Osvalds Porietis (1910-2007)

Radiožurnālists

Dzimis 1910. gada 29. decembrī Rīgā. Studējis tautsaimniecību un žurnālistiku. Basketbolists "Latvju Jaunatnē". Žurnālists laikrakstā "Brīvā Zeme" (1933), kā arī "Rīts" sporta nodaļas vadītājs. Radiofona referents no 1935. gada. Valdības un Ārlietu ministrijas referents Radiofonā no 1938. gada. Izbraukumos pavadījis Kārli Ulmani. Šī viņa dzīves daļa atspoguļota filmā "Baiga vasara" (tēlo A. Skrastiņš). Starpkaru periodā viens no sešiem starptautiskajiem (FIBA) basketbola tiesnešiem Latvijā. Leģionārs, cīnījies Kurzemes katlā. Divreiz represēts. Pēc atgriešanās no Vorkutas sācis saimniekot Stelpes pagasta Spudiņu mājās. Pirmais Stelpes pagasta goda pilsonis.  Miris 2007. gadā, atdusas Stelpes pagasta Steņģu kapsētā.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas M-P"

Edgars Preilis (1932-1983)

Žurnālists, rakstnieks

Dzimis 1932. gada 31. martā Vecumnieku pagastā. Beidzis Vecumnieku pamatskolu, Saulaines lauksaimn. tehnikumu. Neklātienes studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, vēlāk M. Gorkija literatūras institūtā Maskavā. Strādājis par agronomu. Žurnālists laikrakstā "Cīņa", galvenais redaktors izdevniecībā "Avots". Žurnālistu savienības biedrs no 1965. gada. Pirmie stāsti publicēti periodikā (1958). Ievērību guvis ar garsstāstu "Drīz jādodas ceļā" atmanahā "Jauno vārds"(1958) par lauksaimn. akadēmijas studentiem. Stāstu krājums "Divu krastu ļaudis" (1962). Apraksti "Viņi satikās pie Daugavas" (1962), "Dzīvoja pasaulē cilvēks" (1968) u.c. Scenārija autors dok. filmai "Ir tikai zeme un cilvēki" (1966). Miris 1983. gada 18. maijā, atdusas Vecumniek kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.

Jānis Priedkalns (1934-2022)

Profesors, mecenāts

Dzimis 1934. gada 28. martā Bārbelē. Otrā Pasaules kara laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju (1944). 1949. gadā Priedkalni izceļojuši uz Austrāliju. Beidzis Sidnejas univ. (1959), Minesotas univ. (ASV, 1966), Kembridžas univ. (Liebritānija, 1970). Ieguvis doktora grādu medicīnas zinātnē (1966). Anatoms-histologs-embriologs. Viesprofesors vairāku valstu augstskolās, tostarp docētājs arī Rīgas Stradiņa universitātē (2001-2003). Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Publicējis ap 70 zinātnisku rakstu. Naudiskais vēlējums veido J. Priedkalna Medicīnas zinātņu pētniecības fonda kapitālu, kas izmantojams pētniecībai un jauno medicīnas studentu atbalstīšanai zinātnē. Latvijas vēstnieks Apvienotajās Nācijās (1997-2001), kā arī LR 6. Saeimas deputāts un pārstāvis Eiropas Padomē. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Goda doktors (1997). Latvijas Zinātnieku savienības biedrs no 1991. gada. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (2003). Miris 2022. gadā.

Latvijas Enciklopēdija 4. sēj. (La-Ro). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2007. 1023 lpp.; Jānis Priedkalns, pieejams fonds.lv (skatīts 08.08.2022.)

Juris Puriņš (1875-1956)

Satīriķis Līvu Jurka

Dzimis 1875. gada 4. martā Vecumnieku (Vecmuižas) pagasta Aurmaņu mājās. Kalpu ģimenes dēls mācījies Līves pagastskolā (1886-1889), turpinot izglītoties pašmācībā. Pirmā publikācija - parodisks dzejojums "Albuma lapas" laikraksta "Pēterburgas Avīzes" lit. pielikumā (1902). Piedalījies 1905. gada revolūcijā. Pēterburgā rediģējis satīrisku rakstu krājumu "Rīkstes" un tā turpinājumus "Pēriens", "Spītnieks" (visi 1906), "Spēriens" (1907), kas valdošās varas nepatikas dēļ bieži mainījis nosaukumu. Rediģējis humoristisks satīr. rakstu krājum. "Ar smalkiem bērzu žagariem", "Modernas sieviešu mīlestības dziesmas" (abi 1907). Darbojies žurnālā "Svari" un citos satīr. izdevumos. Emigrējis uz ASV (1907). Atgriezies Latvijā (1913) un saimniekojis Neretā, Lieluņķēnu mājās, kur iekopis plašu dārzu. Satīr. kalendāra "Rīkstes" redaktors (1922-1934). Pēc Otrā Pasaules kara dzīvojis Stendē. Līvu Jurkas satīr. sacerējumi publicēti "Pēterburgas Avīzes", "Zvārguļa Zobgala kalendārā" un citos izdevumos. Publicējies arī ar pseidonīmu Celmu Jurka. Miris 1956. gada 29. martā, atdusas Lībaku pagasta Ozoliņu kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Literatūra. Personālijas"

Andrejs Purmalis (1910-1949)

Ādas apdares mākslinieks

Dzimis 1910. gada 29. novembrī Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā. Mācījies Skaistkalnes pamatskolā, Bauskas ģimnāzijā. 1931. gadā iestājies LMA, bet materiālo apstākļu dēļ spiests mācības pārtraukt. Turpinājis mācības Rīgas mākslas amatniecības skolā (1932-1936). Pēc tās beigšanas tur strādājis par pedagogu. Paralēli sevi apliecinājis radošajā darbā. Viens no pirmajiem profesionālajiem grāmatu sējējiem Latvijā. Atteicies no nacionālā stila tiražēšanās. Mēģinājis nacionālo apvienot ar moderno. Pirmā iesietā grāmata - Edvarta Virzas "Straumēni" - darināta teļādā ar zelta līniju gravējumiem. Reizēm ignorējis klasiska grāmatu iesējuma dekorēšanas principus un grāmatas primitīvi sadiedzis (bez grāmatas muguriņas). Izstāžu sudraba un bronzas medaļu ieguvējs. Purmaļa grāmatu iesiešanas māksla bija lakoniska, eleganta, izsmalcināta vienkāršībā. Meita Līga Purmale - gleznotāja. Pārcēlies uz dzīvi Dundagā (1944). Miris 1949. gada 17. aprīlī Dundagā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2.sēj., Kal-Rum. Rīga: Latvijas Enciklopēdija, 1996. 239 lpp.; "Daugavas Vēstnesis" Nr. 69 (21.12.1941), pieejams: LNB Digitālā bibliotēka periodika.lv (skatīts 14.04.2022.); Moderns un konceptuāls. Mākslinieks-grāmatu sējējs Andrejs Purmalis, pieejams: http://87.246.173.75/lv/dmdm/par_muzeju/dizaina_stasti (skatīts 14.04.2022.)

Andrejs Purpēteris (1870-1958)

Grāmattirgotājs

Dzimis 1870. gada 29. augustā Ceraukstes pagastā. Grāmatu tirdzniecībā Rīgā darbojies no 1900. gada līdz 20.gs. 40. gadiem. Pirmais latvju grāmatu un rakstāmlietu tirgotājs Āgenskalnā. Savu veikalu papildinājis arī ar mūzikas instrumentiem, apgaismošanas piederumiem. Miris 1958. gada 25. jūnijā. Apbedīts Pinnebergā.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"; "Latvija" Nr. 28 (26.07.1958.), "Rīgas Ziņas" Nr. 196 (03.09.1925.), pieejami: LNB Digitālā bibliotēka www.periodika.lv (skatīti 14.03.2022.)

Harijs Purviņš (1920-2006)

Grafiķis

Dzimis 1920. gada 15. decembrī Svitenes "Kožeļos". Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1951). Mākslinieku savienības biedrs no 1959. gada. Vairāk nekā 20 gadu bijis izdevniecības "Liesma" mākslinieciskais redaktors. Ilustrējis grāmatas, izstrādājis vāku dizainus, veidoja ekslibrus. Reālisma tradīciju piekritējs. Purviņa ekslibri ir stilistiski izsvērti, viegli nolasāmi un lakoniski. Piedalījies grafikas izstādēs. Detaļās un faktūrās smalki izstrādāts ir linogriezumu cikls "Lielupes krasti" (1957). Teicējs ekspedīcijā "Apzināsim savas saknes". Meitas Mārīte Siliņa - grafiķe, Dzirkstīte Purviņa (Lomanovska) – mākslas pedagoģe. Miris 2006. gadā.

Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.; Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2.sēj. (K-R). Rīga: "Latvijas Enciklopēdija", 1996. 339 lpp.

Ziedonis Purvs (1923-1989)

Dzejnieks

Dzimis 1923. gada 13. oktobrī Īslīces pagastā. Mūziku mīlošo zemnieku dēls uzaudzis mājās Purvi. Mācījies Īslīces pamatskolā (1931-1937). Pēc Jelgavas skolotāju institūta beigšanas sācis strādāt Bauskas septiņgadīgajā skolā par dziedāšanas un latviešu valodas skolotāju (1947-1960). Aktīvs Bauskas Tautas teātra dalībnieks un kultūras norišu atbalstītājs. Pamazām darba un dzīves gaitas pārvirzījušās Rīgas virzienā. Neklātienē beidzis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu klasi (Bauska Z. Purvu atceras arī kā kordiriģentu). Sadarbojies ar Raimondu Paulu, kā piemēru minot dziesmu "Balta saule". Vairāku simtu ārzemju dziesmu vārdu latviskotājs. Sarakstījis astoņus dzejoļu krājumus bērniem, no tiem pirmais "Juris un Muris" (1958). Dzeja pieaugušajiem lasāma krājumos "Meža roze" (1961), "Kastaņu nakts" (1969), "Cilvēks cilvēkam" (1978), "Attieksme" (1988) un citi. Strādājis izdevniecībā "Liesma". Mūža pēdējos gadus strādājis žurnālā "Karogs" par prozas nodaļas redaktoru. Miris 1989. gada 13. jūlijā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; Latvijas Enciklopēdija 4. sēj. (La-Ro). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2007. 1023 lpp.

Amālija Pūtele (1893-1988)

Pasaku teicēja

Dzimusi 1893. gada 21. aprīlī (pēc vecā stila 07.04.) Rundāles pagasta "Anteļos" kalpu ģimenē (dz. uzvārds Reiss). Četras ziemas gājusi pagasta skolā, vēlāk apguvusi rokdarbus un šūšanu. Visu pieauguša cilvēka mūžu nodzīvojusi 1921. gadā tēvam piešķirtajās mājas "Riteņi". Pirmais vīrs Žanis Strauss brīvprātīgi iestājies latviešu strēlniekos un nepārnācis. A. Pūtele ar dēlu devusies bēgļu gaitās uz Krieviju un atgriezusies pēc četriem gadiem. Ar otro vīru, Robertu Pūteli, apprecējusies 10 gadus pēc pirmās laulības, ko šķīra sakarā ar vīra nepārnākšanu no kara. Vienīgais dēls Edgars devās bēgļu gaitās uz Vāciju un nonāca ASV. Amālija kara laikā devusi naktsmājas katram ceļiniekam. Neliegusi nedz iztiku, nedz sava amata - šuvējas darba. Ar savu arodu izdzīvoja bēgļu gaitās un arī kolhoza laikā vadīja šūšanas kursus. Apkaimē Amāliju pazinuši kā Riteņtanti. 1965. gadā, studentiem veicot ekspedīcijas izpēti un pierakstot teikas, pasakas, stāstus par konkrēto vietu, Amālija LNB kultūras un folkloras krātuvei darīja zināmus septiņus stāstus par Rundāli. Amālija devās mūžībā 1988. gada 31. martā, apglabāta Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Ramane, Aelita. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. Rīga: Madris, 2021. 367 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Folkloristu vākums II"