Edvarts Virza (1983-1940)

Dzejnieks

Dzimis 1883. gada 27. decembrī Salgales pagasta Rāceņu mājās. Īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna. Beidzis Bauskas pilsētas skolu (1901), Maskavā papildinājis zināšanas tieslietās un tautsaimniecībā (1904-1905). Pēcāk dzīvojis dzimtas mājās "Billītes" un nodevies rakstniecībai. Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi pieticies 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Petrogradā darbojies Latviešu pagaidu nacionālajā padomē (1917-1918). Dzejnieces Elzas Stērstes vīrs. Pirmā publikācija - dzejoļu cikls "Nakts dziesma" žurnālā "Dzelme" (1906). Pirmais dzejoļu krājums - "Biķeris" (1907) raisījis sašutumu jutekliskās pasaules atseguma dēļ. Edvarta Virzas tēlojumi un stāsti apkopoti krājumā "Zaļā Zemgale"(1923). Rakstnieka virsotne prozas žanrā ir "Straumēni" (1933), kas līdz 1942. gada tika izdoti 10 reizes un padomju laikā noliegti līdz ar pašu rakstnieku. Tulkojis franču liriķus. Pavisam izdoti seši dzejoļu krājumi, "Pēdējās dzejas" (1941) sakārtojusi E. Stērste. Pievērsies arī publicistikai, rakstot par latviešu nacionālās dzīves un zemniecības tēmām, recenzējot literatūras un mākslas veikumus. Saņēmis Tēvzemes balvu 1938. gadā. Miris 1940. gada 1. martā, atdusas Meža kapos. Par rakstnieka dzīves pēdējiem gadiem uzņemta filma "Pēdējā vasara" (1992, režisore S. Rikarde).

100 Latvijas personību. Rīga: Nacionālais apgāds, 2006. 227 lpp.

Jānis Lūkass Vinters (1935-1997)

Grafiķis

Grafiķis, gleznotājs, pedagogs.  Dzimis 1935. gada 10. decembrī Bauskas apriņķa Zālītes pagastā. 1944. gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju. 1950. gadā pārcēlies uz ASV. Beidzis Rodailendas dizaina skolu un Tjuleinas universitāti Ņūorleānā. Organizējis izstādes, nodibinājis ikgadēju stipendiju par nozīmīgāko grafikas sniegumu LMA. Miris 1997. gadā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.sēj. V-Ž, Rīga: Preses nams, 2003. 303 lpp.

Harijs Vīndedzis (1933)

Mākslinieks

Dzimis 1933. gada 17. decembrī Rundālē. Dzimtas mājas "Vīndedži". Divas klases mācījies pašu mājās, kad tur bijusi skola, tad turpinājis Pilsrundāles skolā. Augstāko izglītību ieguvis Rīgas Politehniskajā universitātē un neklātienē Maskavas N. Krupskajas Mākslas institūtā. Strādājis Tērvetes mežniecībā, celtniecības organizācijā kolhozā "Nākotne". Rundāles pagasta Sudmalu kapu kapličas projektētājs. Dzīvo Rundāles pagasta "Vīndedžos". Glezno lielformāta gleznas. Rakstījis feļetonus laikrakstam "Bauskas Dzīve".

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"

Jānis Vilde (1900-1971)

Publicists, medicīnas pārstāvis

Dzimis 1900. gada 16. aprīlī Taurkalnes pagastā (Toreiz Bauskas apriņķī). Beidzis LU, papildinājis zināšanas Minhenē un Parīzē. Pēc tam strādājis LU. "Latvijas Ārstu Žurnāla" redkolēģijas loceklis (1932-1939). Publicējis ap 30 darbu, pētījis latviešu un lībiešu antropoloģiju.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. (P-Ž). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955; Latviešu periodika (1920-1940), 3. sēj. 2. daļa, 1989. 412 lpp. (396. lpp)

Jānis Žanis Vīksne (1885-1950?)

Virsleitnants

Dzimis 1885. gada 11. janvārī Rundāles pagastā. Izglītojies Bauskas pilsētas skolā. Zemkopis. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi. 1915. gada septembrī iedalīts Semjonovas leibgvardes pulkā. 1916. gada jūnijā pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāko pulku). Piedalījies Ziemassvētku kaujās. 1917. gadā pie Olaines, Ikšķiles un Salaspils paaugstināts par praporščiku. Bijis divreiz ievainots. Vācu okupācijas laikā dzīvojis Rundālē. Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā. Piedalījies cīņās pret lieliniekiem Augšzemē, vēlāk pret bermontiešiem. Apbalvots par 1919. gada 21. novembra cīņu pie Svitenes, Strautiņu un Pusteļu mājām Lielsvitenes muižas rajonā. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, nr.3/1470 (1922). Miris ap 1950. gadu, precīzs datums nav zināms. Atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"; Ramane, Aelita. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti, 2. grāmata. Rīga: Madris, 2021. 367 lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, pieejams: lkok.com [09.11.2022.]

Rūdolfs Vīksna (1876-?)

Skolotājs, žurnālists, ierēdnis

Dzimis 1876. gada 21. novembrī Bauskas apriņķa Mazsvitenes pagastā. Mācījies Mežotnes pagastskolā un Bauskas pilsētas skolā. Ieguvis skolotāja tiesības. Faktiski vadījis "Jaunās Latviešu Avīzes", vēlāk strādājis laikrakstā "Brīvā Zeme".  Pirmā publikācija 1904. gadā. Rakstījis stāstus, arī recenzijas. Tulkojis beletristisku prozu, parakstījies kā V. Rudolfs. No 1919. gada ierēdnis Iekšlietu ministrijā. No 1924. gada Kuldīgas un Jēkabpils apriņķa priekšsēdētājs.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003; Prande, A. Latvju rakstniecība portrejās. Rīga: Letas izdevums, 1929. 516 lpp. (300.lpp.)

Mazalda Viesta-Imoberstega (1932-2005)

Gleznotāja 

Dzimusi 1932. gada 3. jūlijā Svitenes pagasta "Raņķos", šveiciešu izcelsmes sieru meistara un latvietes ģimenē. 1940. gadā emigrējusi uz Šveici. Mācījusies Lucernā, filozofiju un pedagoģiju studējusi Bernē. Pedagoģes darbs Cīrihes tuvumā, galvenokārt pievēršoties bērniem ar psihes problēmām. Glezniecībai pievērsusies ap 1970. gadu un ātri kļuvusi atpazīstama Šveices mākslas aprindās. Darbojusies pieaugušo izglītībā, mācot zīmēšanu, gleznošanu, mākslas vēsturi. Mākslinieku grupas izstādē pirmo reizi piedalījusies 1981. gadā. Darbi eksponēti Šveicē un Vācijā. Pirmā personālizstāde notikusi Rīgā 1995. gadā, kam sekoja daudz citu, tostarp Bauskā. Gleznās vērojamas vibrējošas, gaismas caurstrāvotas dzīvās dabas ainas ar zāles stiebriem, kukaiņiem, putniem. Rakstījusi par mākslas jautājumiem. Mirusi 2005. gadā.

Mazaldas Viestas atgriešanās, "Literatūra. Mākslas. Mēs" Nr. 8 (1998), pieejams: pieejams LN Digitālā bibliotēka www.periodika.lv [22.11.2022.]; Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.

Gaļina Viegliņa (1947-2022)

Rakstniece Gina Viegliņa-Valliete

Dzimusi 1947. gada 22. jūnijā Ilūkstes pusē. Literārais pseidonīms Gina Viegliņa-Valliete. Mācījusies Kandavas internātskolā, Raiņa vakara vidusskolā, LU Vēstures un filozofijas fakultātē. Jau 15 gadu vecumā uzsāktas darba gaitas, strādājot rūpnīcā "VEF". Pēc augstskolas beigšanas Gaļina veikusi laborantes pienākumus vēstures fakultātē, bijusi mācībspēks Rīgā un Kandavā. Ilgus gadus bijusi vēstures un kultūras vēstures skolotāja Valles vidusskolā, un Valle joprojām ir rakstnieces mājas. Vallē Gaļina pievērsās dzejai, pirmās dzejas publikācijas - Tukuma rajona avīzē un Aizkraukles rajona avīzē "Staburags" 80. gadu beigās. Jaunā tūkstošgade literāri ļoti ražīga. Dzejoļu krājumi: "Uz balta spārna" (2003), "Vēl mīlu" (2009), "Zemgales vācelīte" (kopkrājumi - 2010, 2011, 2012), "Ziedu pļavā" (2014), "Saule plaukstās" (2017) un citi; kā arī dzeja bērniem: "Māmiņ, lūdzu, palasi" (2010), "Rūķa Pipariņa vasara" (2015) u.c. Rakstnieces izglītība un interese izpaudusies šādos vēsturiskos darbos: "Savieši" (2008), "Pa votu un sēļu pēdām Zemgalē no 15. līdz 20. gadsimtam" (2014), biogrāfiskajā romānā "Rainis un viņa māte" (2017). Romāni: "Dievs, piedod!" (2017), "Valdnieka Nameja meita" (2018). Skaudrs meitenes stāsts atklājas "Atradenes stāstos" (2019). Jaunākais sirdsdarbs ir dzeja bērniem "Pipariņa piedzīvojumi" (2021) un pieaugušajiem "Tā saulespuķe" (2021). Sadarbībā ar Andri Kristonu tapušas ap 30 dziesmas pieaugušajiem, kā arī "Sakrālie dzejoļi un dziesmas" (2014). Ginas dzeja dzirdama arī bērnu dziesmās. Veikums atzinīgi novērtēts daudzos konkursos. Saņemts Vecumnieku novada Atzinības raksts "Par novada vēstures izpēti un tā atspoguļošanu dzejā" (2012). Mūžībā devusies 2022. gada 7. martā.

Valles pagasta Valles bibliotēkas novadpētniecības mape "Personālijas"

Kārlis Videnieks (1880-1965)

Pedagogs

Dzimis 1880. gada 27. septembrī. Bērnu dienas gaitas sācis Zālītes "Luzikās". Mācoties Bauskā, saticis A.Jesenu, kurš devis ierosmi pedagoga darbam. Beidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā (1902). Sākumā strādāja Biķernieku draudzes skolā un Jāņa baznīcas skolā Rīgā, bet no 1906. līdz 1915. g. Jesena-Lerchas privātā sieviešu proģimnāzijā. Pirmais pasaules kara laikā devies uz Pēterpili. Atgriežoties iecelts par Rīgas pilsētas 36. (Avotu) pamatskolas pārzini. Aktīvs darbinieks skolotāju organizācijās un kongresos. Viņa spalvai pieder daudzi raksti gan pedagoģijas, gan jaunatnes žurnālos, kā arī dienas presē: "Pēterburgas Avīzes", "Baltijas Vēstnesis", "Dienas Lapa", "Mūsu Nākotne", "Jaunības Tekas" u.c. Miris 1965. gadā.

Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā Archiva apgāds, 1939; "Laiks" Nr. 43 (1965), pieejams LNB Digitālajā bibliotēkā www.periodika.lv (11.11.2021.)

Ivars Vesmanis (1942)

Mākslinieks, koktēlnieks 

Dzimis 1942. gada 10. jūnijā Bauskā. Beidzis LMV. Izstādēs piedalās kopš 1967. gada. Darinājis dekoratīvus traukus, sienas dekorus, svečturus, mēbeles, telpiskas kompozīcijas. Darbos iestrādājis arī ādu un dzintaru. No 1979. gada Mākslinieku savienības biedrs. Strādājis lietišķās mākslas kombinātā "Māksla". No 2001. privātā uzņēmumā galdnieks–namdaris.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. (P-Ž). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955