Kārlis Eihe (1884-1965)

Mežkopis

Dzimis 1884. gada 24. augustā Svitenes pagasta "Cielavās" lauksaimnieku Kārļa un Grietas ģimenē. Brāļi Oskars un Teodors (Eiches) arī bijuši mežkopji. Beidzis Jelgavas reālskolu. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā un Pēterpils Mežu institūtā, iegūstot mācīta mežkopja grādu (1913). Zināšanas papildinājis ārzemēs. Strādājis Krievijā stepju apgabalu plūstošo smiltāju apmežošanā. Meža nozarē Latvijā strādājis no 1920. gada. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors (1921-1923). Rīgas Valsts mežu virsmežzinis (līdz 1928. gadam). Vēlāk virsmežzinis Ropažu un Inčukalna Valsts mežos. Mežu Pētīšanas stacijas vadītājs Kalsnavā, arī referents. Pētījis sūnu purvu izmantošanas iespējas. Izveidojis 6 priekšzīmīgas stādu kokaudzētavas. Rakstījis presē par mežsaimnieciskiem un tautas ideoloģijas jautājumiem. Žurnāla "Meža Dzīve" redaktors (1925-1936). Viens no Latvijas Mežu darbinieku biedrības dibinātājiem, valdes priekšsēdētājs (1925-1935). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķ., 1933). Emigrējis uz Vāciju (1944), vēlā - ASV. Miris 1965. gada 19. jūlijā ASV, apbedīts Berklijas kapos (Kalifornija).

Mežam veltīti mūži. Mežkopju piemiņas ceļvedis. [Ogre]: Divpadsmit, 2016. 718 lpp.

Pauls Einhorns (?-1655)

Vēsturnieks, mācītājs

Dzimis Iecavas luterāņu mācītāja ģimenē ap 1590. gadu. Pārvaldījis sengrieķu un latīņu valodas. Kalpojis Vecmuižas draudzē (1621-1634), neilgi Jelgavā. Piederējis pie mācītājiem, kurš uzskatījis, ka kristietības stiprināšanai latviešu vidū vispirms nepieciešams iepazīt tuvāk latviešu dzīvesveidu un jāapgūst latviešu valoda. Kurzemes un Zemgales hercogistes evaņģēliski luteriskās baznīcas superintendants (1636-1655). Sarakstījis: "Elku pielūgšanas un nederīgas māņticības atspēkojums" (1627); "Latviešu cilts reformācija Kurzemes hercogistē" (1636) un pats nozīmīgākais - "Latviešu vēsture" jeb Historia Lettica (1649). "Latviešu vēstures" pilnais nosaukums parāda grāmatas saturu: "tas ir latviešu nācijas apraksts, kurā stāstīts par latviešiem kā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales senajiem iedzīvotājiem, viņu nosaukumu, reliģijas, valstu (Republica) vai pārvaldes izcelsmi, kādi tie bija pagānu laikos, arī viņu paražām, ieražām, dabu un īpašībām u.c." Miris Jelgavā 1655. gada 4. jūnijā.

Senatnes pētnieks Pauls Einhors. "Tēvijas Sargs" Nr. 22 (1935); Plute, Vilis. Pāvils Einhors un viņa raksti par latviešiem. "Austrums" Nr. 1 (1893), pieejami LN Digitālā bibliotēka periodika.lv [28.09.2023.]; Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Esmeralda Ermale (1956)

Aktrise

Dzimusi 1956. gada 5. decembrī Iecavā. Absolvējusi Iecavas vidusskolu. Vēl skolniece būdama, debitējusi ar Baibas lomu filmā "Pūt, vējiņi!" (1973) un saņēmusi balvu 7. Vissavienības kinofestivālā Baku. Mācījusies Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā. Vienlaikus ar Dailes teātra 6. studijas absolvēšanu (1977), saņēmusi arī Jāzepa Vītola Valsts konservatorijas Teātra fakultātes diplomu. Dailes teātrī kopš 1977./1978 gada sezonas. Nozīmīgākās lomas teātrī: Kate "Baznīcas kalnā" (1981), Zīra "Kāds, kura nav" (1988), Ebija "Mīla zem gobām" (1993), lēdija Čiltena "Ideāls vīrs" (1997), Zelma "Cīrulīši" (2011), Hanna "Visas viņas grāmatas" (2014), Magdelēna Zlocka un Majas māte "Sievietes daļas" (2022). Lirisku varoņu atveidotāja, kā arī dramatisku kolīziju caurstrāvotu lomu izpildītāja. Kinolomas: Marina "Šīs bīstamās balkona durvis" un māksliniece "Meistars" (abas 1976), Linda "Lielā jaungada nakts (1978), Ilze "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982). Vairākkārt piedalījusies TV seriālu filmēšanā. Vadījusi TV raidījumus "Dzīvīte", "Daudz laimes!", "Profesija - mamma".

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Teātris. Personālijas"

Valdemārs Ērmanis (1889-1941)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1889. gada 7. augustā Bruknas pagastā. Citos avotos arī Valdemārs Jēkabs Ermanis. Pirms 1. pasaules kara bijis students. Krievu armijā dienējis 150. kājnieku pulkā un 363. Viļņas kājnieku pulkā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi (1919). Piedalījies visās 3. Jelgavas kājnieku pulka cīņās. Daugavas forsēšanas laikā, Ērmanis saņēmis uzdevumu izpildīt demonstratīvu uzbrukumu Bebrenes muižas rajonā (1919). Ieņēmis vairākas mājas un muižu, kur ieguvis kara trofejas. Vajādams ienaidnieku, ielauzies tā aizmugurē, izraisījis apjukumu un veicinājis kaujas uzdevuma izpildi. Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu 3. Jelgavas kājnieku pulkā, paaugstināts par kapteini. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (nr. 1449., 1922. gads). Vēlāk pārgājis darbā Politpārvaldē, dzīvojis Jelgavā. Arestēts Bruknas pagastā, tēva mājās "Zeimaņi" (1940). Notiesāts uz nāvi un 1941. gada jūnijā nošauts Baltezerā.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Valdemārs Jēkabs Ērmanis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru datubāze, pieejams: lkok.com [29.09.2023.]

Jānis Esta (1945)

Skolotājs, deputāts

Dzimis 1945. gada 11. septembrī Rēzeknes novada Ratinieku mājās. Mācījies Jelgavas 2. vidusskolā, Jelgavas mūzikas vidusskolas akordeona klasē un Daugavpils pedagoģiskās augstskolas mūzikas pedagoģijas nodaļā (1984). Vien 18 gadu vecumā uzsācis skolotāja gaitas Bauskas Mūzikas skolā un pēc atgriešanās no dienesta turpinājis iesākto darbu. Bauskas Mūzikas skolas direktors (1992-1998). Iestājies par ēkas Upmalas ielā 5 atpirkšanu mūzikas skolas vajadzībām, kas panākts 1997. gadā. Bauskas domes deputāts (1994-1998). LR Saeimas deputāts, Tautas partijas biedrs (1998-2007), strādājis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Iniciators divu likumu pieņemšanai - par izdienas pensijām profesionālajiem skatuves māksliniekiem un Dziesmu un Deju svētku likumam. Bauskas Mūzikas skolas padomes loceklis.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas A-M"

Kārlis Ezeriņš (1868-1934)

Ģenerālis

Dzimis 1868. gada 10. septembrī Bauskas pagastā. Beidzis Viļņas junkuru skolu (1892) un Ģenerālštāba akadēmiju Pēterburgā (1899). No 1888. gada dienējis Krievijas armijā. 1901. gadā paaugstināts par kapteini. Piedalījies Krievijas–Japānas karā. Pirmā pasaules karā laikā bijis pulka komandieris. Ģenerālmajora dienesta pakāpe (1916). No 1917. gada oktobra Krievijas Ģenerālštāba pārv. priekšnieks. No 1919. gada janvāra Padomju Latvijas armijas štāba adm. daļas priekšnieks, kopā ar to atkāpies uz Padomju Krieviju. 1920. gada novembrī K. Ezeriņš nelegāli pārgājis robežu un atgriezies Latvijā. Kā ģenerālis iestājies Latvijas armijā un decembrī kļuvis par Latvijas armijas Reglamentu caurskatīšanas un rediģēšanas komisijas priekšsēdētāju, bet jau 1921. gada janvārī – par Apsardzības padomes locekli. Kara ministra biedrs (1924), vēlāk – Kara ministrijas padomes loceklis. 1926. gada oktobrī iecelts par Kara ministrijas izmeklēšanas komisijas locekli, bet decembrī atvaļināts sakarā ar štatu samazināšanu. Savas militārās karjeras laikā līdz 1920. gadam apbalvots ar Krievijas Sv. Jura zobenu, 3. un 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni un 2., 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni. Miris 1934. gada 29. septembrī Rīgā, atdusas II Meža kapos.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Ģenerālis Kārlis Ezeriņš, pieejams: https://www.karamuzejs.lv/index.php/lkm/generalis-karlis-ezerins [29.09.2023.]