Fridrihs Vesmanis (1875-1941)

Saeimas priekšsēdētājs

Dzimis 1875. gada 15. aprīlī Rundāles pagasta "Kraukļos", zemnieku Kārļa Vesmaņa un Elizabetes (dz. Straumane) ģimenē. Pēc Jelgavas ģimnāzijas pabeigšanas studējis Tartu Universitātē. Beidzis Pēterburgas universitāti (1909). Advokāts Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur strādājis par advokātu Pēterburgā. Darbojies Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā un žurnālistikā. 1918. gada aprīlī atgriezies Latvijā. No 1919. gada jūlija līdz augustam Tautas padomes loceklis. Pirmais Latvijas sūtnis Padomju Krievijā. Politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs (1922-1925). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru (1926). Latvijas sūtnis Apvienotajā karalistē (1925-1932). 1941. gada 14. jūnijā apcietināts par to, ka "bijis sociāldemokrātu galēji labējā novirziena līderis". Izsūtīts uz Soļikamskas soda nometnēm, miris 1941. gada 7. decembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.

Vesmanis, Fridrihs. Klausieties pagātnes soļos. [Jelgava]: Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, 2013. 317 lpp; Bauskas CB novadpētniecības mape "Politiķi"

Kārlis Vesmanis (1848-1945)

Rundāles pagasta vecākais

Dzimis 1848. gada 2. janvārī. Lauksaimnieks. Dzīvojis Rundāles pagasta "Kraukļos". Divdesmit četrus gadus bijis Rundāles pagasta vecākais. Par uzcītību dienestam piešķirtas vairākas atzinības zīmes. Vēlēšanos atstāt mājas dēlam vai mazdēlam pazudināja karš un izsūtīšana. Ilgdzīvotājs. Miris 1945. gada 20. februārī. Atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapsētā.

Vesmanis, Fridrihs. Klausieties pagātnes soļos. [Jelgava]: Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, 2013. 317 lpp

Pauls Veimanis (1894-1941)

Pulkvedis

Dzimis 1894. gada 26. martā Pilsrundāles pagastā. Minēts arī kā Paulis. Zemnieku ģimenes dēls. Beidzis Jelgavas reālskolu (1912), studējis Pēterburgas Politehniskajā institūtā. Beidzis Konstantīna artilērijas skolu Petrogradā (1915). Studentu (-šu) korporācijas biedrs. Pirmā pasaules kara dalībnieks. Dienējis 1. rezerves artilērijas brigādē, vēlāk 115. artil. brig. (vēlākajā 116. artil. divizionā). Pulkvedis. Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (1926, Nr. 83), III šķira (1931, Nr. 614). Viestura Kara ordeņa kavalieris. Padomju represiju (genocīda) upuris. 1941. gada 14. jūnijā apcietināts, izvests uz Soļikamskas soda nometni. Miris 1941. gada 30. decembrī.

Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.; Pauls Veimanis, pieejams: https://timenote.info/lv/Pauls-Veimanis [22.11.2022.]

Teodors Vēdzele (1905-1982)

Mācītājs

Dzimis Rīgā 1905. gada 23. jūnijā. Absolvējis LU Teoloģijas fakultāti. Ordinēts 1936. gadā. Kalpojis Allažu un Vangažu draudzēs. No 1937. gada Vecumnieku ev. luteriskās draudzes mācītājs. Vienlaikus pildījis arī aizsargu mācītāja pienākumus Bauskas 13. Aizsargu pulkā. Sekojis bēgļu laiks Vācijā, no 1944. gada kalpojis latviešu draudzēs Lībekā, Oldenburgā un citviet. 1951. gadā ieceļojis ASV. No 1952. gada kalpojis latviešu ev. lut draudzē Omahā, Nebraskā. No 1967. gada Elizabetes-Nuarkas latv. ev. lut. draudzes gans. Miris 1982. gada 5. decembrī.

Bauskas CB Novadpētniecības mape "Personālijas"; "Laiks" Nr. 99 (11.12.1982) un "Laiks" Nr. 21 (15.03.1967), pieejami LNB Digitālajā bibliotēkā www.periodika.lv (skatīti 15.11.2021.)

Jānis Vasarietis (1922-2024)

Selekcionārs

Jānis Vasarietis dzimis 1922. gada 3. augustā. Ozolnieku pagasta "Bulduru" mājas ir tā pirmās atmiņas. Pasaulē nācis kā Jānis Zommers, taču, glābjoties no padomju varas represijām, 1940. gadā ģimene pārgāja jaunā uzvārdā (Jāņa tēvs Fridrihs Zommers bija ievērojams Latvijas valsts darbinieks). Pārvalda franču, krievu, vācu valodu. Beidzis Rīgas Valsts 2. ģimnāziju (1939). Iesaukts vācu armijā, dienesta vieta - Liepājas lidosta, Latviešu nakts bumbvedēju pulks (Grobiņas Aviācijas pulks). Kēnigsbergā kritis sarkanarmijas gūstā, izcietis sodu Rjazaņas apgabalā. 1946. gadā atgriezies Rīgā. Absolvējis LVU Ķīmijas fakultāti (1951). 60. gados vienlaicīgi strādājis trīs Iecavas skolās - vidusskolā, internātskolā, vakarskolā par fizikas, ķīmijas un matemātikas skolotāju. Puķkopībā sācis ar gladiolām, tikai vēlāk - lilijām. Sākumā selekcionējis trompetlilijas, vēlāk - Āzijas lilijas. Vispopulārākā ir liliju šķirne "Saules meita". Jānis izveidojis pirmos "brašmark" hibrīdus. Pēc nostrādātiem 25 gadiem skolās Rīgā, Saldū un Iecavā ar sievu pārcēlies uz Vecumniekiem (Vecumnieku novada ģerbonī redzami liliju ziedi). Tur nodzīvojis 27 gadus un to laikā jaunatklājis latviešiem dienlilijas, pirmais uzsācis to selekcionēšanu. Jāņa Vasarieša vārdā nosaukta viena no šķirnēm. 1989. gadā kopā ar Baltijas valstu liliju audzētājiem dibinājis organizāciju "Lilium Balticum". 2002. gadā pārcēlies uz Staburaga pagasta "Mintautiem". Kopā ar domubiedriem izveidojis pirmo dienliliju parku Latvijā, Daugavas krastā pie nogrimušā Staburaga. Pēc paša uzskaites datiem radījis aptuveni 250 šķirnes, pasaules reģistra datos - 81. Virtuālajā "Nacionālās selekcijas slavas zālē” atrodamas 22 J.Vasarieša radītās šķirnes. Daudzu publikāciju autors, visvairāk - Ziemeļamerikas liliju audzētāju asociācijas (NALS) izdevumos. Piešķirts piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1999), Goda zīme "Par nopelniem" (2011), Staburaga pagasta Goda pilsonis. Devies mūžībā 2024. gada 27. maijā, 101 gada vecumā.

Zītara, Līga. Gaismas mirkļi. Rīga: So Vita, 2020, 307 lpp.; Svīre, Māra. Vasaras kalnā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2015, 214 lpp.; Aizsaulē devies liliju selekcionārs Jānis Vasarietis. "Bauskas Dzīve" 31.05.2024.

Leons Vārna (1901-1996)

Katoļu garīdznieks, prelāts

Dzimis 1906. gada 1. maijā Budbergas (vēlāk Panemunes) pagastā. Mācījies skolā Brunavā, vēlāk I.Kļaviņas ģimnāzijā Bauskā. Beidzis Katoļu Teoloģijas augstskolu Rīgā (1929). Tā paša gada 9. maijā iesvētīts priestera kārtā. Studējis Insbrukas universitātē Austrijā (1931-1934). Pēc atgriešanās dzimtenē, ticības mācības skolotājs Ilūkstē un skolu kapelāns Liepājā (līdz 1944. gadam). Otrā pasaules kara laikā nokļuvis Vācijā. 1950. gadā izceļojis uz ASV un apmeties Aiovā. Strādājis amerikāņu draudzē, uzturot sakarus ar latviešiem. L.Vārna pastāvīgi informējis amerikāņu presi un sabiedrību par Latvijas likteni. Apbalvots ar Jeruzalemes Krustu zeltā (1960). 1963. g. pāvests Pauls VI viņu paaugstinājis par pāvesta galma prelātu. No 1973. gada Ņujorkas latviešu katoļu draudzes prāvests. Ieguldījis personīgos līdzekļus misiju vietām Āfrikā un Indijā. Sarakstījis reliģiska satura grāmatas - "Raksti un referāti" (1989) un "Zelta graudi" (1992). Bijis bīskapa J.Rancāna fonda mūža biedrs, kā arī Latvijas brīvības fonda dalībnieks. Goda biedrs Aijovas latviešu biedrības, kā arī Goda filistsrs divās akadēmiskās organizācijās - LKSAA Dzintars un korporācijā Lacuania. Pēdējos dzīves gadus pavadījis "Bishop Drum" pensionēto priesteru mītnē Džonstaunā, Aijovā. Miris 1996. gada februārī.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. (P-Ž). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955; "Universitas" Nr. 77 (01.01.1997), pieejams LNB Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv (skatīts 9.11.2021.)

Astrīda Valtere (1947-2017)

Mākslas zinātniece

Dzimusi 1947. gada 29. augustā Bauskas apriņķa Vecumnieku pagastā. 1984. gadā beigusi LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Diplomdarbs "Dainis Rožkalns". No 1984. līdz 1992. strādājusi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, no 1992. līdz 2015. gadam darba pienākumi veikti biedrībā "Latvijas Mākslinieku Savienībā", kuras biedre no 2006. gada. Kopš 1982. gada publicējusi izstāžu apskatus. Jelgavas literātu apvienības biedre no 1967. līdz 1997. gadam. Publicējusi esejas, miniatūras, aprakstus un dzeju. Bijusi aktrise Jelgavas Ā. Alunāna Tautas teātrī. Mūžībā devusies 2017. gadā.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.sēj. (V-Ž). Rīga: Preses nams, 2003. 303 lpp; Mūžībā aizgājusi mākslas zinātniece Astrīda Valtere. Latvijas Sabiedriskie mediji, pieejams: www.lsm.lv (skatīts 10.08.202.)

Jāzeps Valdmanis (1909-1943)

Skolotājs, dzejnieks

Dzimis 1909. gada 21. decembrī Skaistkalnē. Skolas gaitas sācis Pirmā pasaules kara laikā Igaunijā, pilsētā Elva. Atgriežoties, beidzis Skaistkalnes 6 klašu pamatskolu. Beidzis Jelgavas skolotāju institūtu. Skolotāja gaitas uzsācis Rundālē, turpinājis Rīgā. Līdzstrādnieks laikrakstā "Daugavas Vēstnesis". Pirmā publikācija - dzejolis "Mātei" žurnālā "Zeltenē" Nr. 11 (1928). Anša Gulbja apgāds izdevis Valdmaņa dzejas krājumus "Kamenes zāle" (1939) un "Stari Straumē" (1942). Dzeja publicēta laikrakstos "Bauskas Vēstnesis", "Rīgas Vēstnesis", "Brīvā Zeme", "Atpūta" u.c. Dzejā izteiksti dominē romantisms - ilgu smeldze, dabas apraksti. Rakstījis arī stāstus. Miris 1943. gada 24. jūlijā Biķernieku sanatorijā, apbedīts Skaistkalnē.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.sēj., V-Ž, Rīga: Preses nams, 2003, 303 lpp; "Rīgas Vēstnesis" Nr. 51-52 (21.12.1939) un "Tēvija" Nr. 235 (10.10.1942), pieejami: LNB Digitālā bibliotēka www.periodika.lv (skatīti 16.11.2021.)

Oļģerts Egons Urbāns (1922-1977)

Gleznotājs

Dzimis 1922. gada 27. septembrī Bauskas apriņķī, Jaunsvirlaukas pagasta "Kaķos" rentnieku ģimenē. Dzīvojis Bauskā un Rīgā. Beidzos Latvijas Mākslas akadēmiju (1949), diplomdarbs "Fizkultūriešu parāde Maskavā". Izstādēs piedalījies no 1950. gada. Personālizstādes: Rīgā (1967, kopā ar L.Kupci), Jūrmalā (1975, kopā ar sievu M.Urbāni), piemiņas izstāde Staļģenē (1979). J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas pedagogs (1949 – 1956), Latvijas PSR Mākslas fonda valdes priekšsēdētājs (1960 – 1972). Viens no industriālās ainavas pamatlicējiem Latvijā. Jaunībā gleznojis eļļas tehnikā, vēlāk pievērsies akvarelim. Agrīnie darbi dinamiski, kolorītā izsmalcināti. 50. gados oficiālās ideoloģijas spiediena rezultātā gleznojis sižetus, kas cildinājuši padomju iekārtu. Tomēr daudzos ceļojumos Vidusāzijā un citās zemēs mākslinieks radījis virtuozus akvareļu ciklus. Strādājis grāmatu un žurnālu ("Bērnība", "Zīlīte") grafikā. Piedalījies arīdzan izstādēs Bauskā. Bauskas pusē mākslinieka darbi skatāmi Bauskas muzejā un Bauskas Valsts ģimnāzijā. Miris 1977. gada 1. februārī Rīgā, atdusas Meža kapos.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 3. sēj., R-V, Rīga: Preses nams, 2000. 255 lpp.; Ušča, Aina. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Jelgava: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.

Dainis Upelnieks (1982)

Sportists

Dzimis 1982. gada 1. oktobrī Bauskā. Dzīvo Iecavas pagasta Zorģu ciemata apkaimē. Augstākā izglītība iegūta Latvijas Lauksaimnniecības universitātē (2013), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (2019). Šaušanas sporta pārstāvis trešajā paaudzē. Sācis startēt sacensībās 1997. gadā. Vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro Stenda šaušanā iegūta 14. vieta (2016). Astoņkārtējs Latvijas čempions (arīdzan 2021. gadā). Baltijas atklātā čempionāta 1. vietas ieguvējs stenda šaušanā (2021). Latvijas Šaušanas federācijas (LŠF) valdes loceklis un viceprezidents stenda un medību šaušanā. LŠF Latvijas izlases galvenais treneris, kā arī treneris sporta klubā Jelgavas novadā un Iecavas novada "Zirniekos".

"Bauskas Dzīve" pielikums 5. aug. (2016); "Bauskas Dzīve" Nr. 88 (12.11.2021); Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"; www.olimpiade.lv/olimpietis/641 [16.09.2021]