Ernests Rudzroga (1929)

Represētais

Dzimis 1929. gada 12. jūnijā Aizputes apriņķa Atmatu mājās. Lauksaimnieka dēls. E. Rudzrogas māte un brāļi izsūtīti 1949. gada 25. martā. Notverts mežā un apcietināts tā gada 15. oktobrī. Par darbošanos G. Ziņģa partizānu grupā notiesāts uz 25 gadiem. Vorkutā bijis viens no ieslodzīto streika organizatoriem. Soda ilgums samazināts. Puse no nebrīvē pavadītajiem 15 gadiem pavadīti lēģerī, otra puse - izsūtījumā. Sibīrijā saticis sievu Lūciju, piedzimuši trīs bērni. Atgriezies Latvijā 1964. gada maijā un ieradies pie mātes radiem Bauskas rajonā. Visu mūžu interesējies par tehniku, padomju laikā ar praktiskām, racionālām idejām spējis uzturēt ģimeni. Mājā Codes pagastā ar savu Lūciju nosvinējis dimanta kāzas. Saņēmis Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā (2017).

Rētas. Staļinisma upuru liecības. Bauska: SIA "Bauskas Dzīve", 2001. 255 lpp. Bauskas CB novadpētniecības mape "Represēto klubs "Rēta". Deportācijas".

Olga Lizete Rudovska (1893-1963)

Mākslas vēsturniece

Dzimusi 1893. gada 30. novembrī Zālītes pagastā. Vairs neesošajā Brantu muižas krogā "Branteni" strādājuši Rudovskas vecāki, tur dzimusi arī pati novadniece. Beigusi Latvijas universitāti, strādājusi par asistenti Mākslas vēstures katedrā (1927 -1937). Papildinājusi zināšanas ārzemēs. Pēc doktora pārbaudījuma nokārtošanas no 1937-1944. gadam lasījusi grieķu mākslas kursu. Kara laikā emigrēja uz Vāciju, pēc tam izceļoja uz ASV. Publicējusi darbus par antīkiem mākslas pieminekļiem Latvijā. Mirusi 1963. gadā ASV.

Latvju enciklopēdija 3. sēj. (P-Ž). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955; Brūžu krogs, pieejams www.zudusilatvija.lv (11.08.2021.)

Īra Rozentāle (1959)

Gleznotāja

Dzimusi 1959. gada 17. aprīlī Bauskas rajona Svitenē. Beigusi Svitenes astoņgadīgo skolu (1974) un Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (1979). Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā (1981-1988), ar izcilību absolvēta I.Vecozola stājglezniecības darbnīca. Izglītību papildināja PSRS Mākslas akadēmijas (vēlāk LMA) asistentūrā, B.Bērziņa meistardarbīcā (1990-1992). Studijās LMA iegūts Mākslas maģistra grāds (1992). LMA doktorantūras audzēkne (1992-1996). Pedagoģiskā darbība: Ikšķiles astoņgadīgajā skolā (1979-1981); Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1986-1990); gleznošanas pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā (1988-1994); diplomdarbu vadītāja LMA Pedagoģijas nodaļā (1989-1990); docente Kultūras un Mākslas vēstures katedrā Latvijas Kultūras akadēmijā (1996-1997). Izstādēs piedalās no 1980. gada. No 1989. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. No 1993. gada Starptautiskās mākslas asociācijas B13 biedre. Personālizstādes no 1985. gada. Glezno asbstraktas kompozīcijas, akcentējot krāsas un triepiena ekspresiju. Autore rakstiem par mākslas teorijas jautājumiem. Piedalījusies plenēros "Bauskas vasara" 2005., 2006. un 2007. gadā Bauskā. Radošie meklējumi atspoguļoti pašas sastādītajā albumā "Īra Rozentāle. Glezniecība" (2017).

Ušča, Aina. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020, 179 lpp.; Latvijas Enciklopēdija 5. sēj. (RO-Ž). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2009; www.makslinieki.lv [08.10.2021.]

Andrejs Rozēns (1902-1984)

Mežkopis

Dzimis 1902. gada 11. novembrī Codes pagasta lauksaimnieku ģimenē. Mācījies I. Kļaviņas privātģimnāzijā Bauskā. Beidzis Latvijas universitātes LF (1925). Turpinājis kā LU Meža izmantošanas katedras subasistents. 20.gs. 30. gados izglītojies Austrijā, Šveicē, Vācijā. No 1936. gada LU  privātdocents, no 1941. gada - docents. LLA Meža izmantošanas katedras vadītājs (1944-1949; 1954-1955), Mežsaimniecības fakultātes dekāns (1944-1946), Meža ekspluatācijas un tehnoloģijas katedras vadītājs (1960-1963). Pētījis koksnes mikro un makro uzbūvi, mežizstrādes darbarīku racionalizācijas iespējas. Miris 1984. gada 24. janvārī, apbedīts Rīgas Pleskodāles kapos.

Mežam veltīti mūži. Mežkopju piemiņas ceļvedis. [Ogre]: Divpadsmit, 2016, 505. lpp. (718 lpp.)

Dagmāra Rozenberga-Tunce (1884-1968)

Operdziedātāja

Dzimusi 1884. gada 4. janvārī Rundāles pagastā. Tautskolotāja meita. Mācījusies Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolas vokālajā klasē. Beigusi Pēterburgas konservatoriju (1916) un tur guvusi lielu koncertpieredzi. Pēc pirmajām laulībām bija zināma kā D. Rozenberga-Tursa. Nacionālās operas soliste no 1918. gada. Pirmā Baņutas lomas atveidotāja A.Kalniņa operā "Baņuta (1919-1925). Aizgājušā gadsimta 20.-30. gados izdziedājusi tādas spilgtas lomas kā: Elizabete "Tanheizers", Zenta "Klīstošais holandietis", Elza "Lohengrīns" un citas lomas. Precējusies ar operdziedātāju Rūdolfu Tunci. Ilgus gadus strādājusi par pedagoģi. Mirusi 1968. gada 17. septembrī.

Žune, Inese. Kārļa Ulmaņa vizītkarte ar veltījumu pirmajai Baņutai. Pieejams: rmm.lv [11.03.2022.]; Latvju enciklopēdija 3. sēj. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1955; Rozenberga-Tunce, Dagmāra. LU Akadēmiskā bibliotēka un RMM, pieejams: https://www.acadlib.lu.lv/pvp/indexR.htm [11.03.2022.]

Uģis Roze (1960)

Dziedātājs

Dzimis 1960. gada 19. aprīlī Zālītes pagastā. Ģimenē visi darbojušies amatiermākslas kolektīvos. Bērnība un skolas gaitas pagājušas Iecavā, Rīgā un Baložos. Uģa Rozes balsij uzmanību pievērsa Ķekavas vidusskolas mūzikas skolotājs Arvīds Platpers. Stājies LV konservatorijā (tag. Mūzikas akadēmijā) masu pasākumu režijas studijās, taču iesaukts armijā, kur iemācījies spēlēt tubu. Atgriezies no dienesta (1980), sadarbojies ar bijušo mūzikas skolotāju. Visbeidzot iestājies vokālistu sagatavošanas grupā. Strādājis grupā "Inversija". Vissavienības Jauno dziedātāju konkursā "Jūrmala" (1987) saticis Imantu Kalniņu un kļuvis par grupas "Turaidas Roze" dalībnieku līdz 1988. gadam. U.Rozes plašā un skanīgā balss laurus plūca dziesmā "Rīta serenāde". Absolvējis konservatoriju. Turpinājis dziedāt "Jumī", populārākā dziesma - "No rīta mazā gaismiņā". 90. gados piepelnījies Vācijā un savā saimniecībā Dundagā nodarbojies ar lopkopību, zivsaimniecību. 2001. gadā atsācis solokarjeru, izdevis albumu. Mūziklu "Agrā rūsa" (2007) "Nožēlojamie" (2008), "Meirovics" (2013) aktieris. Joprojām piedalās Imantdienās, veido un uzstājas Ziemassvētku koncertos baznīcās.

Dziedātājs Uģis Roze. Pieejams replay.lsm.lv (skatīts 09.03.2022.)

Aleksandrs Johans Romans (1878-1911)

Gleznotājs

Dzimis 1878. gada 14. janvārī Iecavas pagasta Dāzēnos. Jelgavas reālskolā (1890-1895) apmeklējis zīmēšanas nodarbības pie gleznotāja Jūliusa Dēringa. Beidzis Sanktpēterburgas mākslas akadēmiju (1904). Tur uzturējies, ilustrējis žurnālus un grāmatas, iesaistījies vietējo latviešu mākslas norisēs. Pirmais Bauskas apkaimes mākslinieks, kurš ieguvis akadēmisko mākslas izglītību. Jūgendstila un impresionisma ietekmē gleznojis figurālas kompozīcijas, izjustas ainavas un portretus. 1910. gadā no Sanktpēterburgas pārcēlies uz Jelgavu, kur atvēris gleznošanas darbnīcu. Piedalījies pirmajā latviešu mākslinieku izstādē (1911). Pazīstamākie darbi: "Iesvētīšanas diena" (1904), "Smaidošā meitene" (ap 1904), "Zirgi mēnesnīcā. Pieguļā" (1909). Gleznojis altārgleznu Nikolaja baznīcai Jelgavā. Piemiņas izstāde Bauskā (1961). Miris 1911. gada 26. jūnijā, apbedīts Lieliecavas kapos

Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020, 179 lpp. 2020; Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2.sēj. (K-R). Rīga: "Latvijas Enciklopēdija", 1996, 329 lpp.

Jānis Rieksts (1881-1970)

Fotogrāfs

Dzimis 1881. gada 21. maijā Iecavas pagastā. Fotogrāfa amatu apguvis pašmācības ceļā. Vadījis fotodarbnīcu (1901-1944) un izstāžu salonu (1909-1910) Rīgā. Piedalījies Latvijas fotogrāfiskās biedrības dib. (1906). Veidojis plašas reportāžas par Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu notikumiem. Bijis frontes fotogrāfs 1. latviešu strēln. bataljonā. Trīsdesmitajos gados darbojies fotopiederumu ražošanas uzņ. "Balta". Strādājis komb. "Rīgas foto" (1944-1964). Vairākās nozīmīgās izstādēs ārzemēs ieguvis apbalvojumus. Fotografējis ievērojamus kultūras darbiniekus - Raini, Aspaziju, E. Dārziņu un citus. Jāņa Rieksta darbi publicēti žurnālā "Stari", "Varavīksne" u.c. Apbalvots ar Atzinības krustu (V šķ., 1938). Miris 1970. gada 24. novembrī Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Latvijas Enciklopēdija 4. sēj. (LA-RO). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2007

Jēkabs Reinis (1988)

Aktieris

Dzimis 1988. gada 7. augustā aktieru ģimenē. Mācījies Bauskas 1. vidusskolā, policijas akadēmijā. Absolvējis Latvijas Kultūras akadēmijas Leļļu teātra kursu (2019). Uz Latvijas Nacionālā teātra (LNT) skatuves no 2018. gada. LNT ārštata aktieris no 2022. gada. Lomas Nacionālajā teātrī: Nubietis zaldāts "Salome" (2018), Uldis "Pūt, vējiņi!" (2018), Heincs Neitkens, dēls "Baltiešu gredzens" (2019), vairākas lomas izrādē "Alise Brīnumzemē" (2019) u.c. Zināmākās kino lomas: Miķelsons "Dvēseļu putenis" (2019), Vitolds "Sarkanais mežs" (2019), Vilis Lācis "Emīlija. Latvijas preses karaliene" (2021). Saņēmis 2018./2019. gada "Spēlmaņu nakts" balvu kā Labākais jaunais skatuves mākslinieks par Ulda lomu izrādē "Pūt, vējiņi" un balvu "Lielais Kristaps" par Labākā aktiera darbu daudzsēriju mākslas filmā "Sarkanais mežs".

Bauskas CB novadpētniecības mape "Aktieri"; Aktieris runā: Jēkabs Reinis. Pieejams www.kroders.lv (skatīts 26.03.2022.); Jēkabs Reinis, ārštata aktieris. Pieejams www.teatris.lv (26.03.2022.)

Jānis Reinis (1960-2016)

Aktieris

Dzimis 1960. gada 13. decembrī Obeļos (Ābeļdārzos), Lietuvā. Bērnība aizritējusi Subatē, skolas gaitas - Subates 8gadīgajā skolā, Ilūkstes vidusskolā. Beidzis Teātra fakultātes Nacionālā teātra kursu (1982). Talantu apliecinājis jau dimplomdarbu izrādēs, tostarp tēlodams Taukšķi "No saldenās pudeles" (1981). Kļūstot par Nacionālā teātra aktieri, ātri salauzis priekšstatu par jaunajiem un nepieredzējušajiem monoizrādē "Garlība Merķeļa sarunas ar Nezināmo" (1983), kā arī Toma Kentija "Princis un ubaga zēns" (1983) un Romeo "Romeo un Džuljeta" (1984) lomās. Par spilgtāko pēcstudiju lomu uzskatāma Klāva loma "Tikai muzikants" (1987). No komiskām lomām, kas sākotnēji šķitušas vispiemērotākās, ātri tapis skaidrs, ka Jānis Reinis spoži mirdz arī lirikā, varoņlomās, spilgtos raksturos visdažādāko tēlu šķautnēs. 1990. gadā aizgājis no skatuves. Ar ģimeni, sievu Lāsmu Kugrēnu un dēliem, dzīvojuši Kugrēnu senču mājās Bauskā. Pilsētā atvēris rotaļlietu veikalu. Pēc 9 gadiem pastāvīgi atgriezies teātrī, šoreiz Dailes teātrī (1999-2003). Tā laika spilgtākās lomas: virsleitnants Lukašs "Šveiks" (1998) un "Šveika jaunās dēkas" (2000), kā arī Džiga loma izrādē "Āksts" (2000). Vēl vienu dzīves posmu aizvadījis Latvijas Nacionālajā teātrī (2005-2010), spēlējot Ķenci "Mērnieku laikos" (2007), Voiņicki "Tēvocī Vaņa" (2008) un vēl dažas lomas. Kino pieredze: Jānis Robežnieks "Ja mēs visu to pārcietīsim" (1987), Johanness "Viktorija" (1988), "Another mother" (1995), Roberts Rambāns TV seriālā "Sirdsmīļā Monika" (1999-2001, 2015), Mārtiņš "Baiga vasara" (2000), Mārtiņš "Rīgas sargi" (2007). Pēc pēdējā darba cēliena Latvijas Nacionālajā teātri, strādājis dažādus, nelielus darbus. Devies mūžībā 2016. gada 27. augustā 55 gadu vecumā. Atdusas Ilūkstes kapos.

100 izcili Latvijas aktieri, 2. daļa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2018, 1015 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Aktieri"