Andrejs Bērziņš (1891-1981)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1891. gada 6. decembrī Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies Ziemassvētku kaujās, cīnījies pie Ložmetējkalna. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi (1919). Cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā. 1919. gada novembrī uzbrukumā Jelgavai pie Ozoliņu mājām, Svētes upes krastā Bērziņš ar ložmetēju vairākkārt atsitis ienaidnieka uzbrukumus, tā sekmēdams sava pulka virzīšanos uz priekšu. Atvaļināts 1920. gada 24. decembrī. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 1254 (1922. gadā). Zemkopis Vecumnieku pagasta "Mālzemniekos". Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis Vecumnieku pagasta mājās "Brūveri", mūža pēdējos gados - "Bērziņos". Miris 1981. gada 22. oktobrī. Apbedīts Vecumnieku pagasta Centra kapos.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.