Teodors Grothuss (1785-1822)

Zinātnieks

Dzimis 1785. gada 20. janvārī Kurzemes muižnieka un pianista Ēvalda Grothusa ģimenē. Īstā vārdā Johans Kristjāns Dītrihs Grothuss. Zinātnisko darbību sācis Parīzē un Romā. Jau divdesmit gadu vecumā pievērsis sev zinātnes pasaules uzmanību, izskaidrojot elektrolīzes parādību. No 1908. gada līdz mūža beigām dzīvojis un strādājis vecāku dzimtajā pusē un apmeties mātei piederošajā Geduču muižā (tag. Lietuva), 25 km no Bauskas. Būdams patālu no pilsētām, vēstules, ko Eiropas izcilākie prāti sūtīja uz Geduču muižu, gāja caur Bausku. Grothusa 70 lappušu garais traktāts "Par gaismas un elektrības ķīmisko darbību" nolasīts Kurzemes literatūras un mākslas biedrības sēdē 1818. gadā (publicēts biedrības rakstu 1. sēj.), un traktāts zinātnes pasaulē atzīts par jaunas nozares - fotoķīmijas - pamatu izklāstu. Grothusa raksts palīdzējis biedrībai noturēties pasaules zinātņu vēstures elitē. Pētnieka uzvārds un zinātnisko nopelnu uzskaitījums atrodas dažādu valstu 19.-20. gs. enciklopēdijās, fizikas un ķīmijas vēstures grāmatās. Sastādot 19. gs. potenciālo Nobela prēmijas laureātu sarakstu, tajā iekļauts T. Grothuss, norādot uz viņa ziņotajiem atklājumiem Kurzemes biedrībai. Vairākus pētījumus veicis drauga, H. Bidera, vadītajā aptiekā Jelgavā (Kumerova aptieka). Autors ap 70 rakstiem par ķīmijas, fizikas un blakusnozaru problēmām. Zinātniskajos darbos Grothuss kā adresi allaž norādījis "Geddutz bei Bauske, Kurland". Savu bibliotēku un finansiālos līdzekļus bija novēlējis Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai, taču piederīgie to apstrīdēja. Miris 1822. gada 26. martā.

Stradiņš, J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. 639 lpp. (377.-381. lpp.); Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.