Baiba Tormane (1949-2018)

Bauskas Centrālās bibliotēkas direktore (1998-2018)

Dzimusi 1949. gada 5.decembrī, meitas uzvārds - Villeruša. Absolvējusi Bauskas astoņgadīgo skolu, Rīgas 49. vidusskolu ķīmijas novirziena klasē, LU filoloģijas fakultāti kā latviešu valodas un literatūras skolotāja. Pirmā darba vieta - Pilsrundāles astoņgadīgā skola. Bauskas bibliotēkām veltījusi vairāk nekā četrdesmit mūža gadus, no kuriem divdesmit - Bauskas Centrālās bibliotēkas direktores amatā. Pārnākusi no Bauskas Bērnu bibliotēkas. Viņas vadībā Bauskas Centrālā un novadu bibliotēkas kļuva par mūsdienīgām un attīstītām kultūras iestādēm. Baiba Tormane bija daudzu bibliotekāru iedrošinātāja, kaislīga inovatīvu ideju ieviesēja, nenogurdināma vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma popularizētāja. Saņēmusi pašvaldības apbalvojumu "Goda raksts" (2014). Par nopelniem bibliotēku nozares darbā Baiba Tormane tika iecelta par Atzinības krusta virsnieci (2015). Mūžībā devusies 2018. gada 21. maijā.

Novadpētniecības mape "Bauskas rajona Centrālā bibliotēka periodikā (1998-2001)", meitas H. Tormanes atmiņu pieraksti

Nikolajs Tiltiņš (1899-1976)

Virsnieks

Dzimis 1899. gada 27. aprīlī Rundāles pagastā. Lasāms arī - Nikolājs. Latgales artilērijas pulka Diviziona brīvprātīgais (1919). No 1919. gada decembra Artilērijas kadetu skolas kadets. Beidzis skolu un paaugstināts leitnanta pakāpē (1920). Bruņoto vilcienu pulka 3. bruņotā vilciena instruktoru komandas priekšnieks, kapteinis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (1929, N.p.k. 1473). Zemgales artilērijas pulka Baterijas (III) vecākais virsnieks (1938). Atvaļināts 1940. gadā. Miris 1976. gada 8. janvārī.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.; Nikolajs Tiltiņš, pieejams: https://timenote.info/lv/Nikolajs-Tiltins [20.11.2022.]

Jānis Tepfers (1898-1994)

Diplomāts

Dzimis 1898. gada 16. janvārī Iecavā, aptiekāra ģimenē. Pilnā vārdā - Jānis Eižens Bruno Tepfers. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā. Divus gadus bijis medicīnas students Tērbatas Universitātē. Studējis LU tiesību zinātnes (1921-1937). Piedalījiess brīvības cīņās Kalpaka bataljonā. 1919. gada decembrī no vecākā brāļa, kapteiņa Herberta Tepfera, pārņēmis ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica adjutanta pienākumus. No armijas atvaļināts 1927. gadā. Vēlāk vairāki amati Ārlietu ministrijā, t.s. ģenerālsekretārs (1937-1939), sūtnis Helsinkos un Stokholmā (1939-1940). Pēc Latvijas okupācijas iesniedzis atlūgumu un pārcēlies uz dzīvi Zviedrijā. No 1942. gada tulks Zviedrijas Ārlietu ministrijā. Zviedrijas banku darbinieks (1949-1957). Darbojies Zviedrijas bēgļu organizācijās. No 1964. līdz 1983. gadam piedalījies deviņās Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs. J. Tepfera darbs valsts labā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni, 16 Eiropas valstis viņam piešķīrušas savus augstākos apbalvojumus – ordeņus. Mūžībā devies 1994. gada 9. aprīlī Stokholmā, apbedīts Tepferu dzimtas piederīgo atdusas vietā Stokholmas Sandsborjas kapos.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. (P-Ž), Stokholma: Apgāds Trīs Zvaigznes, 2005, 2879 lpp.; Pirms 120 gadiem dzimis diplomāts Jānis Tepfers, pieejams www.mfa.gov.lv [13.11.2021]; Latvijas pēdējais sūtnis Somijā, "Latvijas Vēstnesis" Nr. 107 (2002)

Verners Tepfers (1893-1958)

Ģenerālis

Dzimis 1893. gada 9. oktobrī Iecavā, aptiekāra dēls. 1916. gadā beidzis Maskavas universitātes tiesību fakultāti, 1917. gadā - kara skolu. Strādājis par rakstvedi Lieliecavā un par skolotāju Rīgā. Pirmā pasaules kara laikā dienējis latviešu strēlnieku rezerves pulkā, piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. No 1921. gada dienējis kara tiesu resorā kā kara prokurors, virsprokurors. 1937. gadā paaugstināts par ģenerāli un iecelts par kara tiesu pārvaldes priekšnieku. Rakstījis periodikā par kara vēstures un militāriem jautājumiem. 1944. gadā emigrējis uz Stokholmu, kur strādājis Zviedrijas armijas štābā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķ. 1928; II šķira 1934), Aizsargu Nopelnu krustu, Zviedrijas Ziemeļu Zvaigznes ordeni. Miris 1958. gada 22. novembrī Stokholmā.

Latvijas enciklopēdija V (Ro-Ž), Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2009, 1009 lpp.; Ģenerālis Verners Tepfers, pieejams www.karamuzejs.lv [08.10.2021]

Viesturs Sutra

Represētais

Dzimis 1930. gada 26. maijā Bārbeles pagasta Sutru mājās lielzemnieku ģimenē. Kopā ar ģimeni 1941. gadā izsūtīts uz Krasnojarskas apgabalu. Atgriezies no Sibīrijas 1946. gadā. Pirmās darba gaitas uzsāka Limbažu rajonā. Iesaukts sarkanajā armijā, dienējis slepenajā daļā Taškentā. Pēc demobilizācijas 12 gadus strādājis Rīgas taksometru parkā par šoferi. Nodarbojies ar brīvo cīņu, ieguvis sporta meistaru titulu. LPSR čempions klasiskajā cīņā (1958). Pēc atmodas ar sievu un dēliem atgriezies saimniekot dzimtajās mājās Bārbeles pagastā. Miris 2017.gada 4. augustā.

Rētas. Staļinisma upuru liecības. Bauska: SIA Bauskas Dzīve, 2001. 46.-50. lpp.; Varnevičs, U. Viens otram vajadzīgi. "Bauskas Dzīve" (26.08.2016.); Mantojuma ziņas. "Latvijas Vēstnesis" (18.09.2017.), pieejami www.news.lv (skatīts 04.03.2022.)

Dzintra Šulce (1953)

Rakstniece

Dzimusi 1953. gada 12. jūnijā Baldonē. Absolvējusi Skaistkalnes vidusskolu (1971), G.Gailes 2. tehnisko skolu, tag. RTK (1973). Strādājusi ZA Radioastrofizikas observatorijā Baldonē (1973-slēgšanai). Sākotnējās publikācijas ar uzvārdu Ivane. Pirmā nozīmīgā publikācija – stāsts "Dārzs" ("Darba Balss" 19.10.1976). Daudzu romānu un stāstu krājumu autore: "Kreilis"(1982), "Stenogramma diviem" (1985), "Utainā princese" (1993), "Raganas dejuskolotājs" (2006), "Māsa" (2015), "Rižiks" (2019), "Zīmētājs" (2021) un citi. Baldonē izveidojusi izdevniecību "Unda" (1992), kas no tās izveides gada izdod D.Šulces grāmatas. Jaunākais literārais veikums - "Melnā suņa kabinets" (2023, izdevējs Latvijas Mediji) un "Zvaigžņu vedējs" (2024).

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.

Nikolajs Šubiņš (1912-1987)

Režisors

Dzimis 1912.gada 10. septembrī Bauskā. Izglītības gaitas turpinājis Jelgavā. Obligāto kara dienestu izpildījis auto-tanku pulkā, beidzis instruktoru kursu un palicis virsdienestā. Dienējis Viestura latviešu sardžu rotā Vācijā. Pēc kara apmeties uz dzīvi ASV. Nodarbojas ar režiju Latviešu biedrības teātra kopā Grandrepidsā (Grand Rapid) Mičiganas štatā. Arīdzan pats rakstījis lugas, tās režisējis, piemēram "Gaidi mani atkal mājās". Vairāku īsstāstu autors, publicēti "Latvija Amerikā" un pāris žurnālā "Treiji Vārti". Miris 1987. gada 21. augustā, apbedīts Vudlavnas kapsētas latviešu daļā.

Hausmanis, V. Latviešu aktieri trimdā: biogrāfijas un apceres. Rīga: Preses nams, 1996; "Latvija Amerikā" Nr. 37 (12.09.1987.) un "Laiks" Nr. 24 (23.03.1977.) pieejami www.periodika.lv (skatīts 21.01.2022.)

Jēkabs Stumbergs (1866-1935)

Tiesnesis

Dzimis 1866. gada 14 novembrī Lieliecavas pagasta Lielmellupu mājās kā saimnieka dēls. Darba rūdījumus vispirms guvis kā laukstrādnieks, tad kancelejas ierēdnis. Tulks un rakstvedis Rīgas III iecirkņa miertiesā (1889-1894). Privātadvokāts (1894-1917). Bijis redaktors ļoti daudzos laikrakstos, tai skaitā "Dzimtenes Vēstnesis", "Līdums", "Dzimtenes Ziņas" (1908-1917) u.c. Nodibinoties Latvijas valstij, J. Stumbergs kļuva par oficiālā laikraksta "Pagaidu Valdības Vēstnesis" redaktoru tā četriem numuriem. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, vēlāk II kriminālnodaļas vadītājs tiesas priekšsēdētāja biedrs. (1920-1934). Rīgas Latviešu biedrības, biedrības "Auseklis", Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības u.c. biedrs. Sevišķi nopelni Latvijas tiesnešu biedrības dibināšanā un izveidošanā kā šīs biedrības pirmajam valdes priekšsēdētājam un ilggadīgam valdes loceklim. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (IV šķira, 1928). Goda tienesis (1934). Miris 1935. gada 17. februārī, apglabāts Mellupu kapsētā.

Bārdiņš, G. Jēkabs Stumbergs: tautai veltīts mūžs. "Jurista Vārds" (19.12.2017), pieejams news.lv (skatīts 04.03.2022.); "Rīts" Nr. 49 (18.02.1935.), pieejams periodika.lv (skatīts 04.03.2022.)

Eduards Stukels (1884-1956)

Teologs

Dzimis 1884. gada 3. martā Panemunes pagastā. Lauksaimnieka dēls. Beidzis Kauņas garīgo semināru un iesvētīts par priesteri (1906). Teoloģijas studijas Insbrukā un Lavēnā (1907-1910). Kopš 1910. gada Liepājas skolu kapelāns. Liepājas pilsētas izglītības valdes vicepriekšsēdis un Kurzemes dekāns. No 1924. gada kalpojis Sāpju Dievmātes baznīcā Rīgā. Vairākas reizes vadījis svētceļojumus uz Romu. 1923. gadā iecelts par pāvesta kambarkungu, 1928. g. - par galma prelātu, 1937. g. - par apustulisko protonotāru. Dekāns Stukels kā Rīgas metropolīta pārstāvis piedalījies katoļu kongresos Čikāgā, Stokholmā un citviet. 1944. gadā deportēts uz Vāciju. Aprūpējis latviešus DP nometnēs Vācijā. Ieceļojis ASV 1949. gadā. Vairākus gadus vadījis katoļu mēnešrakstu "Auseklis", katoļu kalendāru redaktors. Sarakstījis katehismu, lūgšanu grāmatu jaunatnei, liturģiju u.c. Mūžībā devies 1956. gada 2. augustā, apbedīts blakus brālim Ņudžersijā.

"Laiks" Nr. 66 (1956), pieejams LNDB periodika.lv [02.03.2022.]

Voldemārs Strautnieks (1892-1941)

Bauskas pamatskolas pārzinis

Dzimis 1892. gada 14. septembrī Budbergas (Paņemunes) pagastā. Beidzis Bauskas pilsētas skolas, Paņevežas Skolotāju institūtu (1912). Kirkiļu un Sostu tautskolu pārzinis Lietuvā. Iesaukts armijā, kalpojis kā seržants, armijas rakstvedis. Darbvedis Bauskas kara komisariātā (1919). Vadījis Grenctāles pienotavu. Skolotāju Brunavā (1924). Piešķirta jaunsaimniecība Panemunes pagasta Grenctāles muižā. No 1927. gada Bauskas pagasta pamatskolas pārzinis. 1940. gada jūlijā ievēlēts Tautas saeimā, pēc tam LPSR Augstākajā Padomē. Mainoties okupācijas varām, palicis Bauskā. Nošauts Vecsaules silā 1941. gada 2. septembrī. Lāčplēša kara ordeņa kavalieris (1920).

Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, pieejams http://lkok.com (skatīts 25.02.2022.); "Komunisma Ceļš" Nr. 86 (19.07.1980.), pieejams www.periodika.lv (skatīts 25.02.2022.)