Kārlis Ezeriņš (1868-1934)

Ģenerālis

Dzimis 1868. gada 10. septembrī Bauskas pagastā. Beidzis Viļņas junkuru skolu (1892) un Ģenerālštāba akadēmiju Pēterburgā (1899). No 1888. gada dienējis Krievijas armijā. 1901. gadā paaugstināts par kapteini. Piedalījies Krievijas–Japānas karā. Pirmā pasaules karā laikā bijis pulka komandieris. Ģenerālmajora dienesta pakāpe (1916). No 1917. gada oktobra Krievijas Ģenerālštāba pārv. priekšnieks. No 1919. gada janvāra Padomju Latvijas armijas štāba adm. daļas priekšnieks, kopā ar to atkāpies uz Padomju Krieviju. 1920. gada novembrī K. Ezeriņš nelegāli pārgājis robežu un atgriezies Latvijā. Kā ģenerālis iestājies Latvijas armijā un decembrī kļuvis par Latvijas armijas Reglamentu caurskatīšanas un rediģēšanas komisijas priekšsēdētāju, bet jau 1921. gada janvārī – par Apsardzības padomes locekli. Kara ministra biedrs (1924), vēlāk – Kara ministrijas padomes loceklis. 1926. gada oktobrī iecelts par Kara ministrijas izmeklēšanas komisijas locekli, bet decembrī atvaļināts sakarā ar štatu samazināšanu. Savas militārās karjeras laikā līdz 1920. gadam apbalvots ar Krievijas Sv. Jura zobenu, 3. un 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni un 2., 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni. Miris 1934. gada 29. septembrī Rīgā, atdusas II Meža kapos.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Ģenerālis Kārlis Ezeriņš, pieejams: https://www.karamuzejs.lv/index.php/lkm/generalis-karlis-ezerins [29.09.2023.]