Kārlis Eduards Čablis (1891-1976)

Latvijas armijas pulkvedis

Dzimis 1891. gada 12. jūnijā Bārbeles pagasta "Sālimos". Pēc pamatskolas beigšanas studējis lauksaimniecību. Mācības pārtrauca Pirmais pasaules karš. Brīvprātīgi pieteicies armijā (1914). Beidzis mācības karaskolā (1915). Paaugstināts par virsnieku. Cīnījies frontē pie Jelgavas, stājoties pretī vācu uzbrukumam. Nokomandēts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu un kopā ar to piedalījies turpmākajās strēlnieku cīņās. Saņēmis cariskās Krievijas apbalvojumus. Pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma vairākkārt arestēts kā kontrrevolucionārists. Zemkopis Tveras apr. Grigorjevas sādžā. Atgriezies Latvijā 1918. gada oktobrī. Mobilizēts Sarkanajā armijā (1919), no kuras dezertējis. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. jūnijā, iesaistījās cīņās par Latvijas pilnīgu atbrīvošanu. Iecelts par bruņošanās pārvaldes kancelejas priekšnieku (1922). Beidzis virsnieku kursus (1924). Piešķirta pulkveža dienesta pakāpe 1928. gada 18. novembrī. Otrā Pasaules kara sākumā atvaļināts no Latvijas tautas armijas (1940), kā argumentu izmantojot E.Čablim piemērota amata neesamību Sarkanajā armijā. Otrā pasaules kara laikā dzīvojis Teteles pagasta "Čābļos", turpat arī pēckara laikā. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par cīņām strēlnieku pulkos (nr. 1067; 1921. gads). Saņēmis Viestura ordeni par dienestu Latvijas armijā (III šķ., 1938). Miris 1976. gada 2. aprīlī Ķemeros. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Kārlis Eduards Čablis. Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗu datubāze, pieejams: lkok.com [04.10.2023.]; Bauskas CB novadpētniecības mape " Vēsture: virsnieki, karavīri, pretošanās kustību dalībnieki"

Alfreds Čablis (1897-1942)

Militārs darbinieks, kapteinis

Dzimis 1897. gada 7. aprīlī Bārbeles pagastā. Darbojies aktīvajā dienestā. Būdams 6. Rīgas kājnieku pulka saimniecības komandas priekšnieks virsleitnants, iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (n.p.k. 3658; 1935. gads). Iesaistījies nacionālā pretošanās kustībā pret padomju okupāciju (1940-1941). Latvijas armijas pulkveža Kārļa Eduarda Čabļa brālis. 1941. gada 14. jūnijā apcietināts. Atradies ieslodzījumā Noriļskā, kur 1942. gadā miris.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.

Teodors Čabuts (1895-1981)

Autovadītājs, amatieru teātra dalībnieks

Dzimis 1895. gada 14. augustā Rundāles pagastā. Precējies ar Emīliju Rieksts, tēvs Veltai un Maldai. Īpašnieks 7 dzīvokļu īres namam Jelgavā, kas padomju laikā nacionalizēts. Vairāk nekā sešdesmit gadus strādājis eksperimentālajā rūpnīcā "Ozolnieki", no tiem pēdējos 28 bijis rūpnīcās šoferis un automehāniķis. Izskolojis daudzus mācekļus. Spēlējis amatieteātrī. Piedalījies daudzās strēlnieku teātra izrādēs dažādās Latvijas pilsētās. Miris 1981. gada 20. februārī, atdusas vieta Rīgā Meža kapos.

Kolektīvs godina veterānu, "Darba Uzvara" Nr. 70 (1973); Nekrologs, "Darba Uzvara" Nr. 32 (1981), pieejami: LN Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv; Teodors Čabuts, pieejams: https://timenote.info/lv/Teodors-Cabuts [22.11.2022.]

Jānis Čakste (1859-1927)

Pirmais Latvijas Valsts prezidents

Dzimis 1859. gada 14. septembrī Lielsesavas pagastā (tag. Viesturu pagastā) Čakstu-Zirņu mājās. Mājas nav saglabājušās. J. Čakstes tēvs Krišjānis tolaik nomājis Bērsteles muižu. Mācījies Annas elemntārskolā, Jelgavas ģimnāzijā. Studējis jurisprudenci Maskavā (1882-1886). Kopā ar K. Valdemāru un F. Brīvzemnieku darbojies Maskavas latviešu vakaros. Strādājis Kurzemes guberņas prokuratūrā, vēlāk bijis advokāts Jelgavā. Pēc V. Olava nāves vadījis bēgļu apgāda centrālkomiteju. Ievēlēts par Tautas Padomes Prezidija priekšsēdētāju (1918), organizējis Latvijas diplomātisko korpusu. Latvijas Universitātes starptautisko tiesību profesors (1920-1921). Latvijas Valsts pirmais prezidents (1922-1927). Miris 1927. gada 14. martā, apglabāts Rīgas Meža kapos. 1998. gadā Šveicē, Jungfraujohas kalnā atklāta Brīvības zāle, kurā starp 100 ievērojamākajiem pasaules demokrātiem minēts arī Jāņa Čakstes vārds. Salgales pagasta "Aučos" atklāta memoriālā māja, kurp J. Čakste ar ģimeni agrā bērnībā pārcēlies (toreiz Dandāles muižas Aucenieku pusmuiža).

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (C-H). Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003. 800 lpp.; Auziņš, A. Četri diži zemgalieši. Rīga: Jumava, 2000; Jānis Čakste, pieejams: https://www.president.lv/lv/janis-cakste [07.01.2023.]

Andrejs Cālītis (1933-2012)

Agronoms, sportists

Dzimis 1933. gada 14. martā Bārbeles pagastā. Ģimene piekopusi dievturu tradīcijas. Absolvējis Bārbeles septiņgadīgo skolu (1947). Bulduros skolojies agronomijā, dārzkopībā. Tur pievērsies sportam - peldēšanai un cīņas sportam. Sekojušas lauksaimniecības studijas Jelgavā, kur, paralēli mācībām, nodibinājis cīņas sporta sekciju un devis tai devīzi "Darbs, biedriskums, vīrišķība". Latvijas čempions brīvajā cīņā (1953, 1955), kā arī vairakkārtējs sudraba un bronzas medaļu ieguvējs. Pēc studiju beigām 1957. gadā turpinājis darbu kā mācībspēks lauksaimniecībā. Aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju par Latvijas brūno lopu saimnieciskajām īpašībām ar skaitļošanas tehnikas palīdzību (1965). Centrālās (analītiskās) ciltslietu stacijas dibinātājs un direktors (1965-1992). Autors Dzīvnieku selekcijas automatizētās informācijas apvienošanas sistēmai "Selekss", ko ieviesa visās PSRS republikās. Ļoti prasmīgs, demokrātisks, pašaizliedzīgs, sabiedrisks, inovatīvs vadītājs. Izstrādājis zinātņu doktora (pašreiz Dr.habil.) disertāciju par lopkopības ciltsdarba informatīvo nodrošinājumu. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1992). Darbojās promocijas un habilitācijas padomēs kā eksperts gan Latvijā, gan Baltkrievijā. Sarakstījis: "Brīvā cīņa" (1964), Latvijas brūno govju šķirnes ģenealoģiskā struktūra" (1970), "Ciltsdarba tehnoloģija piena lopkopībā" (1977, līdzautors). Miris 2012. gada 31. martā Siguldā.

Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.; In memoriam Andrejs Cālītis. "Zinātnes Vēstnesis" Nr.6 (2012), pieejams: archive.lza.lv [11.10.2023.]; Andrejs Cālītis. Latvijas sports, personālijas. Pieejams: latvijassports.lv/lv/personalijas [11.10.2023.]

Rūta Celma-Kello (1946)

Kinorežisore

Dzimusi 1946. gada 8. martā Iecavas pagastā mežsarga ģimenē. Beigusi Jelgavas 1. vidusskolu, Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu. Kinematogrāfijas institūta Maskavā absolvente (1975). Patstāvīgas režisores gaitas uzsākusi 1969. gadā. Ar pārtraukumiem strādājusi Rīgas kinostudijā (1972-1991). Pievērsusies galvenokārt kultūras un mākslas darbinieku portretējumiem - sižeti par aktrisi Lilitu Bērziņu (1972), mūziķiem brāļiem Jurjāniem (1982), komponistu Paulu Dambi (1987), diriģentu Marisu Jansonu (1990) u.c. Filmu scenāriju autore un režisore. Strādājusi kā radio korespondente Tallinā. Veidojusi filmas: "Es tuvojas viņam" (1993) par H. Heinrihsones altārgleznu Kolkas baznīcā; "Lita" par tekstilmākslinieci Litu Postažu (1998); "Brāmss un kazas piens" (2013) par pianistu Vestardu Šimkus.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Rūta Celma, pieejams: makslinieki.lv [12.10.2023.]

Elmārs Celmiņš (1926-2004)

Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks

Dzimis 1926. gada 15. janvārī Rīgā. Pirmās Latvijas laikā mācījās Rīgas 1. ģimnāzijā. Absolvējis Rīgas Finansu tehnikumu. Otrā pasaules kara beigās mobilizēts PSRS bruņoto spēku gvardes ložmetējnieku rotā. Saņēmis jaunākā seržanta pakāpi un iecelts par ložmetējnieku nodaļas komandieri. Pēc kara strādājis Bauskas apriņķa Finanšu inspekcijā par budžeta inspektor un absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Bauskas rajona Lauksaimniecības pārvaldes darbinieks. No 70. gadu sākuma līdz pensijai vadījis Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Divdesmit darba gadus organizējis ugunsdzēsības sporta norisi Latvijā. Saņēmis atzinības rakstus un apbalvojumus par teicamu darbu ugunsdzēsības darba popularizēšanā. Miris Bauskā 2004. gada 7. oktobrī. Apglabāts Bauskas pilsētas kapos.

Pēc Elmāra Celmiņa piederīgo atmiņu stāstījuma

Rasma Ceplīte (1913-1973)

Numismāte

Dzimusi 1913. gada 20. augustā Īslīces pagasta "Ceplēnos". Beigusi Inas Kļaviņas ģimnāziju Bauskā (1931). Maģistrantūras studijas beigtas ar diplomdarbu "Zemgaļu cilts" (1938). Darbiniece Valsts vēsturiskā muzeja Arheoloģijas nodaļā (1937-1940). Kārtojusi senlietas, piedalījusies izrakumos (tostarp Mežotnes pilskalnā). Zinātniskā darbiniece Numismātikas nodaļā (1940-1946). LPSR Vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja (1946-1970). Sistematizējusi un zinātniski apstrādājusi muzeja numismātikas fondu. Piedalījusies konferencē un sesijās Maskavā, Minskā, Tallinā, Kauņā. Krājuma komplektēšanai izstrādāts zinātniskais pamatojums ne vien monētu un medaļu, bet arī papīra naudaszīmju un apbalvojumu vākšanai. Vairāku muzeju ekspozīciju autore. Rasmas Ceplītes pētījumi publicēti Latvijas Vēstures muzeja rakstu tematiskajos krājumos: "Numismātika" (1968) par Livonijas monētu depozītu Ružinas ciemā un Rīgā kalto sīknauda; "Muzeji un kultūras pieminekļi" (1970) publicēts viņas pētījums "XVII gs. dālderu un rotas lietu depozīts Ceraukstes Bangās (jaunākā – 1699. gada monēta)". Mirusi 1973. gada 12. janvārī Rīgā.

Ducmane, K. Numismātei Rasmai Ceplītei – 100. "Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls" Nr. 2 (2013)

Jānis Ceplītis (1881-1956)

Latvijas armijas pulkvedis

Dzimis 1881. gada 28. februārī Ceraukstes pagasta "Lielkaktiņos". Lauksaimnieku Jēkaba un Mariannas dēls, vecākais no trim brāļiem ar militāro karjeru. Mācījies Bauskas pilsētas skolā, pēc tam izglītojies ģimnāzijā. Brīvprātīgi iestājies Krievijas impērijas armijā (1902). Beidzis Viļņas junkuru skolu (1906). Dienējis 2. grenadieru pulkā. Studējis Pēterpils Kara akadēmijas Topogrāfijas nodaļā. Piedalījies kaujās, cietis. Dienvidrietumu frontes štāba virsnieks (1915), kapteinis un vēlāk arī apakšpulkveidis (1917). Kā militārais eksperts piedalījies Brestļitovskas miera sarunās (1917). Ukrainas Tautas Republikas armijas štāba Operatīvās daļas priekšnieks (1918. gada dec. -1919. gada sept.). Latvijā atgriezies 1920. gada vasarā, kad darbība frontē jau bija izbeigta. Pulkvežleitnants Latvijas armijas Virspavēlnieka štābā (1920). Kara skolas priekšnieks, par virsuzdevumu liekot mācību iestādes sagatavošanu pēc miera laika programmas. Paaugstināts par pulkvedi un Jātnieku pulka komandieri (1923). Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (n.p.k. 294; 1928. gads), saņēmis arī citus apbalvojumus. No 1931. gada armijas sakaru priekšnieks. Atvaļināts 1935. gadā un dzīvojis gan Rīgā, gan savās lauku mājās. Devies bēgļu gaitās uz Vāciju (1944). Miris 1956. gada 3. oktobrī Freiburgā.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture: virsnieki, karavīri un pretošanās kustību dalībnieki"; Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.

Eduards Ceplītis (1892-1940)

Latvijas armijas pulkvežleitnants

Dzimis 1892. gada 10. decembrī Ceraukstes pagasta "Lielkaktiņos". Bieži minēts ar vārdu Edvards. Mācījies Pamūšas skolā, pēc tam tehniskajā skolā Kostromā (Krievija). Virsnieks Krievijas armijā (1913-1917), Piedalījies Latvijas brīvības cīņās (1919). Virsnieks Latvijas armijā (1919-1922). Brīvās Latvijas laikā Armijas sporta kluba priekšsēdētājs. Pulkvežleitnants (1929). Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis. Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs (1936-1937). Galvenās artilērijas noliktavas saimniecības priekšnieka palīgs un 30. gadu beigās arī priekšnieks. Kā Apgādības daļas priekšnieks-kapteinis iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (n.p.k. 52; 1926. gads). Apbalvots ar Viestura ordeņa IV šķiru (1939) un citiem augstiem apbalvojumiem. Pēc Latvijas okupācijas Eduards Ceplītis nošāvies 1940. gada 25. jūnijā. Atdusas Rīgā, Brāļu kapos.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture: virsnieki, karavīri un pretošanās kustību dalībnieki"; Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.