Jānis Lejenieks (1876-1938)

Ārsts, rakstnieks

Dzimis 1876. gada 16. novembrī Pilsmuižas pagasta "Lejeniekos". Uzvārds bieži minēts kā Lejnieks. Dzejnieka Viļa Plūdoņa jaunākais brālis. Neklātienē beidzis Pēterburgas 3. ģimnāziju. Studējis medicīnu Tērbatas universitātē (1902-1909), sākumā iegūstot aptiekāra tiesības, vēlāk - ārsta diplomu. Ārsts Saikavā, Jaungulbenē, Rīgā, Dunavā (tur vadījis arī aptieku). Neilgu laiku ieņēmis Bērnu slimnīcas direktora posteni (1923). Rīgā dzīvojis Torņakalnā, domājams - blakus brāļa ģimenei. Pirmā publikācija "Pie kapa kopiņas" lasāma žurnālā "Apskats" Nr. 20 (1903). Nozīmīgākais devums ir lugas: "Bērzgaliešos" (1914), "Vētra" (1922), "Vecais Vīcups" (1923) par lauku dzīvi un ļaudīm. Rakstījis arī stāstus. Izmantojis pseidonīmus Visvaldis un Visvalds. Ārsta novērojumus un padomus apkopojis grāmatā "Vesela un slima sirds un viņas kopšana" (1926). Pie Dunavas pagasta Ausekļu mājām, kur bijis doktorāts, 1989. gadā piestiprināta J. Lejeniekam veltīta piemiņas plāksne. Miris 1938. gada 7. augustā Dunavā. Atdusas Torņakalna kapos Rīgā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Vilis Plūdons"