Raitis Ābelnieks (1963)

Vēsturnieks, deputāts

Dzimis 1963. gada 25. jūlijā Jaunpiebalgā. Strādājis Bauskas 1. vidusskolā par vēstures skolotāju, bijis Minsteres Latviešu ģimnāzijas vēstures skolotājs. No 2013. līdz 2018. gadam Bauskas novada domes priekšsēdētājs. Nacionālās apvienības Bauskas novada grupas vadītājs, Bauskas novada domes deputāts un Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vecākais speciālists. Fotokluba "Bauska" biedrs. Daudzu publikāciju par vēsturi autors un grāmatas "Bauska - pilsēta, kurā satiekas" līdzautors (2018).

Bauskas CB Novadpētniecības mape "Personālijas A-Ķ"

Mirdza Ābola (1923-2007)

Literatūrzinātniece

Dzimusi 1923. gada 23. februārī Svitenē. Meitas uzvārds - Jaunvalka. Beigusi LU Filoloģijas fakultāti (1949), filoloģijas zinātņu doktore (1993). Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta zinātniskā līdzstrādniece (1949-1990). Strādājusi pie Sudrabkalna un Raiņa kopotajiem rakstiem, sastādījusi vairāku rakstnieku izlases. Tulkojusi Marku Tvenu un baltkrievu literātu darbus. Presē publicē rakstus par A. Brigaderes, V. Plūdoņa, L. Laicena un citu autoru daiļradi. No 1991. gada Starptautiskās baltkrievu asociācijas Latvijā priekšsēdētāja. Mūžība devusies 2007. gada 24. februārī. 2010. gada beigās iznāca M. Ābolas sastādītā pirmā baltkrievu-latviešu un latviešu-baltkrievu vārdnīca.

Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.; Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Mirdza Ābola, pieejams: www.literatura.lv [21.10.2021.]

Juris Āboliņš (1949)

Aktieris

Dzimis 1949. gada 8. jūnijā Bauskā. Līdz 1980. gadam ar uzvārdu - Pētersons. Beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti (1970). Rīgas Operetes teātra aktieris. Liepājas teātra aktieris no 1979. gada līdz 2010. gadam. Sācis ar Nika loma E. Olbija "Kam no Vulfa kundzes bail?" (1980) un karjeru kā štata darbinieks noslēdzis ar Anša Cīruļa loma P. Rozīša "Ceplī" (2010). Muzikālajos iestudējumos izmanto savas vokālās dotības. Precējies ar aktrisi Viju Āboliņu.

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Juris Āboliņš, pieejams www.liepajasteatris.lv [21.10.2021.]

Fricis Adamovičs (1863-1933)

Skolotājs, rakstnieks

Dzimis 1863. gada 18. janvārī Dundagā. Mājas "Rīzemes". Mācījies Dundagas draudzes skolā. Beidzis Pēterburgas skolotāju institūtu (1986). No 1886.–1899. gadam strādājis par skolotāju Bauskas pilsētas skolā, kur bez obligātajiem mācību priekšmetiem mācījis arī dziedāšanu, rokdarbus, luterāņu ticības mācību un vadījis orķestri. Bijis V. Plūdoņa un A. Jesena audzinātājs. Literatūrā darbojies kā tulkotājs. Sarakstījis vairākas skolas grāmatas ģeogrāfijā un dabas zinātnēs, kā arī pētījumu par Dinsberģi trimdā. Cieša draudzība viņu saista ar uz Bausku trimdā izsūtīto brīvdomātāju Birjukovu, tāpēc Frici Adamoviču no skolotāja darba Bauskā atbrīvo. Pedagoģisko darbu turpinājis Polijā un no 1906. gada - Rīgā. Aizgājušā gadsimta 20.–30. gados ciešas draudzības saites saistījušas ar Vili Plūdoni. Darbojies Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļā. Fricis Adamovičs miris 1933. gada 19. februārī Rīgā, atdusas Sesavas Jāčūnu kapos.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1992. 239 lpp.; Baltijas skolotāju seminārs (1870-1919). Rīga, 1940. 599 lpp. (213. lpp.); Latvju enciklopēdija 1. sēj. Stokholma: Trīs Zvaigznes, 1950. 959 lpp.

Aleksandrs Adienis (1886-1972)

Dārznieks, ierēdnis

Dzimis 1886. gada 25. aprīlī Iecavas pagasta Gaiļu mājās. Tēvs Jānis un māte Anna (dz. Bergmane) - lauksaimnieki. Mācījies Iecavas elementārskolā, Bauskas pilsētas skolā, kā arī Erfurtes, Geizenheimas un Reitlingenas dārzkopības skolās Vācijā. Dārzkopības praksi iesācis Vāgnera koku skolā Tukumā un Fr. Paegļa dārzniecībā Lubezerē. Dienējis Leibgvardes Ļitovskas pulkā Varšavā, kur virsnieku kluba dārzos praksi turpinājis 2 gadus, ieņemot vecākā dārznieka amatu. Piedalījies arī Bermonta cīņās. 1919. gadā iestājies zemkopības ministrijā dārzkopības nodaļas dienestā. Zemkopības min. zemkopības departamenta vecākais instruktors dārzkopības nozarē. Izpildījis augļu un augu eksporta un importa kontroliera pienākumus. Speciālo priekšmetu skolotājs valsts dārzkopības vidusskolā Bulduros un lauksaimniecības tautas augstskolā. Gaiļu mājās A. Adienis bija izveidojis augļu dārzu, kur veica potējumus un pētījumus augļkopībā. Padomju laikos lielo lauku masīvu veidošanas gaitā augļu dārzs zudis. Latvijas dārzkopības biedrības un Rīgas dārzkopības biedrības biedrs. Izdoti vairāki darbi: kopdarbs "Augļu un sakņaugu ražas izmantošana" (1924); kopdarbs "Kā dzīvo un strādā lauksaimniek ārzemēs" (1924); "Augļu žāvēšana" (1930, 1942) u.c. Apbalvots ar Atzinības krustu (1938). Miris 1972. gada 11. decembrī, atdusas Ziepniekkalna kapos Rīgā.

Latvijas vadošie darbinieki. Red. P. Šmits. Rīga: Latvju Kultūrvēsturiskais apgāds, 1935; Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas" (A-B)

Reinis Ādmīdiņš (1939-2010)

Literatūrkritiķis, rakstnieks

Dzimis 1939. gada 14. septembrī Čeremhovā, Irkutskas apgabalā. Latvijā no 1949. gada. Absolvējis Bauskas 1. vidusskolu (1958), LVU Filoloģijas fakultāti (1963). Atbildīgais sekretārs rajona laikrakstā "Bauskas Darbs" (1963-1968). Latvijas radio Literatūras un mākslas raidījumu galvenais redaktors (1986-1997), vēlāk programmu vadītājs. Rakstījis scenārijus televīzijas dokumentālajām filmām. Pirmā nozīmīgā publikācija "Jauna kvalitāte dzejā, kritikā un estētiskajā domāšanā" žurnālā "Karogs" (1966). Zināmākie darbi: literatūrkritisku rakstu krājums "Dzejas darbdiena" (1977), īsu stāstu un atmiņu krājums "Mest akmeņus ūdenī" (1982), dokumentālais romāns "Lejenieku zāle, Lejenieku sniegs" (1994). Rakstījis dzeju. Politiskās satīras cienītājs, radījis izdomātus tēlus un to darbības vidi - Saulgožu pagastu. "Līdzautors grāmatām "Bauska: vietas un laika grāmata" (1990) un "Četri diži zemgalieši" (2000). Miris 2010. gada 17. oktobrī. Atdusas Ceraukstes pagasta Plūdoņa kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Reinis Ādmīdiņš"

Konstantīns Aizpurs (1919-2003)

Dzejnieks

Dzimis 1919. gada 5. janvārī Asūnes pagasta Koziraučos (mūsdienās Ķepovas pagasts) zemnieka ģimenē. Strādājis par skolotāju Rundālē. Literatūrā darbojies kopš 1942. gada – rakstījis dzejoļus un atdzejojis no krievu, poļu un vācu valodas. K. Aizpurs rakstījis un atdzejojis arī esperanto, publicējies esperantistu izdevumos. Dzejoļi, poēmas un fabulas regulāri publicēti dažādos periodiskos izdevumos - "Karogs", "Zvaigzne", "Padomju Jaunatne", "Pionieris", "Diena", "Latvijas Zeme", "Atpūta", "Treji Vārti" u.c. Vairāku lugu autors. 90. gados rakstījis un publicējis esejas par rakstniekiem Konstantīnu Raudivi, Ādamu Mickeviču, par pirmo latviešu režisoru Jāni Peitānu. Rokrakstā palicis dzejoļu krājums "Liepu zemes dziesmas". Mūžībā devies 2003. gada 23. jūnijā, atdusas Rīgā, Pirmajos Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Konstantīns Aizpurs, pieejams: literatura.lv [14.11.2022.]

Marija Alise Akermane (1893-1948)

Skolotāja

Dzimusi 1893. gada 27. martā Bauskas apriņķī, Rundāles pagastā Vīburu mājās. Tēvs Dāvis - kalējs, māte Lizete - šuvēja. Mācījusies Iecavas pirmskolā. Beigusi Jelgavas sieviešu ģimnāziju ar sudraba medaļu (1911), Jelgavas sieviešu ģimnāzijas pedagoģisko klasi (1912). Iestājusies Augstākos sieviešu kursos Kijevā (1913). Mājskolotāja. Strādā Kalugas ģimnāzijā un skolotāju seminārā (1918-1920). Kopā ar vecākiem atgriezusies Latvijā (1920). 1945./46. mācību gadā vēstures skolotāja Jelgavas 1. vidusskolā. 1947. gadā sākās skolotājas vajāšana par izvairīšanos no padomju varas rīkotajiem pasākumiem. 1947. gada 23. decembrī atbrīvota no darba. Brālis Jānis Akermanis (dz. 24.04.1897.) slavens aviokonstruktors ASV. Mirusi 1948. gada 14. februārī, atdusas Jelgavas Bērzu kapsētā.

Marija Alise Akermane, pieejams: https://timenote.info/lv/Marija-Alise-Akermane [20.11.2022.]

Eduards Akermanis (1879-1954)

Ārsts

Dzimis 1879. gada 13. februārī Bauskas pagastā (kādreizējā Jauncodē). Beidzis Rīgas ģimnāziju, Berlīnes un Kazaņas universitātes. Kazaņā ieguvis ārsta tiesības (1907). Ar sievu, ārsti Verenu Akermani darba gaitas sākuši Viesītē. No 1914. gada līdz trimdai strādājuši Cēsīs. Akermaņu pāris pārzinājis abas slimnīcas. Eduards bijis Cēsu apriņķa ārsts un, 25 gadu garumā veicot lauku ārsta darbu, iemantojis lielu uzticību un cieņu. Aktīvi darbojies arī kultūras dzīvē. Publicējis rakstus par ārstniecību, sanitāro higiēnu un tautas dzīves spēka veicināšanu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni IV šķiru (1928). Saņēmis Aizsargu organizācijas Nopelnu krustu (1939). Akermaņi emigrējuši uz Vāciju 1944. gadā, vēlāk uz Kanādu, kur jau dzīvojušas meitas. Trimdā krasi pasliktinājusies veselība un pēc ilgas slimošanas miris 1954. gada 3. jūnijā Hamiltonā, Kanādā.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Farmācija. Medicīnas vēsture, nozare un ārsti."

Jānis Akermanis (1897-1972)

Aviokonstruktors

Dzimis 1897. gada 24. aprīlī Rundāles pagastā amatnieka ģimenē. Citviet lasāmi divi vārdi - Jānis Rūdolfs. Māsa Marija Alise Akermane. Beidzis Ķeizariskā tehn. inst. Aeronautikas skolu Maskavā (1917). Mācījies kara lidotāju skolā Francijā. Izceļojis uz ASV (1918). Beidzis Mičiganas universitātes Aeronautikas fakultāti (1925). Trīsdesmit gadu vecumā uzaicināts strādāt par vadošu projektētāju "Hamilton Metalplane Company". Strādājis par lidmašīnu konstrukcijas inženieri vairākos uzņēmumos. No 1929. līdz 1961. gadam Minesotas universitātes profesors, Aeronautikas fakultātes dekāns (1931-1958). No 1940. gada "Boeing Aircraft Corporation" padomnieks lidojumu pētniecības daļā. ASV militārās aviācijas tehnikas pārstāvis Eiropā (1945). Būvējis pirmās vienlaidmetāla satiksmes lidmašīnas, bezastes lidmašīnas un rotorus. Konstruējis aprīkojumu, kas lidotājiem nepieciešams virsskaņas lidojumos. Atbalstījis Latvijas aviācijas attīstību. Zinātnisku rakstu autors. Pieder 12 patentu. 1979. gadā Minesotas universitātē Akermaņa vārdā nosaukta katedra (Akerman Hall) un nodibināts fonds viņa piemiņai. Jāņa Akermaņa 1934. gadā konstruētā lidmašīna X-14880 ilgu laiku atradās Smitsona muzejā Vašingtonā, kur savākti slavenākie ASV izgudrojumi (tagad universitātes vēsturiskā mantojuma galerijā). Miris 1972. gada 8. janvārī Minesotā, ASV.

Latvijas Enciklopēdija 1. sēj. (A-Cē). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2002. 926 lpp.; "Ilustrētā Pasaules Vēsture" Nr. 2 (2021), pieejams LN Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv [20.11.2022.]