Eduards Strautnieks (1886-1945)

Tieslietu ministrs, jurists

Dzimis 1886. gadā Mežotnes pagastā, lauksaimnieka dēls. Beidzis vietējo pagastskolu, ģimnāziju Jelgavā. Absolvējis Maskavas universitāti (1912). Zvērināts advokāts Rīgā. Republikāņu partijas līdzdibinātājs (1918). Latvijas neatkarības pasludināšanas akta dalībnieks. Pagaidu valdības tieslietu ministra biedrs, vēlāk tieslietu ministrs (1919, aiz P.Juraševska un pirms E.Magnusa). Kādu laiku bijis "Latvijas Sargs" redaktors un līdzizdevējs. Latvijas krājbankas juriskonsults, pēcāk Valsts bankas Republikāniskā kantora juriskonsults (1941). 1944. gada rudenī ar ģimeni devies emigrācijā uz Vāciju, kur 1945. gadā miris.

Latvijas pirmā pagaidu valdība (1918. gada 18. novembris – 1919. gada 13. jūlijs). "Latvijas Vēstnesis" Nr. 381-383 (17.11.1999.); Un vēstures migla krīt. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 96-97 (25.03.1999.) pieejami periodika.lv (skatīts 02.03.2022.); Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Treijs, R. Latvijas valsts un tās vīri. Rīga: "Latvijas Vēstnesis", 1998., 400., 402.lpp.

Eduards Štrauss (1896-?)

Karavīrs

Dzimis 1896. gada 31. oktobrī Rundāles pagastā. Zemnieks. Brīvprātīgais cīņās (1915). Mobilizēts. Dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) 1. rotā. Izlūkošanā Nāves salā ievainots, palicis ierindā un pirmais pielīdis pie vācu ierakumiem-J3K. No Krievijas atgriezies Latvijā (1921). Apbalvots: Svētā Jura IV šķ krusts (1915), III šķ. (1916). Miršanas datums nav zināms.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"

Jānis Straumanis (1864-1944)

Prāvests

Dzimis 1864. gada 16. janvārī Svitenes pagasta Mesteru mājās. Zemkopju dēls. Pirmo izglītību ieguvis Svitenes skolā, pēc tam mācījies Bauskas trīsklasīgajā apriņķa skolā (beidzis 1883. gadā), vēlāk Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, ko absolvēja 1887. gadā. Teoloģijas studējas apguvis Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultātē (1888-1893). Svētību baznīcas darbam saņēmis Mežotnes dievnamā ar ordināciju 1894. gada 15. maijā. Straumaņa pirmā darba vieta bijusi Lietuvā Kretingas draudzē, kurā viņš darbojies 12 gadus (līdz 1906. g.). Šaiā laikā iemācījies lietuviešu valodu, uzcēlis dievnamu (no kaltiem akmeņiem), ierīkojis draudzes bibliotēku (600 sēj.). 1906. gadā pārcēlies uz savu mūža vietu - Dobeles draudzi, kurā viņš uzticīgi un nepaguris sludinājis dievvārdus 36 gadus (līdz 1940. gada 4. jūnijam). Vadījis pārbūves darbus Glūdas, Jaunsesavas un Dobeles draudžu ēkām. Organizējis svētdienas skolu un alkohola atturības kustību Dobelē. Rakstījis presē par ētiskiem un atturības jautājumiem. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1939). Miris 1944. gada decembrī. Atdusas Dobeles Pilsētas kapos.

Prāvests Jānis Straumanis, "Jaunā Balss" Nr.12 (1937); Mans tēvs manās atmiņās, "Tehnikas Apskats" Nr. 133 (1998); Prāvests J. Straumanis atskatās uz 80 mūža gadiem un 50 gadiem garīgā amatā, "Baznīcas Ziņas" Nr. 3 (1944). Pieejami LNB Digitālā bibliotēka periodika.lv (skatīti 14.11.2022.)

Elza Stērste (1885-1976)

Rakstniece

Dzimusi 1885. gada 18. martā Vecpiebalgā. Rakstniece, tulkotāja. Vecākā sešu bērnu ģimenē. Jurista A.Stērstes meita. Uzaugusi Jelgavā. No 1906. līdz 1913. gadam apguvusi mūzikas un mākslas studijas Pēterburgas konservatorijā un Sorbonnas universitātē. Pēc studijām strādājusi par skolotāju Jelgavas mūzikas skolā un Rīgas 2. ģimnāzijā. 1920. gadā laulības ar Edvartu Virzu, apmetas uz dzīvi „Billītēs”, nododas tikai rakstniecībai un tulkošanai. Literārās publikācijas no 1903. gada. Izdoti dzej. krāj. "Prelūdijas"(19013), "Eizebija un Florestāns"(1921), "Zaļā gredzenā" (1928) u.c. Tulkojumi: O. De Balzaka "Gorio tēvs" (1949), latviešu dzejas antaloģijas franču val. (1931). Pēc kara apcietinātā un izsūtīta uz Sibīriju (1951-1955), par iemeslu minot darbošanos t.s. „Franču grupā”. Atgriežoties dzimtenē un spītējot kustību grūtumam, turpinājusi rakstīt. Mirusi 1976. gada 19. aprīlī, atdusas Rīgas Meža kapos.

Žīgure, Anna. Marselīne. Rīga: Jumava, 2005. 342 lpp.; Latvijas Enciklopēdija, 5.sēj. (Ro-Ž). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2009. 1010 lpp.

Marģers Stepermanis (1898-1968)

Vēsturnieks

Dzimis 1898. gada 15. augustā Bauskā. Tēvs - grāmatizdevējs Krustiņš Stepermanis. Beidzis LU Filoloģijas un filoz. fakultāti (1928), Parīzes Augstāko normālskolu (1935). Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. Strādājis Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā (1928-1931). LU/LVU docētājs (1936-1941; 1944-1968). No 1945. gada strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā. Filoloģijas un filoz. fakultātes dekāns (1962-1968). Pētījis jauno laiku vēsturi. Publicējis darbus par Vidzemes 18. gadsimta apgaismotājiem, par zemnieku stāvokli dzimtbūšanas laikā u.c. Kopā vairāk nekā 50 zinātniskus darbus. LPSR Valsts prēmijas saņēmējs (1957) par monogrāfiju "Zemnieku nemieri Vidzemē 1750-1784". Miris 1968. gada 21. decembrī Rīgā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; Latvijas Enciklopēdija, 5.sēj. (Ro-Ž). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2009. 1010 lpp.; "Latvijas Vēstnesis" Nr. 347/348 (1998), pieejams www.vestnesis.lv (skatīts 25.02.2022.)

Krustiņš Stepermanis (1860-1941)

Grāmatizdevējs

Dzimis 1860. gada 10. februārī Vircavas pagastā. Lauksaimnieka dēls. Parakstījies kā Stepermaņu Krustiņš, arīdzan Mārtiņš, Mariņa. Īstā vardā Kristaps Krustiņš Stepermanis. Beidzis Jelgavas reālskolu (1877). No 1988. gada dzīvojis Saldū, nodibinājis grāmatu apgādu un grāmatu veikalu. Grāmatizdevējs un tirgotājs Bauskā (1894-1914). Pie K.Stepermaņa kā izdevēja vērsies arī Plūdons ar savu pirmo dzejoļu krājumu, bet atraidīts. Bauskas Lauksaimniecības biedrības priekšnieks. 1915. gadā devies bēgļu gaitās. Pārdevis savu Bauskas rūpalu (1920). Jūrmalas pilsētas galvas biedrs (1922-1928), pilsētas bankas direktors (1931-1939). Literārās publikācijas no 1878. gada. Sarakstījis piecpadsmit lugas, izdoti 2 dzejoļu krājumi. Lugas "Altranstetas asins zieds" (1893), Ūdens meita (1905 teātrī) u.c. Apbalvots ar Atzinības krusta IV šķiru (1940). Miris 1941. gadā 25. maijā.

Bauska: vietas un laika grāmata. Rīga: Liesma, 1990. 236 lpp.; Latvijas Enciklopēdija, 5.sēj. (Ro-Ž). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2009. 1010 lpp.

Andrejs Spudiņš (1880-1942)

Skolotājs, virsnieks

Dzimis 1880. gada 12. maijā Stelpes pagasta Mazkuprīšu mājās. Lauksaimnieka dēls. Mācījies Stelpes pag. Beķeru skolā un Bauskas pilsētas skolā. Tālākizglītojies Baltijas skolotāju seminārā (1897-1901). Kara skolu Pēterpilī un Oranienbaumā audzēknis. Bijis Nīzeres un Stelpes pamatskolu skolotājs (1901-1914). Bauskas apriņķa skolu valdes loceklis. Virsnieks 181. kājnieku pulkā un 2. ložmetēju pulkā. Dienējis Arīdzan strēlnieku pulkā. Pēc kara neilgi skolotājs Valmierā, pēcāk atgriezies Nīzeres skolā, kur turpinājis darbu kā pārzinis. 13. Bauskas aizsargu pulka II bataljona komandieris. Tautas skaitīšanu iecirkņa vadītājs. Stelpes pagasta kora un orķestra vadītājs, režisors. Piedalījies vispārējos dziesmu svētkos. Latvijas Profesiju kameras loceklis. Par nopelniem Tēvzemes labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (15.11.1927). Arestēts 1941. gada 14. jūnijā. Miris izsūtījumā 1942. gada 21. augustā Vjatlagā.

Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. Rīga: Nordik, 2007; Baltijas skolotāju seminārs (1870-1919). Rīga, 1940. 599 lpp. (364.lpp.); Triju zvaigžņu gaismā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997; Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā (2567 Vjatlaga mocekļu īsbiogrāfijas), 1938-1956. Rīga, 2006. 519 lpp. (394.lpp.) Stelpes bibliotēkas novadpētniecības materiāli

Andrejs Spudiņš (1879-nav zināms)

Skolotājs

Dzimis Stelpes pagasta Spudiņu mājās 1979. gada 3. oktobrī. Lauksaimnieka dēls. Mācījies Bauskas pilsētas skolā. Beidzis Baltijas skolotāju semināru (1899), mācījies angļu valodas institūtā Rīgā. Skolotājs Valmierā (1899-1903), Jūrmalā (1904-1911), Rīgas pilsētas elementārskolā (1911-1915). Kara apstākļos evakuējies no Rīgās. Strādājis Tveras guberņā un Rūjienā. Atgriezies Rīgā (1919) un līdz 1938. gadam bijis skolotājs un pārzinis Rīgas pilsētas 1. pamatskolā (Zālīša skola). Aktīvs sabiedriskajā dzīvē, amatierkolektīvos. Biedrs Rīgas Latviešu biedrībā, Rīgas latviešu skolotāju biedrībā. Tulkojis Manconi romānu "Saderinātie". Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru (9.05.1930).

Baltijas skolotāju seminārs (1870-1919). Rīga, 1940. 599 lpp. (340.lpp.); Triju zvaigžņu gaismā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997

Jēkabs Spickus (1927-2018)

Kolhoza priekšsēdētājs

Dzimis 1927. gada 11. februārī Rundāles pagasta "Auguļos". Mācījies Mežotnes lauksaimniecības skolā. Beidzis Saulaines lauksaimniecības tehnikumu (1947). Bauskas rajona Jaunsaules agronoms (1947-1949), Bauskas rajona Lauksaimniecības nodaļas vecākais koksagīza agronoms (1949-1952). Vēlāk strādājis Praviņu MTS par galveno agronomu. Neklātienē beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. Jēkabs Spickus bija kolhoza "Dzimtene" priekšsēdētājs no 1954. gada līdz pat Atmodas laiku maiņām, vēlāk – uz kolhoza bāzes izveidotās SIA "Dzimtene" vadītājs Tumes pusē. Miris 2018. gada 30. jūnijā. Atdusas Tukuma Veļķu kapos.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"

Arnolds Spekke (1887-1972)

Diplomāts

Dzimis 1887. gada 14. jūnijā Vecmuižas pagastā (tag. Vecumnieku) Cīruļu mājās. Absolvējis Jelgavas reālskolu, mācījies senās romāņu valodas Maskavas Universitātē (1909-1915). Ieguvis filoloģijas doktora grādu LU (1927). Līdzdibinātājs Liepājas reālģimnāzijai un 1. Rīgas valsts ģimnāzijai. Latvijas ārlietu dienestā: no 1933. g. oktobra sūtnis Itālijā, Grieķijā, Bulgārijā un Albānijā ar rezidenci Romā. Protestēja pret Latvijas okupāciju un gaidāmo inkorporāciju PSRS, iesniedzot notu Itālijas valdībai. Padomju okupācijas laikā atbrīvots no amata pēc paša lūguma (1940). Pēc sūtniecības darbības izbeigšanas strādājis par skolotāju un citos darbos Milānā un Romā. Pēc kara darbojies latviešu organizācijās Itālijā. Piedalījās Latvijas Atjaunošanas komitejas Eiropas centra dibināšanā Londonā (1951). No 1954. g. jūnija ģenerālkonsuls ASV. Līdztekus darbam Spekke nodevies arī rakstniecībai - tapis plašs atmiņu stāsts, Latvijas vēstures grāmata. Laulībā ar Aleksandru Spekki (dz. Stērste) dzimuši Andrejs un Vija Violeta Spekkes. Arnolds Spekke miris Vašingtonā, ASV 1972. gada 27. jūlijā.

Spekke, Arnolds. Atmiņu brīži: ainas, epizodes, silueti. [ASV]: Zelta Ābele, 1967; Ministri un ārlietu dienesta vadītāji 1918-1991, pieejams www.mfa.gov.lv (skatīts 24.02.2022)