Jānis Olafs Lapsa (1893-1952)

Virsleitnats

Dzimis 1893. gada 7. novembrī Svitenes pagasta "Kapūnās". Pirmā pasaules kara laikā, pēc kara skolas beigšanas, iestājies latviešu Strēlnieku pulkā un dienējis 5. Zemgales pulkā. Rotas komandieris. Piedalījies smagās kaujās kaujās Nāves salā, Ložmetējkalnā, Tīreļpurvā. Kaujās pie Juglas ievainots, kritis vācu gūstā. Atgriezies Latvijā 1918. gada rudenī. Organizējis Pirmo Latvijas Neatkarības rotu Kalpaka bataljonā (1919). Latvijas Brīvības cīņu laikā ar kaujām aizgājis no Liepājas lidz pat Zilupei. Par Saldus atbrīvošanu no lieliniekiem un sevišķi smagajām kaujām dzimtajā Zemgalē apbalvots ar Lāčplēsa Kara ordeni (Nr. 576). Pēc Brīvības cīņu beigām, dienējis Liepājas pulkā kā faktiskais pulka komandieris. Apcietināts 1940. gada 10. oktobrī Navļānos un tiesāts 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Izsūtīts. Miris 1952. gada 5. decembrī Magadanas nometnē Osohlagā.

Priedītis, Ē. Latvijas valsts apbalvojumi un lāčplēši. Rīga: Junda, 1996. 368 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"