Edvarts Virza (1983-1940)

Dzejnieks

Dzimis 1883. gada 27. decembrī Salgales pagasta Rāceņu mājās. Īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna. Beidzis Bauskas pilsētas skolu (1901), Maskavā papildinājis zināšanas tieslietās un tautsaimniecībā (1904-1905). Pēcāk dzīvojis dzimtas mājās "Billītes" un nodevies rakstniecībai. Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi pieticies 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Petrogradā darbojies Latviešu pagaidu nacionālajā padomē (1917-1918). Dzejnieces Elzas Stērstes vīrs. Pirmā publikācija - dzejoļu cikls "Nakts dziesma" žurnālā "Dzelme" (1906). Pirmais dzejoļu krājums - "Biķeris" (1907) raisījis sašutumu jutekliskās pasaules atseguma dēļ. Edvarta Virzas tēlojumi un stāsti apkopoti krājumā "Zaļā Zemgale"(1923). Rakstnieka virsotne prozas žanrā ir "Straumēni" (1933), kas līdz 1942. gada tika izdoti 10 reizes un padomju laikā noliegti līdz ar pašu rakstnieku. Tulkojis franču liriķus. Pavisam izdoti seši dzejoļu krājumi, "Pēdējās dzejas" (1941) sakārtojusi E. Stērste. Pievērsies arī publicistikai, rakstot par latviešu nacionālās dzīves un zemniecības tēmām, recenzējot literatūras un mākslas veikumus. Saņēmis Tēvzemes balvu 1938. gadā. Miris 1940. gada 1. martā, atdusas Meža kapos. Par rakstnieka dzīves pēdējiem gadiem uzņemta filma "Pēdējā vasara" (1992, režisore S. Rikarde).

100 Latvijas personību. Rīga: Nacionālais apgāds, 2006. 227 lpp.