Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:4

Krišjānis Berķis (1884-1942)

Ģenerālis

Dzimis 1884. gada 26. aprīlī Bauskas apriņķa Bērzukrogā (Īslīces pag.), kalpa ģimenē. Mācījies Kaucmindes pagastskolā, beidzis Bauskas pilsētas skolu (1903). Mācījies Viļņas junkuru skolā (1903-1906), Kara akadēmiskajos kursos (1929-1930). Kā podporučiks (1906) sācis dienestu 2. Somijas strēlnieku pulkā Helsinkos. Pirmā pasaules kara laikā kā rotas, vēlāk bataljona komandieris piedalījies kaujās Austrumprūsijā, Karpatos, Galīcijā. 1909. gadā Kr. Berķis saņēmis poručika dienesta pakāpi, 1913. gadā – štābkapteiņa un 1917. gada janvārī – kapteiņa dienesta pakāpi. Pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 7. Tukuma latviešu strēlnieku pulku par bataljona komandieri (1917), nedaudz vēlāk iecelts par pulka komandiera vietas izpildītāju. Piedalījies kaujās pie Mazās Juglas, Tīnūžiem un Nītaures. Sasniedzis apakšpulkveža pakāpi, apbalvots ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, arī ar Jura krusta IV šķ. Pēc lielinieku apvērsuma arestēts par pretošanos revolucionāru komitejai un atstādināts no pulka komandēšanas. Pēc tam aizbraucis uz Somiju, bet, lielinieku vajāts, bijis spiests bēgt uz Krieviju. 1918. gada vasarā atgriezies Somijā, dzīvojis Hemēnlinnā. 1919. gada februārī atstājis Somiju, ieradies Tallinā, uzņemts Ziemeļlatvijas brigādē par Rezerves bataljona komandieri, ko pats Tērbatā saformējis lielākoties no brīvprātīgajiem. Bataljons pārdēvēts par 2.Cēsu kājnieku pulku. Cīnījies pie Rūjienas pret lieliniekiem, jūnijā - pret Landesvēru un Dzelzsdivīziju pie Cēsīm un Raunas. Pēc vāciešu sakaušanas 6. jūlijā savu karaspēku ievedis Rīgā, kur abas mūsu armijas - Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigāde - savienojās. Par šo kauju nopelniem Kr. Berķis paaugstināts par pulkvedi. 1919. gada 6. augustā Kr. Berķis iecelts par 3. Latgales divīzijas komandieri. Apbalvots Ar Lāčplēša Kara ordeni III šķ. par savas divīzijas vadīšanu kaujā pret bermontiešiem, bez sevišķiem zaudējumiem ieņēmot Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Izšķirošajās kaujās par Rīgas atbrīvošanu no 3. līdz 11. novembrim komandējis kaujas grupu Rīgas rajonā, izcīnot kaujas pie Priedaines, Bulduru tilta un gar Lielupi, atbrīvojot Jūrmalu. Tam sekoja Jelgavas un Tukuma ieņemšana un bermontiešu aizdzīšana pāri Lietuvas robežām. 1919. gada decembrī Kr. Berķis ar savu divīziju ieradās Latgales frontē. Vadīja mūsu karapulkus līdz Latvijas galīgai atbrīvošanai. Paaugstināts par ģenerāli 1925. gada 22. jūnijā. Par kauju nopelniem apbalvots ar LKO II šķ. un I šķiras ordeni (1927). Līdz 1934. gadam 3. Latgales divīzijas komandieris, no 1934. gada - 2.Vidzemes divīzijas komandieris, visu apgabalu garnizonu priekšnieks. 1934. gadā iecelts par Latvijas armijas komandieri. 1940. gada aprīlī - jūnijā kara ministrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni I, II šķ., Viestura ordeņa I šķ., Francijas Goda Leģiona ordeni, Igaunijas Brīvības krusta I šķ. 2.pak., Somijas Baltās Rozes I šķ. komandiera ordeni, Lietuvas kara ordeņa "Vytis" I šķ. 3.pak., Aizsargu Nopelnu krustu. Piešķirtas Vaives dzirnavas pie Cēsīm. 1940. gada jūnijā devies trimdā uz Somiju, pēc tam atgriezies Latvijā. 1940. gada augustā kopā ar dēlu un vedeklu izsūtīts uz Krieviju, 1941. gada jūnijā arestēts. Miris Permā, cietuma slimnīcā 1942. gada 27. jūlijā.

J.Pihlaks. Lāčplēša kara ordeņa un Brīvības krusta kavalieri. [Rīga]: Valters un Rapa, 2019. 324 lpp.; Ģenerālis Krišjānis Berķis, pieejams: https://www.karamuzejs.lv/index.php/lkm/generalis-krisjanis-berkis [01.11.2023.]


Krišjānis Mīlgrāvis (1982-?)

Skolu darbinieks

Dzimis 1882, gada 25. decembrī, Zālītes pagasta Kabatu mājās. Tēvs Krišjānis - lauksaimnieks, māte Grieta (dz. Renebuša). Mācījies Zālītes pagasta skolā. Beidzis Kuldīgas skolotāju semināru (1903). Strādājis par skolotāju Džūkstē (1903-1907) un Zālītes pagasta Grienvaldē (1907-1909). Piedalījies 1905. gada revolūcijā. Studējis filoloģiju un franču literatūru Grenobles universitātē. Jelgavas reālskolā ieguvis dabas zinību mājskolotāja diplomu (1911). Regulāri rakstījis periodikā par skolu un izglītības jautājumiem. Pirmā pasaules kara laikā strādājis par skolotāju latviešu koloniju skolās, tostarp Kubaņā. Piedalījies laikraksta "Sadzīve" un "Zemgalieties" redakcijas darbā. Skolotājs un direktors vairākās ģimnāzijās Latvijā (1922-1936). Būdams Rēzeknes valsts ģimnāzijas direktors, 1933. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (n.p.k. 1466). Rīgas pilsētas izglītības valdes priekšsēdētājs (1936-1940). Autors darbiem "Zemes māmuļa" un "Dabas māmiņas pasaciņas". Miršanas datums nav zināms.

Latvju enciklopēdija 2. sēj. (K-Pi). Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953. 1916 lpp.; Es viņu pazīstu. Rīga: Biografiskā archiva apgāds, 1939. 562 lpp.; Mīlgrāvis Krišjānis. "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" Nr.11 (1936), pieejams: LNDB www.periodika.lv [17.06.2023.]


Krišjānis Nātra (1874-1942)

Dzejnieks 

Dzimis 1874. gada 30. maijā (18. maijā v.st.) Mežotnē, grāfa Līvena muižas kalpu cilvēku mājā tuvu Lielupei. Pirmā un vienīgā apmeklētā mačību iestāde bijusi vietējā pagastskola. Turpmāk visu apguvis neatlaidīgā pašmācības ceļā. No vecākiem pārmantojis dieviticību un patiku pret dziesmu. Uzsācis dzīvi Rīgā (1890), iekļāvies baptistu saimē, jauniešu biedrībās. Pirmie mēģinājumi dzejā - atdzejošana. Pievērsies citu jauno latviešu censoņu (J.Poruka, E. Zvārguļa, E. Veidenbauma, Aspazijas) darbu studijām (1896-1899). Pirmais iespiestais dzejolis "Ar ko laistīšu?" lasām Freija izdotajā Latviešu kalendārā 1897. gadam. Laulībā (1898) ar Annu Burnevicu dzimst pieci bērni. Devies uz ASV (1901) un vēlāk pievienojusies arī ģimene. Dzejas un stāsti publicēti "Amerikas Latvietī", neilgi tajā bijis korektors. Freija Latviešu kalendāra 1904. gadam lasāms "leceļotajā pirmā diena Amerika". Dzejā dominē dabas un ausgtākstāvoša spēka motīvi. Krišjānis Nātra (amerikāņu rakstībā Christian Nather) dzeja pauž gan pateicību, gan vilšanos. Arīdzan sabiedriskajā dzīvē valdījuši mainīgi uzskati - no baptistu draudzes līdz latviešu sociālistu biedrībai. Darbojies laikrakstā "Strādnieks" (1906-1908). Tulkojis no angļu valodas. Lasījis referātus latviešu sabiedrībai. Zināmākie pēckara dzejoļi: "Skriešanās" (1934), "Vienu ceļu ejot" (1936), "Mazticīgajam" (1938), "Tiesas diena" (1941). Miris 1942. gadā Filadelfijā.

Ievērojamākais veclatviešu dzejnieks Krišjānis Nātra. Andersons, E. "Treji Vārti" Nr. 102 (1984), pieejams LNB Digitālā bibliotēkā www.periodika.lv [09.11.2022.]


Krišjānis Krauklis (1885-?)

Ārsts

Dzimis 1885. gada 27. jūnijā Rundāles pagastā. Beidzis Tērbatas Universitāti (1915). Krievijas armijas kara ārsts (1914-1918). Savas zināšanas un spējas izmantojis Aizsargu organizācijā (1933-1940), Jelgavas XVI aizsargu pulka Diviziona (II) ārsts (1939). Apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu (1939). Elejas rajona ārsts. Rundāles pagasta Kāravu Lauciņu māju īpašnieks.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"