Krista Anna Belševica (1993)

Dzejniece, literatūras pētniece

Dzimusi 1993. gada 10. februārī Bauskā. Pamatskolas gadi aizritējuši dzimtajā pilsētā. Izglītošanās turpināta Rīgā: Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā apgūta saksofona spēle; Latvijas Universitātē studēta Baltu filoloģija (2016); RSU maģistrantūrā - sociālā antropoloģija (2019); doktorantūras studijas uzsāktas Vācijā (2021). Rakstīšanu atklājusi kā terapiju. Latvijas lasītājiem pazīstama no 2016. gada ar dzejoļu kopu "Es izsūkšu šo pasauli sausu" interneta žurnālā "Satori". Kristas Annas dzejas un prozas publikācijas, kā arī recenzijas lasāmas žurnālos "Punctum" un "Domuzīme", laikrakstā "KultūrZīmes" un citviet periodikā. Autore dzejoļu krājumam "Medījot dzīvi" (2017) un stāstu krājumam "Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām (2021). Dzeja tulkota angļu, somu, ķīniešu, krievu, vācu valodās. Brīvajā laikā ar domubiedriem organizē literatūras performances.

Belševica, K. Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām. Rīga: Zvaigzne ABC, 2021. 140 lpp.; Krista Anna Belševica, pieejams: https://www.literatura.lv/personas/krista-anna-belsevica [11.06.2024.]

Rihards Belte

Aktieris, režisors

Dzimis 1949. gada 21. janvārī Bauskas rajona Panemūnē. Darbojies Bauskas Tautas teātrī. Mācījies Tautas kinoaktieru studijā. Aktieris Liepājas teātrī no 1974. līdz 1991. gadam. Raksturlomu tēlotājs. Liepājas Leļļu teātra dibinātājs (1989), ilggadējs tā režisors un direktors līdz 2016. gadam. Nominēts titulam "Gada liepājnieks 2018" par Liepājas Leļļu teātra izveidi un nostiprināšanu. Precējies ar aktrisi Inesi Belti.

Teātris un kino biogrāfijās, 1. sēj. Rīga: Preses nams,1999; Rihards Belte: sīkums, bet patīkami. Pieejams www.liepajniekiem.lv [21.01.2022.]

Edgars Bergmanis (1904-1982)

Mācītājs

Dzimis 1904. gada 18. maijā Rundāles pagastā. Rakstveža dēls. Beidzis Hercoga Pētera ģimnāziju Jelgavā, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti (1934). 1934. gada 24. jūnijā ordinēts par Bauskas prāvesta iecirkņa vikāru. Ticības mācības skolotājs J. Biseknieka lauksaimniecības vidusskolā Jelgavā un Mežotnē. No 1937. gada mācītājs Mežotnes- Bērsteles Ev. luteriskajās draudzē. Aizsargu mācītājs. Devies trimdā (1944). 1947. gadā Anglijā sācis aktīvu darbu pie Līdsas Ev. lut. latviešu draudzes nodibināšanas. Miris 1982. gada 22. decembrī Anglijā.

"Latvija Amerikā" Nr.39 (1964) un Nr.6 (1982), pieejami LN Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv [22.11.2022.]

Kārlis Berķis (1883-1946?)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1883. gada 4. janvārī Ceraukstes pagastā. Ģenerāļa Krišjāņa Berķa vecākais brālis. Beidzis Bauskas pilsētas skolu. Mācījies Kazaņas junkuru skolā (1902-1905), ko beidzis kā apakšpraporščiks un iedalīts 153. Baku kājnieku pulkā. Līdz Pirmajam pasaules karam sasniedzis štabskapitāna pakāpi. Pārcelts uz 239.Konstantinopoles kājnieku pulku (1914). 1916. gada janvārī kā rotas komandieris pārgājis uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. Vadījis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. 1916. gadā 21. un 22. jūnijā pie Katrīnmuižas spēcīgā ienaidnieka ugunī Berķis ieņēmis vāciešu pozīcijas, tā sekmēdams uzvaru visā kaujā. 1917. gada 31. jūlijā iecelts par 440. Buguruslanas kājnieku pulka komandieri, vēlāk Ohtas kājnieku pulka komandieris. 1917. gada decembrī no armijas aizgājis, dzīvojis Smoļenskas un Kalugas guberņu latviešu kolonijās, zemkopis. Mobilizēts Sarkanajā armijā (1919). Satiksmes priekšnieks Ukrainā. Ieskaitīts Kijevas virsnieku bataljonā. 1920. gada februārī veselības stāvokļa dēļ atvaļināts, oktobrī iestājies ģenerāla Vrangela armijā. 1921. gada janvārī atgriezies Latvijā. Iestājies Latvijas armijā, bataljona komandieris 8.Daugavpils kājnieku pulkā. 1923. gadā pārcelts par Bauskas apriņķa priekšnieku. Bijis 13. Bauskas aizsargu pulka komandieris. 1929. gadā devies uz Franciju, strādājis, studējis. Pēc atgriešanās Latvijā neatkarības pēdējos gados Rīgas pilsētas Diskonta bankas direktors un valdes loceklis. Apbalvots ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura krusta IV šķ., Jura Zelta ieroci. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta Kārļa Berķa ģimene, pats izvairījies no represijām. 1944. gadā aizbraucis uz Vāciju, kur pēc kara miris (precīzs datums nav zināms).

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Berķis, Kārlis. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru datubāze, pieejams: www.lkok.com [01.11.2023.]

Krišjānis Berķis (1884-1942)

Ģenerālis

Dzimis 1884. gada 26. aprīlī Bauskas apriņķa Bērzukrogā (Īslīces pag.), kalpa ģimenē. Mācījies Kaucmindes pagastskolā, beidzis Bauskas pilsētas skolu (1903). Mācījies Viļņas junkuru skolā (1903-1906), Kara akadēmiskajos kursos (1929-1930). Kā podporučiks (1906) sācis dienestu 2. Somijas strēlnieku pulkā Helsinkos. Pirmā pasaules kara laikā kā rotas, vēlāk bataljona komandieris piedalījies kaujās Austrumprūsijā, Karpatos, Galīcijā. 1909. gadā Kr. Berķis saņēmis poručika dienesta pakāpi, 1913. gadā – štābkapteiņa un 1917. gada janvārī – kapteiņa dienesta pakāpi. Pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 7. Tukuma latviešu strēlnieku pulku par bataljona komandieri (1917), nedaudz vēlāk iecelts par pulka komandiera vietas izpildītāju. Piedalījies kaujās pie Mazās Juglas, Tīnūžiem un Nītaures. Sasniedzis apakšpulkveža pakāpi, apbalvots ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, arī ar Jura krusta IV šķ. Pēc lielinieku apvērsuma arestēts par pretošanos revolucionāru komitejai un atstādināts no pulka komandēšanas. Pēc tam aizbraucis uz Somiju, bet, lielinieku vajāts, bijis spiests bēgt uz Krieviju. 1918. gada vasarā atgriezies Somijā, dzīvojis Hemēnlinnā. 1919. gada februārī atstājis Somiju, ieradies Tallinā, uzņemts Ziemeļlatvijas brigādē par Rezerves bataljona komandieri, ko pats Tērbatā saformējis lielākoties no brīvprātīgajiem. Bataljons pārdēvēts par 2.Cēsu kājnieku pulku. Cīnījies pie Rūjienas pret lieliniekiem, jūnijā - pret Landesvēru un Dzelzsdivīziju pie Cēsīm un Raunas. Pēc vāciešu sakaušanas 6. jūlijā savu karaspēku ievedis Rīgā, kur abas mūsu armijas - Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigāde - savienojās. Par šo kauju nopelniem Kr. Berķis paaugstināts par pulkvedi. 1919. gada 6. augustā Kr. Berķis iecelts par 3. Latgales divīzijas komandieri. Apbalvots Ar Lāčplēša Kara ordeni III šķ. par savas divīzijas vadīšanu kaujā pret bermontiešiem, bez sevišķiem zaudējumiem ieņēmot Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Izšķirošajās kaujās par Rīgas atbrīvošanu no 3. līdz 11. novembrim komandējis kaujas grupu Rīgas rajonā, izcīnot kaujas pie Priedaines, Bulduru tilta un gar Lielupi, atbrīvojot Jūrmalu. Tam sekoja Jelgavas un Tukuma ieņemšana un bermontiešu aizdzīšana pāri Lietuvas robežām. 1919. gada decembrī Kr. Berķis ar savu divīziju ieradās Latgales frontē. Vadīja mūsu karapulkus līdz Latvijas galīgai atbrīvošanai. Paaugstināts par ģenerāli 1925. gada 22. jūnijā. Par kauju nopelniem apbalvots ar LKO II šķ. un I šķiras ordeni (1927). Līdz 1934. gadam 3. Latgales divīzijas komandieris, no 1934. gada - 2.Vidzemes divīzijas komandieris, visu apgabalu garnizonu priekšnieks. 1934. gadā iecelts par Latvijas armijas komandieri. 1940. gada aprīlī - jūnijā kara ministrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni I, II šķ., Viestura ordeņa I šķ., Francijas Goda Leģiona ordeni, Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 2.pak., Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera ordeni, Lietuvas kara ordeņa "Vytis" I šķ. 3.pak., Aizsargu Nopelnu krustu. Piešķirtas Vaives dzirnavas pie Cēsīm. 1940. gada jūnijā devies trimdā uz Somiju, pēc tam atgriezies Latvijā. 1940. gada augustā kopā ar dēlu un vedeklu izsūtīts uz Krieviju, 1941. gada jūnijā arestēts. Miris Permā, cietuma slimnīcā 1942. gada 27. jūlijā.

J.Pihlaks. Lāčplēša kara ordeņa un Brīvības krusta kavalieri. [Rīga]: Valters un Rapa, 2019. 324 lpp.; Ģenerālis Krišjānis Berķis, pieejams: https://www.karamuzejs.lv/index.php/lkm/generalis-krisjanis-berkis [01.11.2023.]

Mērija Bernere (1903-1984)

Māksliniece, dzim. Marija Piliņa

Dzimusi 1903. gada 22. martā Pilsrundāles ciema mājās "Vētras". Vecāku dots vārds un uzvārds - Marija Piliņa. Mācījusies Jelgavas ģimnāzijā, beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju (1937). Skolotāja Pilsrundāles skolā. Savu dzimšanas gadu (maiņa uz 1908. gadu) un vārdu (no Marijas uz Mēriju) oficiāli nomainījusi pati. Mirusi 1984. gada 2. septembrī, atdusas Rīgas Meža kapos.

Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Jelgava: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.

Alfrēds Bertušs (1849-1890)

Veterinārārsts, mikrobiologs

Dzimis 1849. gada 23. novembrī. Mācījies Bauskas pilsētas skolā, vēlāk Jelgavas reālskolā. Jau jaunībā nolēmis mūžu veltīt dzīvnieku ārstēšanai. Absolvējis Veterinārijas institūtu Tērbatā (1877). Vetārsts Krievijas armijas kavalērijas pulkos, aprūpējis zirgus. 1884. gadā pārcēlies uz Pēterburgu, kur veicis zinātnisko darbu. Sarakstījis grāmatas par dzīvnieku lipīgajām slimībām. Savu bojāeju izraisījis pats, zinātniskā pētījuma laikā inficēdamies. Miris 1890. gada 12. aprīlī. Apglabāts Jaunsvirlaukas kapos.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.

Milda Bērziņa (1901-1987)

Aktrise

Dzimusi 1901. gada 4. februārī Bauskā, mūziķu ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem devusies bēgļu gaitās uz Krieviju. 1917. gadā ģimene atgriežas Latvijā. Piedalījusies Aspazijas "Zaudēto tiesību" izrādē Jelgavas teātrī. Iesaistījusies Ventspils teātra darbā. Aktierprasme apgūta Latvijas dramaturģijas kursos, taču tos nav beigusi. Nacionālais teātris M. Bērziņu aicinājis Zentas lomai "Zvejnieka dēlā". Pakāpeniski izveidojusies par raksturlomu tēlotāju. Otrā pasaules kara laikā spiesta doties bēgļu gaitās uz Vāciju (1944), pēc pāris gadiem - uz Kanādu (1950). Viena no latviešu nacionālā teātra dibinātājām Toronto. Vadījusi Toronto latviešu sestdienas ģimnāziju, mācījusi jauniešus mīlēt latviešu literatūru. Mirusi 1987. gada 24. novembrī Kanādā.

Hausmanis, Viktors. Latviešu aktieri trimdā. Rīga: Preses nams, 1996. 542 lpp.

Andrejs Bērziņš (1891-1981)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1891. gada 6. decembrī Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies Ziemassvētku kaujās, cīnījies pie Ložmetējkalna. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi (1919). Cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā. 1919. gada novembrī uzbrukumā Jelgavai pie Ozoliņu mājām, Svētes upes krastā Bērziņš ar ložmetēju vairākkārt atsitis ienaidnieka uzbrukumus, tā sekmēdams sava pulka virzīšanos uz priekšu. Atvaļināts 1920. gada 24. decembrī. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 1254 (1922. gadā). Zemkopis Vecumnieku pagasta "Mālzemniekos". Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis Vecumnieku pagasta mājās "Brūveri", mūža pēdējos gados - "Bērziņos". Miris 1981. gada 22. oktobrī. Apbedīts Vecumnieku pagasta Centra kapos.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.

Andrejs Bezdelīga (1898-?)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1898. gada 6. jūnijā Vecsaulē. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada pavasarī. Dižkareivis. 4. Valmieras kājnieku pulkā. 1919. gada augustā izlūkgājienā uz Podubnas muižu sadursmē ar lieliniekiem A. Bezdelīga ar labi tēmētu uguni apklusināja pretinieka ložmetēju un pēc tam atņēma to. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 1311 (1922). Atvaļināts tā paša gada maijā. Zemkopis Jaungulbenes pagasta "Vīksnēs". Par turpmāko likteni ziņu nav.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.