Teodors Amtmanis (1883-1938)

Režisors

Dzimis 1883. gada 11. decembrī zemnieku ģimenē. Uzaudzis Bauskas apriņķa Vallē, mājās "Zvanītāju Bukas" (tēvs bijis baznīcas zvaniķis). Piemērs un iedvesmotājs brālim Alfrēdam Amtmanim–Briedītim. Beidzis Katrīnas pilsētas skolu Rīgā, strādājis par tirgotāja mācekli. No 1902. gada brīvprātīgais Jaunajā latviešu teātrī. Pirmās lomas spēlējis Apollo teātrī (1905-1908). Jaunā Rīgas teātra aktieris (1909-1913) un direktors (1911-1913). Iestudējis izrādes un tēlojis lomas: Krustiņš (R. Blaumaņa "Pazudušais dēls"), Hļestakovs (N. Gogoļa "Revidents") un daudzas citas. Teodora sniegums kļuvis par etalonu reālpsiholoģiskā spēlējumā un pārdzīvojuma mākslas attīstībā. Otru aktiermākslas virzienu iezīmējuši ētiski cildeni varoņi: Sprīdītis, ko spēlējis pēc A. Brigaderes lūguma, Antiņš (J. Raiņa "Zelta zirgs") u.c. Nepakļāvīgā rakstura un teātra intrigu dēļ aizgājis no Jaunā Rīgas teātra. Īslaicīgi režisors teātros Rēvelē, Maskavā. Vadījis amatieru teātra trupas Samarā un Harkovā. Maskavā nodibinājis un vadījis "Aģitteātri" (1921-1922). Darbojies teātrī "Skatuve". 1938. gadā represēts. Nošauts 1938. gada 3. februārī Maskavā, Butovas poligonā. Mākslinieka dzimtajās mājās Vallē 1985. gadā atvērts muzejs.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.