Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:1

Uldis Dumpis (1943)

Aktieris

Dzimis 1943. gada 3. oktobrī. Bērnības tekas sācis tēva mājās, Īslīces pagasta "Dumpjos". Tēvs Teodors Reinis Otrā pasaules kara laikā kritis Kaļiņingradā. Māte Lilija (dz. Ramane) bijusi skolotāja, klavieriste un ērģelniece. Arī Uldis no paaudzes paaudzē pārmantojis vārdu Reinis, tātad Uldis Reinis Dumpis. Pirmo klasi uzsācis Īslīces septiņgadīgajā skolā (1951), kur mātei dots darbs un miteklis. Trešais mācību gads jau mīts Pilsrundālē, kur skola un dzīvošana atkal bijusi vienuviet - Rundāles pilī. No sestās klases līdz vidusskolas absolvēšanai (1961) Ulda Dumpja skola bija Bauskas 1. vidusskola (audzinātājs L. Liepa). Pirmā apmešanās vieta Bauskā Uldim ar mammu bijis dzīvoklis Rīgas ielā 9, kur kaimiņos dzīvojusi Kugrēnu ģimene. LVK Teātra fakultātes absolvents (1965). Bijis gan vidusskolas, gan teātra fakultātes basketbola komandā. Būdams otrā kursa students, pirmo reizi tēlojis izrādē - sūtnis no Orleānas "Žanna d'Arka". Arī pirmā kinoloma vēl studiju laikā - adjutants "Cielaviņu armijā". Pēc studiju beigšanas uzsācis darbu Nacionālajā (tolaik Drāmas) teātrī. Spilgts raksturlomu tēlotājs: Lilioms (1971) un Ceplis (1995) tādu pašu nosaukumu uzvedumos, Ābrams - "Skroderdienas Silmačos" (1975), Kangars - "Uguns un nakts" (1985), Broņislavs - "Ar būdu uz baznīcu" (1987), Ontans - "Latgola.lv (2010) un citas. "Dumpis ir groteskas aktieris, un viņa tēli tiek veidoti fiziskiem izteiksmes līdzekļiem - pārspīlētām pozām, grimasēm, balss intonācijām, bet allaž tā, lai ne līdz galam atrautos no realitātes. Tas, kas paceļ šos tēlus izcilības pakāpē, ir Dumpja neatkārtojamais un siltais personības starojums [100 izcili Latvijas aktieri, 2018]." Uldis Dumpis tik pat pazīstams arī kā kinoaktieris: Didzis "Pūt, vējiņi!" (1973), Ēriks "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), tēvs "Emīla nedarbi" (1985), ministrs Munters "Baiga vasara" (1999), barons "Rūdolfs mantojums" (2010) un citas filmas, parādoties TV ekrānos vairāk nekā 70 kinolomās. Savukārt ieskaņoto lomu skaits Latvijas Radioteātrī sniedzas pāri 700! Par Ulda Dumpja dzīvi un darbu stāsta divas biogrāfiskas grāmatas: "Uldis Dumpis. Spoguļattēls" (2003) un "Uldis Dumpis. Zemgalietis" (2015). Apbalvots ar A. Pumpura prēmiju (1987) un A. Amtmaņa-Briedīša prēmiju (1995). Piecreiz virzīts nominācijai "Gada aktieris" (1994, 2002; 2003; 2011; 2012); Bauskas Goda pilsonis (2013). Saņēmis "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā (2015).

Simts izcili Latvijas aktieri, 1. d. [Rīga]: LU Akadēmiskais apgāds, 2018. 511 lpp.; Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Teātris. Uldis Dumpis"