Ginta Zaumane (1973)

Māksliniece

Dzimusi 1973. gada 8. jūlijā Bauskā. Pašnodarbināta persona, kuras mākslinieciskā darbība bāzējas Iecavā. Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds pedagoģijā (2000). Biedrības "RaDam" līdzdibinātāja Iecavā, popularizējot glezniecības apguvi un mūžizglītības ideju. Viena no grāmatas "Mans tautastērps" (2018) sastādītājām, tajā redzamo izšūto miniatūru veidotāja, kā arī līdzdibinātāja tāda paša nosaukuma biedrībai 2018. gadā. Gintas radošās izpausmes redzamas tīmekļa vietnē facebook.com "Ginta Zaumane Design" (dizaina rotas, izšuvumi @ginzadesign) un "Vīnkalna ceplis" (keramika @vinkalnaceplis). Ginta vada grupu nodarbības, kurās top pērlēm rotāti izšuvumi dažādos dāmu aksesuāros, māla šķīvji un daudzi citi rokām darināti darbi. Iecavas pašvaldības apbalvojuma "Gada cilvēks" (2017) un Iecavas novada uzņēmēju gada balvas "Gada mājražotājs/amatnieks" ieguvēja (2019). Gintai labi pazīstama arī mārketinga joma, kurā pavadīti aptuveni desmit gadi. Interešu lokā: ētera fizika, evolūcija, aksiontoloģija.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"

Edvīns Zariņš (1954-2022)

Mūziķis

Dzimis 1954. gada 9. novembrī Rīgā, Čiekurkalnā. Mācījies Rīgas 8. vidusskolā un Rīgas 1. bērnu mūzikas skolā (vijoļspēle). Apguvis mēbeļu galdnieka profesiju. Mūziķa gaitas sācis G.Freidenfelda vadītajā Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes vokāli instrumentālajā ansamblī. Pēc dienesta padomju armijā pievienojies Bauskas kultūras nama ansamblim. Grupas "Dālderi" līderis un dibinātājs. Ar šādu nosaukumu grupa pirmo reizi uzstājusies zaļumballē Skaistkalnē 1979. gadā. Īpašu atzinību grupa "Dālderi" guva, kad uzsāka sadarbību ar maestro Raimondu Paulu, kuras laikā grupai uzticēja ierakstīt dziesmas mūziklam "Nāc pie puikām". Dāldernieku izpildītās dziesmas "Verakoko", "Anno domini" un citas baušķeniekus darīja ļoti atpazīstamus. Edvīna Zariņa izpildītā dziesma "Dzeltenie aizkari" (mūzikas autors) reiz dēvēta arī par neoficiālu Bauskas himnu. Ar jaunu skanējumu, nosaukumu "Dakota" un Edvīnu priekšgalā grupa pirmo reizi uzstājās 1996. gadā Viļņā. Kopš tā laika E.Zariņš un "Dakota" saukti par kantrī mūzikas celmlaužiem Latvijā. Edvīns sarakstījis tādas Latvijas mūzikas zelta fondā paliekošas dziesmas kā "Kurtizāņu ugunskurs", "Mazliet cerību", "Aizej tad, kad snigs", "Džokonda", "Naktstauriņu karnevāls" un daudzas citas. Uzņemts Latvijas mūziķu slavas alejā Liepājā (2013). Kopā ar Edvīnu "Dakota" klajā laida četrus albumus. Edvīns Zariņš miris 2022. gada 28. janvārī, atdusas Ceraukstes pagasta Ķīķerkalna kapos.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Mūzikas notikumi. Personālijas"

Leontīne Zariņa (1935-2000)

Bauskas rajona Centrālās bibliotēkas direktore (1974-1998)

Dzimusi 26. novembrī daudzbērnu ģimenē. Meitas uzvārds - Vindača. Pēc vecāku nāves nācies pārcelties no Rēzeknes puses uz Kurzemi. Dzīvojusi pie krustmātes un mācījusies Zentenes pamatskolā. Bērnības skaistākās atmiņas saistītas ar Talsiem un krusttēva gādību. Absolvēts Kultūras darbinieku tehnikums. Nodarbojusies ar vingrošanu, akrobātiku. Kopā ar vienaudžiem Bauskā ieguvusi tautas deju ansambļa "Jandāls" nosaukumu. Vadījusi Bauskas Bērnu bibliotēku no 1954. gada. Bauskas rajona Centrālās bibliotēkas direktore no 1974. gada. Leontīnes Zariņas vadībā noritēja pāreja uz darbu centralizēti, izveidota komplektēšanas nodaļa. Bibliotēkas darbinieku atmiņās L.Zariņas darbs ir sirsnības, savstarpējas cieņas un bibliotekāro pienākumu atdeves laiks. Mūžībā devusies 2000. gada 10. augustā.

Novadpētniecības mape "Bauskas rajona Centrālā bibliotēka periodikā (1998-2001)", L.Zariņas meitas Antras Ērgles atmiņu pieraksti

Jānis Zankevics (1891-1968)

Policists, politiķis

Dzimis 1891. gada 16. jūnijā Svitenes pagastā. Mācījies Bauskas pilsētas skolā un Pleskavas mērniecības skolā. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, sociāldemokrātu mazinieku (mazākuma) frakcija (1920-1922). Priekšnieks dažādos Rīgas prefektūru iecirkņos. Rīgas policijas darbinieku biedrības valdes loceklis (1940). Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķiru (1933, Nr. 1417) kā Brīvības pieminekļa Rīgas VII iecirkņa komitejas darbinieks. Otrā pasaules kara laikā devies trimdā. Miris Kolumbijas mazpilsētā, ASV 1968. gada martā.

Latvijas darbinieku galerija (1918-1928). Rīga: Grāmatu draugs, 1929 (84. lpp.); Triju Zvaigžņu gaismā, pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.; Jānis Zankevics, pieejams: https://timenote.info/lv/Janis-Zankevics-16.06.1891 [07.11.2022.]

Juris Zankevics (1884-1954)

Pašvaldības darbinieks

Dzimis 1884. gada 4. decembrī Svitenes pagasta "Ansēnos", zemtura dēls. Pabeidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju, Maskavas universitātes tiesību fakultāti (1912). Zvērināts advokāta palīgs Jelgavā. Jelgavas avīzes "Sadzīve" vadītājs un redaktors (1913-1914). Baltijas Latviešu bēgļu apgādes komitejas priekšsēdētājs. Valsts kara zaudējumu komitejas priekšsēdētājs (1919-1920). No 1920. gada Iekšlietu ministrijas darbinieks, Pašvaldības departamenta direktors. Tautas Padomes loceklis. 1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, kur 1954. gadā mirst Insulas veco ļaužu nometnē.

Latvju enciklopēdija, 3. sēj. (Piej-Ž), red. A. Švābe. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953 –1955; Latvijas darbinieku galerija (1918-1928). Rīga: Grāmatu draugs, 1929 (83. lpp.)

Lūcija Zamaiča (1893-1965)

Rakstniece

Dzimusi 1893. gada 26. februārī Vecsaules pagasta "Lielerķenos". Mācījusies meiteņu skolā Bauskā, Jelgavas tirdzniecības skolā un V. Olava komercskolā Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā dzīvo Arhangeļskā (Krievija), strādājot par skolotāju latviešu bēgļu skolā un par bibliotekāri. Publicējas no 1917. gada. Dzejoļu krājumi "Mana dvēsele" (1917), "L'intérieur" (1920), "69°33'11 ziemeļu platumā" un "Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi" (abi 1923), "Mīlas kontrabanda" (1931) u.c. Rakstījusi arī dzejprozu, romānus. Skandalozu slavu sagādāja garie stāsti "Līvijas dienas grāmata" un "Čigāns un trīs dāmas" (abi 1924). Stāsti ar asprātīgiem sižetiem, vietumis erotiski, dažādu aprindu sieviešu tēlojums, rādot to dzīves bezjēdzību. Īpaši referēts "Pilsoniskā sieviete laulībā un sabiedrībā" (public. "Rīgas Ziņas", 17-19.I (1925)), vēršoties pret pilsonisko laulību, kas, atbrīvodama sievieti no darba, noved to pie prostitūcijas. Dzīvojusi Francijā, Itālijā, Alžīrijā, no 1927. gada pastāvīgi Rīgā. 1940. gadā Zamaiča bijusi Bīriņu atpūtas nama vadītāja. Vācu okupācijas laikā apcietināta,deviņus mēnešus ieslodzīta Termiņcietumā (1941). Pēckaru gados nepublicējas. Nepublicētie un pagrīdes presē ievietotie dzejoļi apkopoti krājumā "Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi" (1978), 50 mīlas dzejoļi grāmatā "Te, kas saule" (2000). Mirusi 1965. gada 17. janvārī Rīgā, atdusas Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003; Latvijas Enciklopēdija 5. sēj. (RO-Ž). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2009

Zigismunds Zālmanis (1955)

Sporta fotogrāfs

Dzimis 1955. gada 16. martā toreizējā Bauskas rajona Vallē. Vecākais bērns "Zepu" māju sešu bērnu ģimenē. Vecāki strādājuši kolhozā "Valle". Pirmās skolas gaitas uzsāktas Pētermuižas pamatskolā (1961). Mācoties Valles pamatskolas 6. klasē, sākas aizraušanās ar fotografēšanu skolotāja A.Čivkuļa vadībā. Pirmo fotoaparātu "Smena 8" dzimšanas dienā Zigismundam uzdāvināja vecāmāte. Vēlāk fotogrāfijas iesūtītas laikraksta "Pionieris" fotokonkursā un izcīnīta ceļazīme uz vissavienības pionieru nometni "Artek". Mācības turpinājis Vecumnieku vidusskolā (1969-1971). Paralēli apmeklējis Jauno tehniķu staciju Rīgā, atklāja sev kino filmēšanu. Mācoties vidusskolā, kopā ar citiem kinooperatoru pulciņa dalībniekiem izveidojuši filmu par skolēnu dziesmu svētkiem. Darbs guvis atzinību. Vēlāk veidoti nelieli sižeti LTV programmai "Panorāma" - gan par celtniecību, gan meliorāciju. Iestājies Rīgas 3. arodskolas kinomehāniķos. Tad sekojis dienests padomju armijā. Pēc dienesta bijis milicis Bauskas milicijā un fotogrāfs Bauskas Mežrūpniecībā. Nejauši iznācis fotografēt motokrosa sacensības, bildes nosūtītas laikrakstam "Sports", kurā tad arī 1988. gadā sācis strādāt kā ārštata fotogrāfs. 1991. gadā jauns projekts - nedēļas laikraksts "Starts", kas piedzīvoja vien 8 izdevumus. Sporta fotogrāfa darbs laikrakstā "Diena" (līdz 1995. gadam). Pēcāk darbs "Vakara Ziņās", "Rīgas Balsī", avīzē "Spogulis". Publicējies visos vadošajos Latvijas preses izdevumos, arī "Auto Bild Latvija". Liela Olimpisko spēļu, Pasaules un Eiropas čempionātu fotoreportiera pieredze. Strādājis Armijas sporta klubā (ASK). Atzīts par Latvijas labāko sporta fotogrāfu (1997, 1998), Latvijas sporta un preses labāko fotogrāfu (2000), Labāko futbola fotogrāfu Latvijā (2007, 2008). Z.Zālmanim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem Latvijas labā (2011). Pašlaik fotogrāfs Rīgas Futbola klubā.

Valles pagasta Valles bibliotēkas novadpētniecības mape "Personālijas"; Erenbergs, J. Foto. Zigismunds Zālmanis. Rīga: LKF, 2006

Kārlis Zālītis (1926-2021)

Aldaris

Dzimis 1926. gada 3. jūlijā Bertas un Gustava Zilpaušu ģimenē. Ģimene no Rīgas pārcēlusies un Mazsalacu (1928) un nomainījusi arī uzvārdu - turpmāk Zālīšu ģimene. Mazsalacā ģimenei līdz 1940. gadam bijis savs rūpals - ādas ģērētava un veikals. Pēc Mazsalacas pamatskolas beigšanas (1940), turpinājis mācības vidusskolas klasēs, taču iesaukts sarkanarmijā. Tēva tirgošanās prasmes Kārli izglābušas no kaujām frontē un izmantota iespēja pabeigt Mazsalacas vidusskolu (1947). Atmetot domas par vēstures studijām, izvēlējies studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības un mājturības fakultātē (1947-1952). Otrā kursa praksē nonācis "Alus darītavā nr. 2" jeb Rīgas alus brūzī. Cerējis uz darbu Rīgas liķieru un degvīna fabrikā, taču neuzaicināts. Piekritis darbam Ilģuciema alus darītavā jeb "Alus darītavā nr. 4" par iesala ekstrakta ceha vadītāju un tas licis nodoties patstāvīgām studijām bibliotēkā. Ar pārtraukumu citās darba vietās, K.Zālītis atgriezies Iļģuciema ražotnē un tur tapusī "Veselības dzēriena" recepte Vissavienības tautas sasniegumu izstādē Maskavā saņēmusi bronzas medaļu. Sekojis darbs darītavās "Rīga" un "Tērvete". Bauskas starpkolhozu konservu fabrikas jaunceļamajā ēkā, alus darītavā, solīta rīcības brīvība brūža un tehnoloģisko procesu izveidē, un tas no 1979. gada saistījis K.Zālīša ģimeni ar Bausku. 80. gadu sākumā sākusies ražošana un tapušas oriģinālas receptūras. "Bauskas gaišais alus" un "Bauskas tumšais alus" novērtēts ar sudraba un bronzas medaļām. Jau brīvā Latvijā attīstīta bezalkoholisko dzērienu ražošana - iesala dzēriens "Veselība" (zelta medaļa) un "Porteris". K.Zālītis, pats nolūkodams alus ceha jauno vadītāju, pēc 75. dzimšanas dienas devies pensijā un turpinājis ar konsultanta padomiem. Tad atlicis vairāk laika dziedāšanai korī "Četri Vēji" un datorprasmju apgūšanai mazmeitas vadībā. 90 gadu svinībām par godu radījis "Meistara alus" recepti. "Meistara alus" etiķetē redzams pats meistars. Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni (2001), Zemkopības ministrijas augstāko apbalvojumu – sudraba medaļu (2006), Bauskas pašvaldības apbalvojumu "Par mūža ieguldījumu"(2012). Mūžībā devies 2021. gada 29. decembrī.

Auzāns, Vilnis. Sirds pareizajā pusē: aldaris Kārlis Zālītis. [Bauska]: SIA "Bauskas alus", 2016. 155 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"

Jānis Zakranovičs (1836-1908)

Mācītājs

Jānis Zakranovičs (Johans Vilhelms Sakranovicz) dzimis 1836. gadā 21. februārī Misā. Lauksaimnieka dēls. Apmeklējis Bauskas elementār. un pilsētas skolu (1846-1850). Noslēdzis studijas Tērbatas universitātē (1859). Piedalījies Kr. Valdemāra-Barona latviešu studentu pulciņa dibināšanā. Vairākviet bijis mājskolotājs. Noliedzis savu emocionālo piederību jaunlatviešiem (muižniecībai nepatika iecere par mācītāju-latvieti). Visbeidzot mācītājs Lutriņos (1866-1679) un Lielauces, Vecauces, Īles draudzē no 1879. gada. "Latviešu Avīzes" redaktors (1870-1878). Sarakstījis dažas garīga satura, sprediķa grāmatas. Pirmais latvietis, kurš ir Kurzemes konsistorijas asesors (1898-1905). Sava laika izcilākais sprediķotājs Kurzemē. Miris 1908. gada 27. oktobrī.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. (P-Ž). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955; Lutriņu draudzes 300 gadi, 1938, pieejams: LNB Digitālā bibliotēka gramatas.lndb.lv [22.10.2021.]

Teodors Vītols (1988-1948)

Elektroinženieris

Dzimis 1888. gada 1. martā Taurkalnes pagastā (tolaik Bauskas apriņķī). Studējis Pēterburgas PI, izslēgts par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā. Absolvējis LU (1929). No 1932. gada Valsts Elektroniskās fabrikas (VEF) direktors,virzot jaunu šīs rūpnīcas attīstības laikmetu - sākot ar nosakuma, zīmola maiņu un beidzot ar Eiropas līmeņa reklāmas kampaņu, pieeju un kvalitāti ražošanā. Saskatījis potenciālu un pieņēmis lēmumu par fotoaparāta Minox ražošanu, ko citi bija noraidījuši. Līdz 1940. gadam VEF galvenais direktors. 1944. gadā devies trimdā uz Zviedriju, pēc tam - ASV. Miris 1948. gada 15. janvārī Ņujorkā.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. P-Ž. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955; VEF vēstures muzejs, pieejams www.vefkp.lv [12.11.2021.]