Aleksandrs Johans Romans (1878-1911)

Gleznotājs

Dzimis 1878. gada 14. janvārī Iecavas pagasta Dāzēnos. Jelgavas reālskolā (1890-1895) apmeklējis zīmēšanas nodarbības pie gleznotāja Jūliusa Dēringa. Beidzis Sanktpēterburgas mākslas akadēmiju (1904). Tur uzturējies, ilustrējis žurnālus un grāmatas, iesaistījies vietējo latviešu mākslas norisēs. Pirmais Bauskas apkaimes mākslinieks, kurš ieguvis akadēmisko mākslas izglītību. Jūgendstila un impresionisma ietekmē gleznojis figurālas kompozīcijas, izjustas ainavas un portretus. 1910. gadā no Sanktpēterburgas pārcēlies uz Jelgavu, kur atvēris gleznošanas darbnīcu. Piedalījies pirmajā latviešu mākslinieku izstādē (1911). Pazīstamākie darbi: "Iesvētīšanas diena" (1904), "Smaidošā meitene" (ap 1904), "Zirgi mēnesnīcā. Pieguļā" (1909). Gleznojis altārgleznu Nikolaja baznīcai Jelgavā. Piemiņas izstāde Bauskā (1961). Miris 1911. gada 26. jūnijā, apbedīts Lieliecavas kapos

Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020, 179 lpp. 2020; Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2.sēj. (K-R). Rīga: "Latvijas Enciklopēdija", 1996, 329 lpp.

Uģis Roze (1960)

Dziedātājs

Dzimis 1960. gada 19. aprīlī Zālītes pagastā. Ģimenē visi darbojušies amatiermākslas kolektīvos. Bērnība un skolas gaitas pagājušas Iecavā, Rīgā un Baložos. Uģa Rozes balsij uzmanību pievērsa Ķekavas vidusskolas mūzikas skolotājs Arvīds Platpers. Stājies LV konservatorijā (tag. Mūzikas akadēmijā) masu pasākumu režijas studijās, taču iesaukts armijā, kur iemācījies spēlēt tubu. Atgriezies no dienesta (1980), sadarbojies ar bijušo mūzikas skolotāju. Visbeidzot iestājies vokālistu sagatavošanas grupā. Strādājis grupā "Inversija". Vissavienības Jauno dziedātāju konkursā "Jūrmala" (1987) saticis Imantu Kalniņu un kļuvis par grupas "Turaidas Roze" dalībnieku līdz 1988. gadam. U.Rozes plašā un skanīgā balss laurus plūca dziesmā "Rīta serenāde". Absolvējis konservatoriju. Turpinājis dziedāt "Jumī", populārākā dziesma - "No rīta mazā gaismiņā". 90. gados piepelnījies Vācijā un savā saimniecībā Dundagā nodarbojies ar lopkopību, zivsaimniecību. 2001. gadā atsācis solokarjeru, izdevis albumu. Mūziklu "Agrā rūsa" (2007) "Nožēlojamie" (2008), "Meirovics" (2013) aktieris. Joprojām piedalās Imantdienās, veido un uzstājas Ziemassvētku koncertos baznīcās.

Dziedātājs Uģis Roze. Pieejams replay.lsm.lv (skatīts 09.03.2022.)

Dagmāra Rozenberga-Tunce (1884-1968)

Operdziedātāja

Dzimusi 1884. gada 4. janvārī Rundāles pagastā. Tautskolotāja meita. Mācījusies Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolas vokālajā klasē. Beigusi Pēterburgas konservatoriju (1916) un tur guvusi lielu koncertpieredzi. Pēc pirmajām laulībām bija zināma kā D. Rozenberga-Tursa. Nacionālās operas soliste no 1918. gada. Pirmā Baņutas lomas atveidotāja A.Kalniņa operā "Baņuta (1919-1925). Aizgājušā gadsimta 20.-30. gados izdziedājusi tādas spilgtas lomas kā: Elizabete "Tanheizers", Zenta "Klīstošais holandietis", Elza "Lohengrīns" un citas lomas. Precējusies ar operdziedātāju Rūdolfu Tunci. Ilgus gadus strādājusi par pedagoģi. Mirusi 1968. gada 17. septembrī.

Žune, Inese. Kārļa Ulmaņa vizītkarte ar veltījumu pirmajai Baņutai. Pieejams: rmm.lv [11.03.2022.]; Latvju enciklopēdija 3. sēj. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955; Rozenberga-Tunce, Dagmāra. LU Akadēmiskā bibliotēka un RMM, pieejams: https://www.acadlib.lu.lv/pvp/indexR.htm [11.03.2022.]

Andrejs Rozēns (1902-1984)

Mežkopis

Dzimis 1902. gada 11. novembrī Codes pagasta lauksaimnieku ģimenē. Mācījies I. Kļaviņas privātģimnāzijā Bauskā. Beidzis Latvijas universitātes LF (1925). Turpinājis kā LU Meža izmantošanas katedras subasistents. 20.gs. 30. gados izglītojies Austrijā, Šveicē, Vācijā. No 1936. gada LU  privātdocents, no 1941. gada - docents. LLA Meža izmantošanas katedras vadītājs (1944-1949; 1954-1955), Mežsaimniecības fakultātes dekāns (1944-1946), Meža ekspluatācijas un tehnoloģijas katedras vadītājs (1960-1963). Pētījis koksnes mikro un makro uzbūvi, mežizstrādes darbarīku racionalizācijas iespējas. Miris 1984. gada 24. janvārī, apbedīts Rīgas Pleskodāles kapos.

Mežam veltīti mūži. Mežkopju piemiņas ceļvedis. [Ogre]: Divpadsmit, 2016, 505. lpp. (718 lpp.)

Īra Rozentāle (1959)

Gleznotāja

Dzimusi 1959. gada 17. aprīlī Bauskas rajona Svitenē. Beigusi Svitenes astoņgadīgo skolu (1974) un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (1979). Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā (1981-1988), ar izcilību absolvēta I.Vecozola stājglezniecības darbnīca. Izglītību papildināja PSRS Mākslas akadēmijas (vēlāk LMA) asistentūrā, B.Bērziņa meistardarbīcā (1990-1992). Studijās LMA iegūts Mākslas maģistra grāds (1992). LMA doktorantūras audzēkne (1992-1996). Pedagoģiskā darbība: Ikšķiles astoņgadīgajā skolā (1979-1981); Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1986-1990); gleznošanas pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā (1988-1994); diplomdarbu vadītāja LMA Pedagoģijas nodaļā (1989-1990); docente Kultūras un Mākslas vēstures katedrā Latvijas Kultūras akadēmijā (1996-1997). Izstādēs piedalās no 1980. gada. No 1989. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. No 1993. gada Starptautiskās mākslas asociācijas B13 biedre. Personālizstādes no 1985. gada. Glezno asbstraktas kompozīcijas, akcentējot krāsas un triepiena ekspresiju. Autore rakstiem par mākslas teorijas jautājumiem. Piedalījusies plenēros "Bauskas vasara" 2005., 2006. un 2007. gadā Bauskā. Radošie meklējumi atspoguļoti pašas sastādītajā albumā "Īra Rozentāle. Glezniecība" (2017).

Ušča, Aina. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020, 179 lpp.; Latvijas Enciklopēdija 5. sēj. (RO-Ž). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2009; www.makslinieki.lv [08.10.2021.]

Olga Lizete Rudovska (1893-1963)

Mākslas vēsturniece

Dzimusi 1893. gada 30. novembrī Zālītes pagastā. Vairs neesošajā Brantu muižas krogā "Branteni" strādājuši Rudovskas vecāki, tur dzimusi arī pati novadniece. Beigusi Latvijas universitāti, strādājusi par asistenti Mākslas vēstures katedrā (1927 -1937). Papildinājusi zināšanas ārzemēs. Pēc doktora pārbaudījuma nokārtošanas no 1937-1944. gadam lasījusi grieķu mākslas kursu. Kara laikā emigrēja uz Vāciju, pēc tam izceļoja uz ASV. Publicējusi darbus par antīkiem mākslas pieminekļiem Latvijā. Mirusi 1963. gadā ASV.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. (P-Ž). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955; Brūžu krogs, pieejams www.zudusilatvija.lv (11.08.2021.)

Ernests Rudzroga (1929)

Represētais

Dzimis 1929. gada 12. jūnijā Aizputes apriņķa Atmatu mājās. Lauksaimnieka dēls. E. Rudzrogas māte un brāļi izsūtīti 1949. gada 25. martā. Notverts mežā un apcietināts tā gada 15. oktobrī. Par darbošanos G. Ziņģa partizānu grupā notiesāts uz 25 gadiem. Vorkutā bijis viens no ieslodzīto streika organizatoriem. Soda ilgums samazināts. Puse no nebrīvē pavadītajiem 15 gadiem pavadīti lēģerī, otra puse - izsūtījumā. Sibīrijā saticis sievu Lūciju, piedzimuši trīs bērni. Atgriezies Latvijā 1964. gada maijā un ieradies pie mātes radiem Bauskas rajonā. Visu mūžu interesējies par tehniku, padomju laikā ar praktiskām, racionālām idejām spējis uzturēt ģimeni. Mājā Codes pagastā ar savu Lūciju nosvinējis dimanta kāzas. Saņēmis Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā (2017).

Rētas. Staļinisma upuru liecības. Bauska: SIA "Bauskas Dzīve", 2001. 255 lpp. Bauskas CB novadpētniecības mape "Represēto klubs "Rēta". Deportācijas".

Agnis Rūja (1974)

Sporta deju dejotājs

Dzimis 1974. gada 12.decembrī Bauskā. Mācījies Bauskas 1.vidusskolā, kur obligātajās deju nodarbībās viņu pamanījis skolotājs J. Arājs. Izglītojoties Rīgā, deju turpinājis apgūt pie Valērija un Agitas Mironoviem. Studējis LVU Svešvalodu fakultātē. Augstākos panākumus guvis kopā ar savu partneri Sandru Suharevsku. Latvijas čempioni desmit dejās (1998). Iegūta sestā vieta pasaules čempionātā desmit dejās (1999). Pastāvīgi augstvērtīgāko rezultātu pāris demonstrējis Latīņamerikas dejās. Piedalījies TV3 šovā "Dejo ar zvaigzni" pārī ar Mariju Naumovu (2007). Sporta deju pedagogs.

Bauskas CB Novadpētniecības mape "Personālijas"

Pēteris Ruņģis (1893-1967)

Gleznotājs

Dzimis 1893. gada 23. februārī Madonas apriņķa Spikulu mājās (Bērzaunes pag.). Mācījies J. Madernieka studijā Rīgā, privātskolotāju vadībā arī Tallinā. Pirmā darbu izstāde Jelgavā (1929). Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijā dabasskatu glezniecības meistardarbnīcu (1931), ko vadīja V.Purvītis. Par diplomdarbu "Dzimtenes laukos" piešķirts mākslinieka nosaukumu. Ceraukstes pusē no 1932. gada. Mūža lielāko daļu P. Ruņģis strādājis par zīmēšanas skolotāju Bauskas un tās apkārtnes skolās - Griķu pamatskolā, Bauskas 8gadīgajā skolā, kā arī Bērzu pamatskolā, kur tam bija iekārtota plaša telpa gleznošanai un vadījis skolu. 1944. gadā izlaupīta viņa darbnīca un dzīvoklis skolā, kā arī Rīgā padomju okupācijas gados pazuda vairāk nekā 100 darbi. Bauskas tēlotājmākslas studiju vadītājs, izstāžu apskatnieks, gleznojis dekorācijas amatierteātru izrādēm. Aktīvs Bauskas apriņķa (rajona) izstāžu dalībnieks. Galvenokārt gleznojis ainavas Bauskas apkārtnē un Vidzemē. Darbos atpazīstami Bauskas apkārtnes skati Mežotnes un Codes pusē, kā arī arī pašā Bauskā - ielas, parki, upes, pagalmi. Gleznām raksturīgs klusināts kolorīts, plūstošu toņu pārejas, noskaņu bagātība. Miris 1967. gada 23. februārī, 74 gadu dzimšanas dienā, apglabāts Bauskas vecajos kapos.

Ceraukstes bibliotēkas un Bauskas CB novadpētniecības materiāli; Ušča, A. Mākslinieki: Bauskas, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Jelgava: Biedrība "Meistars Gothards", 2020, 179 lpp.

Andra Rušmane-Vēja (1991)

Rakstniece

Andra dzimusi 1991. gada 25. decembrī Bauskā. Absolvējusi Dzimtmisas pamatskolu (2007) un Bauskas 2. vidusskolu (2010). No 2011. gada ir konkursa "Lata romāns" (tag. "Vakara romāns") dalībniece un kopš 2014. gada arī tā laureāte. Izdoti 4 romāni: "Aleksandrs. Dzīves grāmatzīme" (2015), "Vienpatnieki" (2019), "Ar kastani kabatā" (2020) un "Vienpatnieku" turpinājums "Divatne" (2021). Andra Rušmane-Vēja sevi sauc par iecavnieci un turpina lolot jaunu romānu idejas, dzīvojot pilsētas pievārtē.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"