatas", savukārt 10. vietā ierindojās LBB Zemgales reģionālais seminārs "Bibliotēka - visuma centrs".
"Gada bibliotēka 2021"
No 2020. gada bibliotēka pilsētvidē izliek lielizmēra planšetu izstādes, kā arī izveidojusi plašu ceļojošo izstāžu piedāvājumu un pieteikšanās kārtību bibliotēkām. Norit darbs arī platformā Instagram. 2021. gada martā tika sperts vēl viens solis bibliotēkas pakalpojumu pieejamībā - bibliotēka uzstādīja pirmo grāmatu pakomātu jeb bibliomātu Latvijā. Tā paša gada 1. jūlijā darbu sāka apvienotais Bauskas novads (Vecumnieki, Rundāle, Iecava, Bauska). Gaidot bibliotēkas apaļjubileju, bibliotēka uzsāka simtgades izdevuma "100 gadi / grami bibliotēkas" veidošanu. 2022. gadā Bauskas Centrālā bibliotēka svinīgā ceremonijā Ogrē ieguva Latvijas Bibliotekāru biedrības gada balvu "Gada bibliotēka 2021". Laiks realizēt lielus sapņus un ieceres. Simtu trešo gadskārtu iesākam ar jaunu vizuālo identitāti un tīmekļvietni! Bibliotēka ar pamatotām cerībām skatās jaunu bibliotēkas telpu virzienā un atceras, ka "Bibliotēka jebkuros tumšos laikos spēj iedegt gaismu savos logos" (M. Kuļikauska).