Kārlis Berķis (1883-1946?)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1883. gada 4. janvārī Ceraukstes pagastā. Ģenerāļa Krišjāņa Berķa vecākais brālis. Beidzis Bauskas pilsētas skolu. Mācījies Kazaņas junkuru skolā (1902-1905), ko beidzis kā apakšpraporščiks un iedalīts 153. Baku kājnieku pulkā. Līdz Pirmajam pasaules karam sasniedzis štabskapitāna pakāpi. Pārcelts uz 239.Konstantinopoles kājnieku pulku (1914). 1916. gada janvārī kā rotas komandieris pārgājis uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. Vadījis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. 1916. gadā 21. un 22. jūnijā pie Katrīnmuižas spēcīgā ienaidnieka ugunī Berķis ieņēmis vāciešu pozīcijas, tā sekmēdams uzvaru visā kaujā. 1917. gada 31. jūlijā iecelts par 440. Buguruslanas kājnieku pulka komandieri, vēlāk Ohtas kājnieku pulka komandieris. 1917. gada decembrī no armijas aizgājis, dzīvojis Smoļenskas un Kalugas guberņu latviešu kolonijās, zemkopis. Mobilizēts Sarkanajā armijā (1919). Satiksmes priekšnieks Ukrainā. Ieskaitīts Kijevas virsnieku bataljonā. 1920. gada februārī veselības stāvokļa dēļ atvaļināts, oktobrī iestājies ģenerāla Vrangela armijā. 1921. gada janvārī atgriezies Latvijā. Iestājies Latvijas armijā, bataljona komandieris 8.Daugavpils kājnieku pulkā. 1923. gadā pārcelts par Bauskas apriņķa priekšnieku. Bijis 13. Bauskas aizsargu pulka komandieris. 1929. gadā devies uz Franciju, strādājis, studējis. Pēc atgriešanās Latvijā neatkarības pēdējos gados Rīgas pilsētas Diskonta bankas direktors un valdes loceklis. Apbalvots ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura krusta IV šķ., Jura Zelta ieroci. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta Kārļa Berķa ģimene, pats izvairījies no represijām. 1944. gadā aizbraucis uz Vāciju, kur pēc kara miris (precīzs datums nav zināms).

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Berķis, Kārlis. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru datubāze, pieejams: www.lkok.com [01.11.2023.]