Gustavs Reinhards (1868-1937)

Ārsts

Dzimis 1868. gada 14. aprīlī Svitenes pagasta Igauņu mājās. Pilnā vārdā Gustavs Jānis Jēkabs Reinhards. Lauksaimnieku dēls. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, Tērbatas universitātes medicīnas fakultāti (1895). Vairākus gadus strādājis par acu klīnikas asistentu. Bijis acu ārsts Liepājā, kopš 1901. gada savas acu klīnikas vadītājs Rīgā. Pirmais veselības departmenta direktors. LU oftamoloģijas privātdocents. Vairākkārt Rīgas pilsētas domnieks. Pirmās un trešās Saeimas loceklis. Laikraksta "Tautas Balss" redaktors (1921-1922). Izdevis grāmatas par akluma, trahomas un žūpības apkarošanām. Miris 1937. gada 6. aprīlī, apglabāts Svitenes pagasta Vidukļu kapos.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Gustavs Reinholds, Nacionālā enciklopēdija, pieejams: https://enciklopedija.lv [21.11.2022.]

Jānis Reinhards (1860-1944)

Teologs

Dzimis 1860. gada 20. septembrī Svitenes Dučkenos. Tēvs pretojies aizrādījumiem par latviešu izglītības nepieciešamību un sūtījis dēlu mācīties. J. Reinholds mācījies Bauskas pilsētas skolā, Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā. Beidzis Tērbatas Universitātes teoloģijas fakultāti (1887). Latviešu studentu korporācijas "Lettonia" biedrs. Kalpojis Engurē 9 gadus. Saņēmis aicinājumu no Jelgavas pilsētas latviešu draudzes (1897). Kopā ar draudzi garīgi cēluši lielāko dievnamu Zemgalē - Nikolaja baznīcu Jelgavā. Bēgļu mācītājs Balvos Pirmā pasaules kara laikā. Pēc Latvijas valsts izveidošanas, atjaunoja Kurzemes Konsistoriju un veica tās ģenerālsuperintendanta pienākumus (vienīgais latvietis), bijis Jelgavas un Bauskas prāvests. Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un Zelta krustu. Boļševiku nošauts Jelgavā 1944. gadā.

"Londonas Avīze" Nr. 743 (16.09.1960), pieejams periodika.lv (10.03.2022); Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939, 562 lpp.

Alfreds Razums (1980-1929)

Būvinženieris

Dzimis 1880. gada 21. jūnijā Reiznieku mājās pie Bauskas. Izglītojies mājās, Bauskas pilsētas skolā un Jelgavas reālskolā. 19. gs. pašā nogalē, E.Veidenbauma iespaidā, mēģinājis rakstīt dzeju. Jelgavā mācījies 6 klases, turpinājis Čerepovecā, (Novgorodas gub.). Rīgas Politehniskā institūta students (1901-1909, ar pārtraukumiem), ieguvis būvinženiera grādu. Sabiedriski aktīvs - biedrības "Zemgalija" biedrs un protestu pret cara valdību dalībnieks, kā arī studentu pārstāvis "Studentu birojā". Idejisks aģitators 1905. gada revolūcijai, tāpēc emigrējis uz Skandināvijas valstīm. Politehniskā institūta noslēguma darbam pirmais izmantojis dzelzsbetona konstrukciju plānu, projektu. Strādājis Tambovas guberņā, praktiskās inženierijas piekritējs. Izmantojis jaunākās konstrukcijas, tehnoloģijas, uzbūvējis tā laika garāko dzelzsbetona tiltu. Saratovā vadījis uguns drošu ēku būvniecību. Neilgu laiku pedagogs. Atgriezies Latvijā (1913) un nodibinājis būvfirmu "inž. A Razums un Ko" ("Būvinženiers A.Razums", 1928). Viņa vadībā notikusi Rīgas pilsētas sistemātiskās kanalizācijas izbūve Maskavas un Pēterpils priekšpilsētās, Daugavgrīvas cietokšņa jaunbūve Mangaļu salā. Sarakstījis darbus "Mēchanika", "Daugava kā ūdens un kuģniecības spēks" u.c. Veicis pētījumus Daugavas spēksstacijas izbūvei pie "Doles". No LU dibināšanas dienas bijis klātesošs Inženierzinātņu fakultātes izveidē. Latviešu Izglītības biedrības un Latvijas Inženieru savienības pārstāvis. Paralēli darbojies kā uzņēmējs, veikti Liepājas-Glūdas dzelzsceļa jaunbūves (1925-1928) un Rīga-Rūjiena dzelzsceļa darbi (1928). Cik varējis, aicinājis un pats izmantojis modernākās būvmašīnas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 1929. gada 1. oktobrī.

Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; "Students" Nr. 15 (1929) un "Latvijas Tirgotājs" Nr. 5 (1929), pieejami LN Digitālā bibliotēka periodika.lv [10.02.2022.]

Ģederts Ramans (1927-1999)

Komponists

Dzimis 1927. gada 8. septembrī Jelgavā. Ģeogrāfa Ģederta Ramana dēls. Klavieru un vijoles spēli apguvis Daugavpils mūzikas skolā. Mācījis Mežotnes lauksaimniecības vidusskolā, spēlējis pūtēju orķestrī. 20 gadu vecumā uzsācis mācības J. Mediņa mūzikas vidusskolā. Beidzis LV konservatorijas kompozīciju klasi (1955). Skaņu režisors Latvijas TV (1955-1968). No 1965. gada E. Dārziņa spec. mūzikas vsk. pedagogs, no 1973. gada arī LV konservatorijas pedagogs. Ģederta Ramana daiļrade ir žanriski daudzveidīga un melodiska. Darbi: 9 simfonijas - 1. (1957), 4. (1973, kamerorķestrim), 5. (1977, orķ. un korim), 9. (1988), simfoniskā poēma "Piemineklis" (1959), "Concerto leggiero" deviņiem džeza instrum. un stīgu orķ. (1970), operete "Sālsmaize Kartupeļu ielā" (1968) un citi. Latvijas Komponistu savienības biedrs (1957) un priekšsēdētājs (1968-1984). Miris 1999. gada 22. jūlijā Rīgā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990, 236 lpp.; Latvijas Enciklopēdija 4. sēj. (La-Ro). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2007, 1023 lpp.

Ģederts Ramans (1889-1964)

Ģeogrāfs

Dzimis 1889. gada 27. janvārī Ceraukstes pagasta Rudzīšu-Tamanu mājās. Mācījies Griķu skolā. Beidzis Pleskavas mērniecības skolu (1910), LU Mat. un dabaszin. fakultāti (1926). Pirmā darbavieta - topogrāfs un kartogrāfs Krievijas nostūrī Besarābijā. Pēc Pirmā pasaules kara atgriezies Latvijā, ko cītīgi apceļojis. LU docētājs un Ģeogrāfijas inst. direktors (1922-1940). Latvijas Ģeogrāfijas biedrības priekšsēdētājs (1939-1944). No 1944. līdz 1950. gadam ieņēmis dažādus amatus LVU - docētājs, dekāns, katedras vadītājs. Apceļojis Z-Eiropu (1924), Z-Āfriku, Ekvatoriālo Āfriku (1928), Brazīliju (1936). Pētījumi vispārējā un reģ. fizioģeogrāfijā. Izstrādājis Latvijas fizioģeogrāfisko rajonējumu, ainavzinātnes pamatus. "Latviešu konversācijas vārdnīcā" iekļauti ap 5000 viņa aprakstu. No zinātniskā, pedagoģiskā darba aizgājis pret paša gribu. Mūža nogali pavadījis dzimtajā pusē. Miris 1964. gada 9. aprīlī Rīgā, apbedīts Bauskas raj. Važītes kapos.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990, 236 lpp.; Latvijas Enciklopēdija 4. sēj. (La-Ro). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2007, 1023 lpp.; Latvijas Ģeogrāfijas biedrībai 90, pieejams issuu.com (10.03.2022.)

Uldis Ramanis (1927-2014)

Lauksaimniecības zinātņu doktors

Dzimis 1927. gada 22. decembrī tēva mājās, Rundāles pagasta "Priedaiņos". 1935. gadā uzsācis mācības Rundāles sešklasīgajā skolā, turpinājis Bauskas pilsētas pamatskolā. 1942. gadā iestājies Mežotnes lauksaimniecības vidusskolā, bet kara dēļ audzēkņus pārcēluši uz Saulaines lauksaimniecības skolu. Mācības beidzis 1947. gadā ar jaunākā agronoma kvalifikāciju. Pirmā darba vieta - Saulaines mācību saimniecība. Sekoja neklātienes studijas Lauksaimniecības akadēmijā, Zootehnikas fakultātē. Izglītojies Augstākajā Aitkopības bonitieru skolā Ukrainā. Pēc triju gadu darba Saulainē sekoja darbs Bauskas rajona lauksaimniecības nodaļā par ciltslietu zootehniķi. Darbs Bauskas rajona kolhozā "Rainis”. Aspirantūra Latvijas Lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūtā, kurā vēlāk vadīja Cūkkopības nodaļu. Darbs vainagojās ar cūku šķirnes "Latvijas baltā" izveidi, kas arī lauksaimniecības zinātņu kandidāta disertācijas tēma. Tartu Lauksaimniecības universitātes promocijas padome piešķīrusi lauksaimniecības zinātņu doktora (emeritus) grādu. Pēdējos darba un mūža 30 gadus aizvadījis Lopkopības institūtā Siguldā. Miris 2014. gada 14. februārī, atdusas Siguldas kapos.

Ramane, A., Truntika, A. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.

Mirdza Ramane (1921-1996)

Karikatūriste

Dzimusi 1921. gada 16. decembrī Bauskā (dz. Krafta). Beigusi Bauskas 1. vidusskolu (1942), Latvijas Mākslas akadēmijas portretu klasi (1952). Strādājusi skolā par zīmēsanas skolotāju, kombinātā "Māksla", darbojusies kā brīvmāklsiniece. Pirmā publikācija žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" Nr.10 (1958). No 1960. gada karikatūras kopā ar satīriskiem pantiem redzamas, lasāmas žurnālos "Dadzis" un tā kelendārs, "Zvaigzne"; arīdzan laikrakstos "Cīņā" un "Padomju Jaunatne". Mirdzas Ramanes radīts ir tēls Hugo Diegs, kas dzīvo gan grāmatā un žurnālos, gan bijis uz teātra skatuves un TV ekrānos. Mirusi 1996. gada 2. jūlijā. Apbedīta Rīgā, Lāčupes kapos.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4.sēj. Rīga: Preses Nams, 2003; Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas".

Amālija Pūtele (1893-1988)

Pasaku teicēja

Dzimusi 1893. gada 21. aprīlī (pēc vecā stila 07.04.) Rundāles pagasta "Anteļos" kalpu ģimenē (dz. uzvārds Reiss). Četras ziemas gājusi pagasta skolā, vēlāk apguvusi rokdarbus un šūšanu. Visu pieauguša cilvēka mūžu nodzīvojusi 1921. gadā tēvam piešķirtajās mājas "Riteņi". Pirmais vīrs Žanis Strauss brīvprātīgi iestājies latviešu strēlniekos un nepārnācis. A. Pūtele ar dēlu devusies bēgļu gaitās uz Krieviju un atgriezusies pēc četriem gadiem. Ar otro vīru, Robertu Pūteli, apprecējusies 10 gadus pēc pirmās laulības, ko šķīra sakarā ar vīra nepārnākšanu no kara. Vienīgais dēls Edgars devās bēgļu gaitās uz Vāciju un nonāca ASV. Amālija kara laikā devusi naktsmājas katram ceļiniekam. Neliegusi nedz iztiku, nedz sava amata - šuvējas darba. Ar savu arodu izdzīvoja bēgļu gaitās un arī kolhoza laikā vadīja šūšanas kursus. Apkaimē Amāliju pazinuši kā Riteņtanti. 1965. gadā, studentiem veicot ekspedīcijas izpēti un pierakstot teikas, pasakas, stāstus par konkrēto vietu, Amālija LNB kultūras un folkloras krātuvei darīja zināmus septiņus stāstus par Rundāli. Amālija devās mūžībā 1988. gada 31. martā, apglabāta Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Ramane, Aelita. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. Rīga: Madris, 2021. 367 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Folkloristu vākums II"

Ziedonis Purvs (1923-1989)

Dzejnieks

Dzimis 1923. gada 13. oktobrī Īslīces pagastā. Mūziku mīlošo zemnieku dēls uzaudzis mājās Purvi. Mācījies Īslīces pamatskolā (1931-1937). Pēc Jelgavas skolotāju institūta beigšanas sācis strādāt Bauskas septiņgadīgajā skolā par dziedāšanas un latviešu valodas skolotāju (1947-1960). Aktīvs Bauskas Tautas teātra dalībnieks un kultūras norišu atbalstītājs. Pamazām darba un dzīves gaitas pārvirzījušās Rīgas virzienā. Neklātienē beidzis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu klasi (Bauska Z. Purvu atceras arī kā kordiriģentu). Sadarbojies ar Raimondu Paulu, kā piemēru minot dziesmu "Balta saule". Vairāku simtu ārzemju dziesmu vārdu latviskotājs. Sarakstījis astoņus dzejoļu krājumus bērniem, no tiem pirmais "Juris un Muris" (1958). Dzeja pieaugušajiem lasāma krājumos "Meža roze" (1961), "Kastaņu nakts" (1969), "Cilvēks cilvēkam" (1978), "Attieksme" (1988) un citi. Strādājis izdevniecībā "Liesma". Mūža pēdējos gadus strādājis žurnālā "Karogs" par prozas nodaļas redaktoru. Miris 1989. gada 13. jūlijā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; Latvijas Enciklopēdija 4. sēj. (La-Ro). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2007. 1023 lpp.

Harijs Purviņš (1920-2006)

Grafiķis

Dzimis 1920. gada 15. decembrī Svitenes "Kožeļos". Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1951). Mākslinieku savienības biedrs no 1959. gada. Vairāk nekā 20 gadu bijis izdevniecības "Liesma" mākslinieciskais redaktors. Ilustrējis grāmatas, izstrādājis vāku dizainus, veidoja ekslibrus. Reālisma tradīciju piekritējs. Purviņa ekslibri ir stilistiski izsvērti, viegli nolasāmi un lakoniski. Piedalījies grafikas izstādēs. Detaļās un faktūrās smalki izstrādāts ir linogriezumu cikls "Lielupes krasti" (1957). Teicējs ekspedīcijā "Apzināsim savas saknes". Meitas Mārīte Siliņa - grafiķe, Dzirkstīte Purviņa (Lomanovska) – mākslas pedagoģe. Miris 2006. gadā.

Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.; Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2.sēj. (K-R). Rīga: "Latvijas Enciklopēdija", 1996. 339 lpp.