Gazis Habibuļins (1950-2024)

Restaurators

Dzimis 1950. gada 13. novembrī Pilsrundālē. Mācījies Rundāles astoņgadīgajā skolā un Bauskas 1. vidusskolā. Beidzis LVU Ģeogrāfijas fakultāti (1978). Restaurāciju apguvis Viļņā un Ļeņingradā (1983-1984). Rundāles pils muzeja restaurators kopš 1983. gada. Vecmeistars no 1996. gada. Latvijas Restauratoru biedrības biedrs. Brīvības pieminekļa zvaigžņu apzeltījuma restaurācijas veicējs 2006. gadā. Vadījis Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāles kupola apzeltīšanas procesu (2011). Darba gaitas Rundāles pilī beidzis 2011. gadā. Devies mūžībā 2024. gada 15. februārī.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj. [Rīga]: A/S Preses nams, 2003.; Dzimtsarakstu nodaļas dati. "Bauskas Novada Vēstnesis" Nr.3 (190)

Kristians Hafelbergs (1848-1903)

Ādas apdares meistars, grāmatsējējs

Dzimis Vecsaules pagastā 1848. gadā. Zemnieka dēls. Skolojies pie amata meistariem Rīgā. Zeļļa un meistara kvalifikāciju ieguvis Sv. Jāņa ģildē. Rīgā dibinājis un vadījis grāmatsiešanas un ādas mākslinieciskās apdares firmu "CHR. Haffelberg" (1877-1903). Sadarbojies ar Būves un mākslas amatu skolu, kā arī ar E. F. Todes vitrāžu darbnīcu. Darinājis adreses. Veidojis apsveikumus Krievijas caram Aleksandram II (Rīgas Latviešu biedrības pasūtījums, 1880). Dēls Hermanis gājis tēva pēdās. Kristians Hafelbergs miris 1903. gadā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj. [Rīga]: A/S Preses nams, 2003. 304 lpp.

Ilga Hammere (1942)

Muzikoloģe

Dzimusi 1942. gada 14. novembrī Bauskā. Skolas gaitas sākusi Svitenes pamatskolā, kur vecāki bijuši skolotāji, turpinājusi Bauskas 1. vidusskolā. Beigusi Bauskas mūzikas skolu, Jāņa Mediņa Mūzikas vidusskolu. Studējusi LV Jāzepa Vītola konservatorijā, muzikoloģijas nodaļā (1964-1969). Trīs gadus strādājusi Ventspils mūzikas vidusskolā. Papildinājusi zināšanas Kārļa universitātē Prāgā. Kopš 1972. gada mācībspēks konservatorijā - mācījusi solfedžo topošajiem mūzikas skolotājiem un dziedātājiem. Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas asociētā profesore. Autore pētījumiem mūzikas teorijā un Latvijas kultūras vēsturē. Izceļams komponista Alfrēda Feila mūža un devuma izpēte, atpazīstamības atjaunošana.

Hammere, I. Komponists Alfrēds Feils. "Latvju Mūzikas" Nr.23 (1994). Pieejams LN Digitālā bibliotēka www.periodika.lv [19.19.2023.]; Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Kārlis Hammers (1913-2000)

Skolotājs, kordiriģents

Dzimis 1913. gada 11. janvārī Jelgavā. Tēvs, kordiriģents Kārlis Hammers, bijis pirmais muzikālais skolotājs un muzikālās pieredzes devējs. Spēlējis klavieres un flautu. Dienējis Latvijas armijā. Pabeidzis Jelgavas Valsts skolotāju institūtu. Skolotājs Svitenes pamatskolā. Arestēts 1945. gada 21. janvārī bez "nozieguma" uzrādīšanas. Izsūtīts uz Soļikamsku. Atbrīvots 1946. gada 25. septembrī. Atsācis skolotāja darbu Svitenes skolā un vadījis arī Bauskas 1. vidusskolas kori, kas atzīstami startējis koru finālskatē Rīgā (1948), taču likti šķēršļi skolotāja darbam Bauskā. Visbeidzot ar ģimeni, sievu Alvīni un bērniem Liviju, Kārli un Ilgu, pārcēlušies uz dzīvi un darbu Bauskā. Sācies mierīgs un darbā intensīvs dzīves posms. Absolvējis LVK kordiriģentu nodaļu (1962). Diriģējis vairākus korus Bauskā un Bauskas rajonā - Svitenes pagasta kori, Bauskas Patērētāju biedrības kori, Bauskas Kultūras nama kori, 11. ceļu darbinieku vīru kori, Bauskas skolotāju kori u.c. Strādājis Vecsaules, Svitenes skolās un līdz 1973. gadam Bauskas 1. vidusskolā. Ilgus gadus bijis rajona Dziesmu un deju svētku virsdiriģents. Miris 2000. gada 29. februārī, apglabāts Pilsrundāles Sudmalu kapos.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Dziesmas tradīcijas novadā. Dziesmu un deju svētki"; Diriģents Kārlis Hammers, pieejams: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/22424/dirigents-karlis-hammers [09.11.2022.]; Rētas. Staļinisma upuru liecības. Bauska: SIA “Bauskas Dzīve”, 2001. 255 lpp.

Ēriks Hānbergs (1933)

Rakstnieks, žurnālists

Dzimis 1933. gada 29. maijā Birzgales pagasta "Rimeņos". Mācījies Birzgales pamatskolā, Vecumnieku vidusskolā. Studējis Cēsu skolotāju institūtā un Liepājas pedagoģiskajā institūtā (1954-1957). No 1958. gada pievēršas žurnālista darbam. Literārās publikācijas no 1976. gada. Strādājis par Liepājas pilsētas un rajona laikraksta literāro līdzstrādnieku. Laikraksta "Cīņa" korespondents (1990–1999). Pirmais stāstu krājums "Pirmā grēka līcis" žurnālā "Karogs" (1976), stāsti izdoti arī grāmatās "Taka rudzu laukā" (1981), "Biķu alus" (1985). Prozai raksturīgs sulīgs humors. Hānbergs raksta stāstus par lauku dzīvi, prozai raksturīgs spēcīgs dokumentālisms, asu dzīves pretrunu atmaskojums. Publicistikas grāmatas "Vīru vakara valoda" (1972), "Nekušinot.." (1982), "Kukuržņi. Aizmetņi" (1988) u.c. Autobiogrāfiska grāmata "Mirklīši" (2000). Kopā ar A. Jakubānu iedibinājis grāmatu sēriju "Jakubāna un Hānberga bibliotēka" (1991). Saņēmis "Sējēja" prēmiju (1990). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2003).

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.

Ruta Hansena (1948)

Pestīšanas Armijas kapteine

Dzimusi 1948. gada 4. maijā Fēru salās pie Dānijas. Astoņpadsmit gadu vecumā iestājusies Pestīšanas Armijas virsnieku skolā. Strādājusi vairākos Pestīšanas Armijas (PA) korpusos. Latviju pirmo reizi apmeklēja 1991. gadā, kad ieradās Iecavā ar palīdzības sūtījumu. Gadu vēlāk uzsākusi PA korpusa darbu Iecavā, aktīvi stāstot un ieinteresējot iedzīvotājus par palīdzības iespējām. No 1993. gada Pestīšanas Armijas korpusa Bauskā vadītāja. Rutas Hansenas darbs PA korpusos Latvijā ir atzinīgi novērtēts - 1998. gadā apbalvota ar Bauskas rajona padomes goda diplomu, savukārt 2013. gadā saņēmusi Bauskas novada pašvaldības apbalvojumu "Goda raksts" par ieguldījumu sociālās aprūpes un sabiedriskajā darbā Bauskas novadā 20 gadu garumā.

Podniece, L. Darbu Pestīšanas Armijas Bauskas korpusa vadītājas amatā beidz Ruta Hansena. "Bauskas Novada Vēstis" Nr. 5 (2013)

Biruta Hegenbarte (1932-2005)

Bauskas rajona deju kolektīvu virsvadītāja, horeogrāfe

Dzimusi 1932. gada 15. janvārī Jelgavā (dz. Vesmane). 1941. gadā, baidoties no izvešanas, ģimene pārcēlusies uz Bausku. Beigusi Bauskas astoņgadīgo skolu, Bauskas 1. vidusskolu. E. Melngaiļa Tautas mākslas nama rīkoto deju kolektīvu kursu pirmā izlaiduma absolvente. Deju skolotājas pieredzi krājusi no 1955. gada, sākot ar Saulaines sovhoztehnikuma jauniešiem, turpinot Patērētāju biedrībā, kolhozā "Uzvara". Kopā ar vīru Edvīnu bijuši pāris un domubiedri arī dejā. Likusi pamatus ansamblim "Jandāls", kad 1960. gadā sākusi vadīt nelielu skaitu rajona Patērētāju biedrību savienības dejotgribētājus. Sasniedzot augstus rezultātus, kolektīvs 1965. gadā ieguva tiesības sevi saukt par Tautas deju ansambli, un deva sev nosaukumu "Jandāls". B. Hegenbarte ansambli vadīja līdz 1988. gadam. Divdesmit piecus gadus bijusi Bauskas rajona deju kolektīvu virsvadītāja. Deju soli mācījusi arī mazajiem dejotājiem. Vidējās paaudzes deju kolektīva "Biguļi" vadītāja (1983-2005), tāpat skolojusi deju kopas Īslīcē un Bārbelē. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīmi (1998). Mūžībā devusies 2005. gada 20. janvārī, līdz pēdējai dienai vadot savus "Biguļus". Atdusas Bauskas Jaunajos kapos. Pieminot B. Hegenbartes veikumu un dejas tradīcijas, no 2014. gada Bauskā norit sarīkojums/deju konkurss "Bigas krūze" (par Bigu dejotāji mīļi saukuši B.Hegenbarti). Mīļākā deja - Harija Sūnas "Pie Daugavas".

Bauskas CB novadpētniecības mape "Dejas un folkloras tradīcijas novadā"

Voldemārs Hermanis (1935)

Žurnālists

Dzimis 1935. gada 8. jūlijā. Mājas "Lubenieki". Beidzis Jaunsvirlaukas septiņgadīgo skolu (1949), piecpadsmit kilometrus attālo Svitenes vidusskolu (1955), LVU Ekonomikas un juridisko fakultāti. Studiju gados rakstījis avīzei "Padomju Students". Latvijas Žurnālistu savienības biedrs. Strādājis "Cīņas" redakcijā (1963-1985), vadījis ārzemju informācijas nodaļu. LTV pārraides "Globuss" vadītājs. Ārvalstu jautājumu komentētājs. Vairāku grāmatu sastādītājs un autors: "Mani talismani" (2010), "Zem LKP kupola" (2016), "Mana skiču klade" (2021) u.c. Laulībā ar Irēnu dzimuši 3 dēli (rež. Alvis Hermanis). Kā absolvents vairākkārt atgriezies Svitenes skolā.

Ramane, Aelita. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. Rīga: Madris, 2021. 367 lpp.; Voldemāra Hermaņa žurnālista stāsti, pieejams: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/mes-kopa/voldemara-hermanja-zhurnalista-stasti.a34837/ [22.11.2022.]

Ludvigs Hunhens (1880-1950)

Inženieris

Dzimis 1880. gadā Bauskas apriņķī. Beidzis Rīgas polittehnisko institūtu, vēlāk turpat strādājis kā docents arhitektūras fakultātē. Kopš 1919. gada Ludvigs Hunhens (Ludwig Hunchen) vadījis LU elektrotehnisko katedru, vēlāk bijis tās profesors. Mehānikas fakultātes docents. Publicējis vairākus darbus savā specialitātē. Par spīti savu tautiešu, vāciešu, izceļošanai, turpinājis darbu pēckara Latvijā. 1939. gada oktobrī kļuva par tā saukto "ārkārtas” profesoru. Miris 1950. gadā Rīgā.

Cerūzis, R. Kopīgās tendences Latvijas Universitātes un Latvijas Republikas vēsturē starp pasaules kariem. "Latvijas Universitātes žurnāls. Vēsture." Nr. 9/1040 (2020); Latvju enciklopēdija, 1. sēj. (Ab-Ka). Stokholma:Trīs zvaigznes, 1950. 959 lpp.