Mārtiņš Zaurs (1915-1998)

Tēlnieks, grafiķis

Dzimis Mežotnes pagastā 1915. gada 17. februārī. Pilnā vārdā Mārtiņš Roberts. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju. 1936. gadā iestājies Rīgas mākslinieku savienībā "Zaļā vārna". Veidojis skulpturālus portretus, figurālas kompozīcijas, kapa pieminekļus, piemiņas zīmes, sīkplastiku, apgleznojis porcelānu (šķīvju kolekcija). Pazīstams arī kā grafiķis un kolekcionārs. Piedalījies sabiedrisko ēku interjera veidošanā Bauskā, piem., kinoteātrī "Uzvara", kafejnīcā "Mūsa". Brieduma gados un mūža nogalē pastāvīgi dzīvojis un darbojies dzimtajās mājās "Stūrīši", Mežotnes pagastā. Tēlnieks strādājis ar granītu un marmoru, šajos smagajos materiālos tapis diplomdarbs "Zeme" (1942), kas atrodas "Stūrīšu" mājās. Populārs ir 45 koku skulptūru cikls "Vagara Trejača dzimta", kas atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā. Mākslinieks veidojis pirmo kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu (1976). Pie Iecavas dzelzceļa pārbrauktuves redzams piemineklis represētajiem "Sāpju semafors" (1990). Mārtiņa Zaura radīta ir arī trīs objektu kompozīcija Bauskā, Plūdoņa un Kalna ielu krustojumā. Mākslinieks ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Apbalvots ar Kārļa Zāles jubilejas medaļu. Miris 1998. gada 21. novembrī.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Mārtiņš Zaurs"; Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Jelgava: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.; Tēlnieks Mārtiņš Zaurs, pieejams www.bauskasvecpilseta.lv [23.08.2021.]

Rasma Zeijere (1929-2014)

Skolotāja

Dzimusi 1929. gada 7. februārī. Dzimusi, augusi, mūžu aizvadījusi Rundālē. Ģimenes mājas - "Ķildas". Beigusi Pilsrundāles sešgadīgo pamatskolu, Bauskas pirmo vidusskolu (1948), LU Filoloģijas fakultātes vācu katedru. Pilsrundāles skolas vācu valodas skolotāja. Vadījusi deju kolektīvu, dramatisko pulciņu, rakstījusi lugas. Skolotājas darba stāžs - 44 gadi (1961-2005). Par savu darbu vairākkārt saņēmusi Izglītības ministrijas atzinību. Aizrāvusies ar baltvācu dzejniekiem, tulkojusi to darbus. Kādreizējā Rundāles novada himnas vārdu autore: http://www.rundale.lv/rundales-novada-himna Mūžībā devusies 2014. gada 3. janvārī. Atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"; Ramane, Aelita, Anna Truntika. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.

Jānis Zemtautis (1932)

Pretošanās grupas dalībnieks, represētais

Dzimis 1932. gada 1. martā Bauskas apriņķa Svitenes pagastā. Dzimtās mājas "Maizītes". Pabeidzis Svitenes pamatskolu un Bauskas vidusskolu. Bauskas nacionālās jauniešu pretošanās grupas dalībnieks. Par pretošanos padomju varai apcietināts izlaiduma dienā. 1951. gada 2. martā notiesāts uz 25 gadiem katorgā Tālajos Ziemeļos un vēl uz pieciem gadiem bez cilvēktiesībām, izcietis 15 gadus PSRS gulaga nometnēs Vorkutā un Mordovijā. Pēc atgriešanās Latvijā Jānis strādājis meža darbos, izmācījies par šoferi un lielāko daļu darba mūža pavadījis, strādājot Rundāles un vēlāk Bauskas patērētāju biedrībās. Sešus gadus bija Latvijas Politiski represēto apvienības struktūrvienības, Bauskas politiski represēto kluba "Rēta" vadītājs. Jānis Zemtautis krāj vēstures liecības par savu pagastu, iemūžinot bojā ejošās sētas sērijā "Zudusī Latvija". Iecelts par Viestura ordeņa komandieri un apbalvojumu saņēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā (2022). Saņēmis Bauskas novada pašvaldības augstāko apbalvojumu Goda zīmi "Zelta ozols" par ilggadēju mērķtiecīgu sabiedrisko darbību Latvijas neatkarības ideju iedzīvināšanā un nozīmīgu ieguldījumu patriotisko vēstures liecību saglabāšanā nākamajām paaudzēm (2022). Dzīvo Bauskas novada Īslīces pagastā.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Slaveni novadnieki"; Ramane, Aelita. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. Rīga: Madris, 2021. 367 lpp.; Valsts prezidents 4. maijā Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 73 izcilām personībām, viņu pulkā – baušķeniekam Jānim Zemtautim, pieejams: bauskasdzive.lv [21.11.2022.]

Juris Ziemelis (1941-1988)

Atmodas laika aktīvists

Dzimis 1941. gada 17. maijā Bārbeles pagasta "Ķauķu" mājās. Skolu uzsācis Bārbeles pamatskolā, bet mācības pārtrauktas 1949. gadā, kad ģimeni izsūta. Ziemeļu ģimene Latvijā atgriezusies 1957. gadā. 1958. gadā tiek apcietināts par neatļautu ieroču glabāšanu, 1960. gadā - par atteikšanos no dienesta padomju armijā. Par nepakļaušanos padomju varai pavada 15 gadus dažādos Krievijas cietumos. 1975. gadā atgriežas dzimtajā Bārbelē, atrodoties regulārā Valsts drošības komitejas uzraudzībā. 1987. gadā aktīvi iekļaujas Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupā "Helsinki – 86", aktīvi darbojās LTF dibināšanā. Mirst 1988. gada 28. decembrī. Jura Ziemeļa kapu draugi aizbēra ar rokām. J. Ziemeļa piemiņai izveidota tīmekļvietne: https://jurisziemelis.wordpress.com/

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"; Es izvēlējos pārāk ērkšķainu ceļu, pa kuru ne visiem tīk staigāt: Monogrāfija par Juri Ziemeli, 2009

Viktors Zilgalvis (1929-2008)

Arhitekts

Dzimis 1929. gada 4. novembrī Bauskas apriņķa Kurmenē. Beidzis LVU Inženierceltnieku fak. Arhitektūras nodaļu. Nozīmīgākie darbi dzīv. ciemats "Vangaži" (1956-1959), kultūras nams Saulkrastos, Uzvaras monuments Rīgā, līdzautors "Hotel de Rome" u.c. Valsts projektēšanas institūta (vēlāk A/S) "Komunālprojekts" direktora vietnieks, galvenais arhitekts (1966-2005). Miris 2008. gadā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj. [Rīga]: A/S Preses nams, 2003; www.makslinieki.lv (skatīts 22.10.2021.)

Gatis Zotovs (1984)

Mūziķis

Gatis Zotovs dzimis 1984. gada 18. septembrī Rīgā, bet jau no bērna kājas visi ceļi veduši uz Bausku. Absolvējis Bauskas 1. vidusskolu un Bauskas Mākslas skolu (1999), mācījies Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolā. Pašmācības ceļā apguvis ģitārspēli. Agri sākušies mēģinājumi dzejā. Pirmo reizi dzejoļi publicēti Gatim esot 11 gadus vecam. Jauno censoni atbalstījuši Bauskas laikraksti "Atspulgs" un "Bauskas Dzīve". Pēcāk bijušas plašaptverošākas publikācijas "Literatūras Avīzē", žurnālā "Tīrraksts" un izdevumā "Kultūras Diena". Gata dzeja lasāma Bauskas literātu apvienības "Akmeņi zied" tāda paša nosaukuma dzejas krājumā (2001) un krājumā "Sirds dzirde" (2013). Bijis grupu "Kadennce" un "Zotovs&ZeBand" solists. Izmantojot Gata dziesmu tekstus, studijas ieraksti tapuši aptuveni 65 dziesmām. To izpildītāju vidū ir gan viņš pats, gan J. Bukums, V. Zemgals, S. Berezina, F. Ķiģelis, grupas "Lapsenes bize" un "Saldās sejas" u.c. 2015. gadā par Bauskas novada himnu balsojumā izvēlēta dziesma "Bauskai" (G. Zotova mūzika un teksts). Gata pamatdarbs - dizaina speciālists Bauskas Kultūras centrā. Ar Gata radošā darba veikumu var iepazīsties vietnē: https://zotovs.wordpress.com/

Bauskas CB novadpētniecības mape "Mūzika. Personālijas"

Lūcija Otīlija Žurgina (1908-1999)

Tēlniece

Dzimusi 1908. gada 23. februārī Rundāles pagasta “Vītoliņos” 1940. gadā beigusi LMA K. Zāles meistardarbnīcu. Izstādēs piedalījusies no 1931. gada. Darinājusi portretus, figurālas kompozīcijas, sīkplastikas darbus un medaļas. Veidojusi A.Čaka pieminekli Ziedoņdārzā Rīgā (1981, arhit. O. Ostenbergs). Mirusi 1999. gada 2. janvārī Rīgā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj. [Rīga]: A/S Preses nams, 2003; Latvijas mākslas vēsture. Rīga: Pētergailis, 2003

Pēteris Zutis (1905-nav ziņu)

gleznotājs

Dzimis 1905. gada 24. martā Bauskā. Atslēdznieka dēls. Pirmā pasaules kara gados Maskavā sācis aizrauties ar zīmēšanu. Mācījies Kaukāzā (1916-1918). Pēc atgriešanās Bauskā, topošais mākslinieks apmeklējis I.Kļaviņas ģimnāziju. 1923. gadā iestājies Mākslas akadēmijā, diplomdarbs "Tautas dziesma" (1933). Pirmās ilustrācijas "Jaunajā Balsī" (1925). Studiju laikā, 1926. gadā, ieguvis pirmo godalgu starptautiskā konkursā Vašingtonā par darbu "Latviešu ganu meitene". Uzgleznojis altārgleznu "Kristus debesbraukšana" Mežotnes baznīcai (1929), bet 1934. gadā izdaiļojis ar zeltījumiem un gleznojumiem altāra velvi Bauskas Svētā gara baznīcai. No 1941. gada strādājis laikrakstā "Zemgale". "Bauskas Vēstnesī" ievietoti daudzi mākslinieka zīmējumi un šarži. Sagatavojis vairākus karogu projektus, tostarp Bauskas rūpnieku un amatnieku biedrībai. Strādājis ar tušu, pasteli, akvareli, arīdzan mālu un koku. Pēdējās ziņas par P. Zuti ir no 1944. gada, kad viņš bijis Jelgavā tās nopostīšanas laikā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1992; Pētera Zuša 10 g. mākslinieciskās darbības atceres skates katalogs, 1944, pieejams gramatas.lndb.lv (skatīts 22.10.2021.)

Fēlikss Zvaigznons (1950-1989)

Skolotājs, atmodas aktīvists

Dzimis 1950. gada 19. decembrī Jaunpiebalgā zemnieku ģimenē. Mācījies Siguldas vidusskolā, LVU Filoloģijas fakultātē. Strādājis kā skolotājs. Skolas direktors Griķu pamatskolā (tur saglabājušās viņa krāsainās sienas ar K.Ata aicinājumu: "Mosties, celies, strādā!" un Iecavas vidusskolā (1985-1987). Korespondents, žurnālists avīzē "Padomju Jaunatne". Redaktors "Skolotāju Avīze" (1987-1889), tā laikā uzdrošinājies publicēt politologa M. Vulfsona runu, ar kuru tika pieteikts karš Molotova—Ribentropa pakta slepenajiem protokoliem. Uzstājies Radošo savienību plēnumā par cilvēku un tautu tiesībām Latvijā (1989). Tautas frontes aktīvists. Rakstījis dzejoļus. Tos krājumā "Lai paliek tev šī krāsa baltā" (2002) apkopojusi I.Baltgalve. Miris 1989. gada 3. jūnijā, atdusas Cēsu Meža kapos.

Ceraukstes bibliotēkas novadpētniecības mape "Personālijas"; "Latvijas Vēstnesis" Nr. 473/476 (2020)

Egons Zvirbulis (1907-1986)

Tēlnieks

Dzimis 1907. gada 25. aprīlī Ceraukstes pagasta "Ješu" mājās. Skolojies pagastskolā un Bauskā. Mākslas akadēmijā specializējies figūrālā tēlniecībā pie prof. K. Rončevska. Diplomdarbs "Māte un bērns" (1935) tapis marmorā, tas tēlniekam ir tuvs temats. Viņa māksla - sievišķīgi klusa, apgarota. Tai pašai tēlu dzimtai pieskaitāmi sieviešu tēli mazpilsētu un lauku kapsētās. Vairākus gadus strādājis pie pieminekļa Liepājas aizstāvjiem 1941. g. (bronza, granīts, 1960; arhit. J. Līcītis). Pievērsies arī žanriskiem tēlojumiem, vara kalumā darinot kolhoznieces. Sieva Alise Blumberga – gleznotāja. Miris 1986. gada 28. novembrī.

Bauskas CB Novadpētniecības mape "Personālijas"; Latvijas māksla, 1993, 222-225.lpp.