Vasilijs Smolijs (1929-2004)

Represētais

Dzimis 1929. gada 7. janvārī Bauskā. Absolvējis Bauskas vidusskolu (1948). Uzsācis mācības Rīgas Upju kuģniecības skolas celtniecības nodaļā. Arestēts 1950. gadā. Notiesāts uz 25 gadiem par darbošanos nelegālā jaunatnes pretpadomju organizācijā (vad. G. Zemtautis). Atbrīvots 1956. gadā un atgriezies Bauskā. Beidzis Rīgas Celtniecības tehnikumu (1958). Turpinājis darbu celtniecībā kā darbu vadītājs, tehniskais uzraugs, personāldaļas priekšnieks. Politiski represēto kluba «Rēta» priekšsēdētājs līdz 2004. gadam. Mūžībā devies 2004. gada 7. jūlijā.

Rētas. Staļinisma upuru liecības. Bauska: SIA Bauskas Dzīve, 2001. 174-190 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Vēsture"

Roberts Slokenbergs (1898-1957)

Mācītājs

Dzimis 1898. gada 23. oktobrī Rundāles pagasta "Pareizu" mājās. Katrīnas un Jāņa Slokenbergu dēls. Mācījies Žeimes baznīcas skolā, Kļaviņas reālskolā Bauskā (1908-1915), Luda Bērziņa Dubultu ģimnāzijā Tērbatā (skola uz laiku pārcelta), Jelgavas ģimnāzijā. Brīvprātīgi pieteicis jātnieku eskadronā (1919). Sekoja teoloģijas studijas. Ordinēts 1924. gadā. Dzīvojis Sesavas "Knīšos". Sprediķojis vairākās baznīcās, t.sk. Jelgavas Sv.Annas baznīcā, Sesavas baznīcā. Bijis Rūjienas Ziemeļu draudzes mācītājs (1929-1942) un tur nodibinājis privātu draudzes pamatskolu. Nedz krievu, nedz vācu varai R.Slokenberga iecienītā skola un darbība nepatika. Kopā ar ģimeni (brāļu ģimenes bija jau izvestas) devies bēgļu gaitās ar Zviedriju, ar laivu šķērsojot Baltijas jūru. Pēc gada nokļūstot Anglijā, dibinājis Londonas latviešu draudzi. Draudze pārbūvējusi Raufantas muižu, kas kļuva par latviešu saieta namu un aprūpes centru. Miris Londonā 1957. gada 22. oktobrī. Pelnu urna pārapbedīta Sesavas kapsētā.

Lai katrs dzīvojam tā: Dievam, savai tautai un tēvzemei. "Latvijas Vēstnesis" Nr.313-314 (1998); Par Robertu Slokenbergu Rūjienā. "Brīvā Latvija" Nr.34 (1996), pieejami LN Digitālā bibliotēka [24.11.2022.]

Andrejs Šlēziņš (1845-1892)

Skolotājs

Dzimis 1845. gada 28. oktobrī Bauskas pagasta Pilsmuižā. Maskavā ieguvis latīņu un grieķu mājskolotāja tiesības, studējis filoloģiju Maskavas Universitātē kopā ar Krišjāni Valdemāru. Piedalījies Maskavas latviešu sabiedriskajā dzīvē. No 1876. gada krievu valodas un literatūras skolotājs Tallinas ģimnāzijā. 1885. gadā sācis strādāt Rīgā Polittehniskajā institūtā un dažās privātskolās. Pirmās tautiskās atmodas darbonis. Rakstījis par senlatviešu mitoloģijas jautājumiem "Baltijas Vēstnesī". Pētījis putnu balsu atainojumu latviešu dainās. Izdevis "Patriotisku dziesmu vācelīti". Miris 1892. gadā.

Zeiferts, Teodors. Brīvzemnieks: tautas darbinieka mūžs un laikmeta aina. Rīga, 1929 (138-139. lpp.); Latvju enciklopēdija 3. sēj. (Pi-Ž). Stokholma: Trīs Zvaigznes, 1955. 2879 lpp.

Uvis Slakteris (1980)

Ātrumlaivu pilots

Dzimis 1980. gada 17. februārī Bauskā. Absolvējis Bauskas 1. vidusskolu (1998), bakalaura studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē (2002), maģistra studijas Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē (2004). Vada zemnieku saimniecību "Mālnieki" Codes pagastā. Ātrumlaivu pilots otrajā paaudzē un savu pieredzi nodod arī diviem dēliem. Daudzkārtējs pasaules otrās un trešās vietas ieguvējs F2 ātrumlaivu klasē, Eiropas čempions F2 ātrumlaivu klasē (2016), Skandināvijas valstu čempions (2009; 2010). Desmitkārtējs Latvijas čempions F2 laivu klasē.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas"

Atis Slakteris (1956)

Zemnieks

Dzimis 1956. gada 21. novembrī. Dzīvo Codes pagastā. Beidzis Bauskas astoņgadīgo skolu (1972), Bauskas 1. vidusskolu (1975), Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (1980). Zemnieku saimniecības "Mālnieki" izveidotājs, tagad saimniecība nodota dēla rokās. Vairāk nekā desmit gadu darbojies politikā, bijis vairāku nozaru ministrs: zemkopības (2000-2002), aizsardzības (2004; 2006-2007), finanšu ministrs (2007-2009). Bijis pasaules rekordists ūdensmotosportā, 10 jūdžu braucienā S – 500 klasē Groznijā (1987), pieder Starptautiskās klases sporta meistara tituls (1988). Bronzas medaļas ieguvējs pasaules čempionātā Endurance – S2 klasē Ruānā (2013).

Bauskas CB Novadpētniecības mape "Personālijas"; www.lumsf.lv (skatīts 08.10.2021)

Ilze Skultāne (1954)

Tiesnese

Dzimusi 1954. gada 5. septembrī Liepājā. Absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti (1978). Stažējusies un zināšanas papildinājusi Zviedrijas, Francijas un Austrijas tiesās. Bauskas rajona tiesas tiesnese (1984-1996) un no 1986. gada arī tiesas priekšsēdētāja. No 1996. līdz 2004. gadam Satversmes tiesas tiesnese. Kopš 1998. gada Latvijas Universitātes lektore. Apstiprināta par Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pirmā sastāva senatori (2004). Ievēlēta jaunizveidotās Tiesnešu ētikas komisijas pirmajā sastāvā (2008). 2015. gadā Augstākās tiesas muzejam I.Skultāne dāvinājusi Satversmes tiesas tiesneša amata tērpu.

LR Satversmes tiesa, Tiesas vēsture, pieejams www.satv.tiesa.gov.lv (23.02.2022.); Tiesnese Skultāne dāvina muzejam savu Satversmes tiesas tiesneša tērpu, pieejams www.at.gov.lv (23.02.2022.)

Knuts Skujenieks (1936-2022)

Dzejnieks

Dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā. Pēc mātes nāves kopā ar vecāko brāli dzīvojis pie tēva mātes Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās (1937-1950). Sešus gadus mācījies Mūru skolā, bet pēc slimošanas mācības pabeidzis Taurkalnes Mežvidu skolā (1950). Neilgu laiku mācījies Jaunjelgavas vidusskolā. Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē (1954-1956), beidzis M.Gorkija Literatūras institūtu Maskavā (1961). 1962. gadā apcietināts, līdz 1969. gadam atradies ieslodzījumā stingra režīma nometnē Krievijā, Mordovijas APSR. Pirmā publicēta Knuta Skujenieka atdzejotā grāmata – L. Ukrainkas "Pērkona māsa" (1970). Pēc vairākiem oriģināldzejas krājumu noraidījumiem beidzot tika izdots pirmais - "Lirika un balsis" (1978), lai gan K. Skujenieka vārds dzejnieku vidū jau krietnu laiku bija labi zināms. Dzejas krājumi: "Iesien baltā lakatiņā" (1986), ieslodzījumā sarakstītā dzeja "Sēkla sniegā" (1990), "Mūsu dzīve nokalpotā" (2007), "Nekā personīga" (2010). Izdotas izlases "Līdz kailai rokai" (1995), "Parkā par solu" (1997), Raksti (2002; 2008). K.Skujenieks pašmācības ceļā apguvis tulkošanu un daudzas valodas. 2016. gadā izdoti 4 dzejas krājumi svešvalodās: ukraiņu valodā, angļu valodā, vācu un krievu valodās. Tapusi daļēji dokumentālā filma "Knutifikācija" (2017). Apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni (1994), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni (2001). Literatūras gada balvas par Mūža ieguldījumu ieguvējs (2010), Ministru kabineta balvas par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas nacionālās literatūras attīstībā saņēmējs (2012). Miris 2022. gada 25. jūlijā.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Otrais, pārstr. un papild. izd. Rīga: Zinātne, 2003. 741 lpp.; Knuts Skujenieks, www.knutsskujenieks.lv [08.10.2021.]

Emils Skujenieks (1903-1965)

Režisors, tulkotājs

Dzimis 1903. gada 26. jūnijā Bauskā. 1915. gadā ģimene pārcēlusies uz Biržu apriņķi Lietuvā. Tur E. Skujenieks ātri apguvis lietuviešu valodu, taču turpinājis izglītoties Latvijā. Iestājies skolnieku rotā, piedalījies Brīvības cīņās. Beidzis Bauskas ģimnāziju (1922). Pāris gadus tautskolotājs Biržu apriņķī. No 1929. gada patstāvīgi dzīvojis Rīgā, strādājis par žurnālistu, tulkojis no lietuviešu valodas. Literātu biedrības "Domas", Latviešu rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības biedrs, kopš 1939.gada arī biedrs Lietuvas rakstnieku biedrībā Kauņā. 1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju, trimda šķīra ģimeni. Špākenbergas nometnes teātrī uzvesta viņa lugu "Diriģents" (1946). 1950. gadā izceļojis uz ASV. Klīvlendas Latviešu biedrības un Klīvlendas Daugavas Vanagu teātrī iestudējis savas lugas, piedalījies teātra izrādēs. Nepārtraukti bijis Latviešu lietuviešu vienības valdes loceklis trimdā. Emila Skujenieka lielākais literārais devums ir tulkojumi no lietuvieušu valodas — ap 15 romānu, pieci dramatiskie darbi, kā arī dzeja. Trimdā tulkojis vairāk nekā 25 lietuviešu autorus. Tulkojis arī no latviešu uz lietuviešu valodu. Dzejnieka Knuta Skujenieka tēvs. Miris 1965. gada 11. jūnijā ASV, Klīvlendā.

Hausmanis, V. Latviešu aktieri trimdā: biogrāfijas un apceres. Rīga: Preses nams, 1996; Mūžīgai piemiņai. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 5/6 (1999), pieejams www.vestnesis.lv [23.02.2022.]

Kārlis Skalders (1901-2001)

Ārsts

Dzimis Lietuvas teritorijā 1901. gada 23. janvārī. Viens no 7 dēliem zemnieka un rūpnieka Krišjāņa Skaldera ģimenē. Tēvam piedrējusi Degešu pusmuiža Lietuvā un Rigastu, Dreņģeru mājas pārmēmelē pretim Bauskai. Bērnības lielākā daļa pagājusi Bauskas pusē. Skolojies mājās un Bauskā, jau 10 gadu vecumā pārzinājis vācu un krievu valodu. 1915. gadā ģimene devusies bēgļu gaitās, apmetušies Tērbatā. Atgriezušies Bauskā (1918). Studējis LU Medicīnas fakultātē (1919-1928), absolvējis LU zobārstniecības nodaļa (1932). Strādājis par ārstu un zobārstu. Aktīvi vadījis pirmās palīdzības kursus. Sastādījis anatomijas un fizioloģijas 10 tabulu komplektu. Aizsargu štāba Sanitārās daļas priekšnieks, Latvijas Sarkanā Krusta ārsts līdz 1936. gadam. Medicīnas zināšanu vadīts bijis ļoti daudzās Eiropas lielākajās pilsētās. Sarakstījis vairākas medicīnas grāmatas. Veiksmīgas privātprakses Rīgā īpašnieks. Rīgas Rotari kluba biedrs. 1941. gada jūnijā izsūtīts uz Sibīriju. No izsūtījuma atgriezies 1956. gadā un turpinājis strādāt par zobārstu. 1989. gadā, pateicoties vienīgajam dzīvam palikušajam Rīgas Latviešu biedrības biedram, tika atjaunota biedrības juridiskā pēctecība. Tāpat tas bijis arī ar Rīgas Rotari klubu. Miris 2001. gada 18. septembrī.

Skalders, Kārlis. Laikmeta zīmē. Kāda latvieša dzīvesstāsts. Rīga: Jumava, 1998. 224 lpp.; "Latvijas Vēstnesis" Nr.39 (2002), pieejams www.vestnesis.lv [25.02.2022.]

Mārtiņš Šimiņš (1866 - ?)

Redaktors

Dzimis 1866. gada 16. decembrī Bruknas pagasta Mazmelderu mājās. Skolojies Bauskā, nokārtojis skolotāja eksāmenu un neilgu laiku darbojies pedagoģijā. Jaunības gados pievērsies korespondencei. Tuvojošos jauno laiku un latviešu ideju skaļš paudējs, par ko vajāts (īpaši 1905. gadā). Publicējies iekš "Brīvā Zeme". Redaktors laikrakstā "Bauskas Vēstnesis". Vairākkārt ievēlēts par Bauskas apriņķa valdes locekli. Bruknas pagasta tiesas priekšsēdētājs un aizsargu pulka organizētājs Bruknas nodaļā. Paralēli zemnieks tēva mājās. Līdz Otrā pasaules kara beigām Bauskā bijis pazīstams arī kā izcils homeopāts. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (1932), Atzinības krusta goda zīmes II pakāpi (1938).

"Brīvā Zeme" Nr. 288 (1936); "Pašvaldību Dzīve" Nr. 51 (1936); "Valdības Vētnesis" Nr. 295 (1938); "Latvijas Vēstnesis" Nr. 426-429 (2000), pieejami LN Digitālā bibliotēka www.periodika.lv [21.01.2022.]