Novadnieku enciklopēdija
Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus.
Novadnieki
Kopējais ierakstu skaits:4Laura Ikerte (1978)
Māksliniece
Dzimusi 1978. gada 31. maijā Bauskā, dzīvo Rundāles pagastā. Beigusi Bauskas Mākslas skolu, Rīgas Lietišķās mākslas koledžu, Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Papildus apguvusi restauratores un keramiķes prasmes. Darbojas dažādās mākslas nozarēs, apvieno mākslas un amatniecības principus. Savu veikumu paraksta ar pseidonīmu Matilde. Organizē un vada keramikas plenērus, vada pieaugušo gleznošanas studiju Bauskā un Rundālē, Baltajā mājā. Kopā ar domubiedriem realizē savas idejas pilsētvidē Bauskā. Visredzamākās no tām - Rīgas ielas namu fasāžu dekorēšana ar auduma strēmeļu rozēm un keramikas mozaīka ar zivju un ūdens motīviem Strautnieku ielas galā pie Mēmeles.
Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles novada mākslinieki"
Pēteris Iklavs (1911-1986)
Dzejnieks
Dzimis 1911. gada 17. februārī Zālītes pagastā. Mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā. Strādājis tēva mājās Iecavā, kā arī Latvijas telegrāfa aģentūrā. Dzejnieks brīvi pārvaldīja vācu, angļu un franču valodas. Pirmais dzejolis publicēts laikrakstā "Brīvā Zeme" (1935.13.IV.). Dzejai raksturīgi intīmi motīvi, formas lakonisms, simbolikai tuva tēlainība. Dzejoļi publicēti, lielākoties, divdesmitajos un trīsdesmitajos gados izdevumos "Brīvā Zeme", "Rīts", "Tēvijas Sargs" un citviet, l. Edvarts Virza teicis labus vārdus par jaunā dzejnieka talantu. Publicējies arī ar J. Iecavnieka vārdu. Cīnījies Latviešu leģionā Kurzemē. Cīņu laikā rakstītā patriotiskā dzeja pieder pie mākslinieciski nozīmīgākajiem šī posma darbiem latviešu literatūrā. Pēc kara bijis padomju gūstā Mordvijā, kur pierakstu klades atņemtas. Pēc atbrīvošanas strādājis par grāmatsējēju Talsos. Pēckara gados nav publicējies, bet savu dzeju arī nav redakcijām piedāvājis. Neizdots palika dzejoļu krājums "No āpša alas", ko viņa vietā 40. gados sakārtoja Ē. Raisters. Pēteris Iklavs (citviet Iklāvs) miris 1986. gada 2. janvārī, apglabāts Jaunajos kapos Talsos.
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Pēteris Iklāvs. "Literatūra un Māksla" Nr. 5 (1990), pieejams: LN Digitālā bibliotēkā periodika.lv [06.09.2023.]
Augusts Ilziņš (1872-1939)
Pilsētas galva
Dzimis 1872. gada 8. maijā Bauskas pagasta "Ilziņos". Beidzis Bauskas apriņķa skolu. Par pilsētas galvu kļuvis pēc 1925. gada februārī notikušajām Bauskas domes vēlēšanām. Šo amatu saglabājis arī pēc nākamajām vēlēšanām un atstājis to tikai pēc paša vēlmes 1934. gada jūnijā. Līdz pat nāves dienai bijis Bauskas pilsētas galvas vietnieks. Augusta Ilziņa laikā viens no nozīmīgākajiem pilsētas attīstības projektiem bija realizētais pilsētas paplašināšanas plāns, izveidojot pilsētai piederošajās zemes platībās (tagad Uzvaras, Brīvības un Skolas ielas) jauno Bausku. Miris 1939. gada 17. oktobrī, atdusas Skultiņu kapos.
Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas. Politika: ministri, deputāti, politiķi, vietvaras vadītāji"
Vilhelms Ilziņš (1885-?)
Policijas prefekts
Dzimis 1885. gada 11. martā Bauskas pagastā. Beidzis Bauskas pilsētas skolu, tālāk izglītojies Viļņas karaskolā. Militārajā dienestā cariskajā Krievijā novērtēts ar augstiem apbalvojumiem. Neatkarīgajā Latvijā iesaistījies policijas darbā, bijis Rīgas prefektūras apsardzības 4. rotas priekšnieks. Būdams Rīgas prefektūras IX iecirkņa priekšnieks, 1932. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (n.p.k. 1307); ar Jura Krustu un Jura zobenu Krievijā.
Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.