Novadnieku enciklopēdija
Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus.
Novadnieki
Kopējais ierakstu skaits:2Velta Kugrēna (1918-2007)
Aktrise, režisore
Dzimusi 1918. gada 14. augustā Tambovā (dz. Ūdre). Mācījusies Hercoga Pētera ģimnāzijā, apguvusi ritmoplastiku Jelgavas teātra studijā. Lauksaimniecības studijas (1942-1944). Beigusi Zeltmata vadītos dramatiskos kursus Ventspilī (1947). Skolotāja Ventspilī, mācījusi mūziku un ritmoplastiku. Piedalījusies Ventspils strādnieku kluba izrādēs. Kopā ar vīru Raimondu Kugrēnu Bauskā ieradušies 1948. gadā. Bauskas kultūras nama deju kolektīva vadītāja un rajona deju kolektīvu virsvadītāja (1947–1960). Beigusi E. Melngaiļa Tautas mākslas nama režijas kursus. Bauskas Muzikāli dramatiskā Tautas teātra aktrise. Lomas: Olga "Zvejnieka dēls" (1950), Spīdola "Uguns un nakts" (1959). Režijas: "Mašeņka", "Stiljano ģimene", "Zaļā pļavā" (visas 1959). Ventspils Kultūras nama mākslin. daļas vadītāja un Ventspils Tautas teātra režisore (1960-1967). Kopā ar R.Kugrēnu veidojusi D. Zigmontes romāna "Jūras vārti" inscinējumu (1961). Vadījusi kultūras namu Aizkrauklē. Tuvojoties pensijas vecumam, atgriezusies Bauskas pusē, kur vadīja klubu Īslīcē (toreizējā kolhozā "Priekšzīme"). Ar laiku Īslīcē nodibinājusi deju kopu, vokālo ansambli, organizējusi šūšanas pulciņu. Mūžībā devusies 2007. gadā.
Teātris un kino biogrāfijās, 2. [Rīga]: Pils, 2002. 460 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Kugrēnu dzimta"
Lāsma Kugrēna (1952)
Aktrise
Dzimusi 1952. gada 17. jūnijā Bauskā. Pirmo lomu spēlējusi 2 gadu vecumā, tēlojot aizmigušu bērnu Bauskas Tautas teātra izrādē (Lāsma ir Raimonda un Veltas Kugrēnu meita). Beigusi Stučkas 1. vidusskolu (1970), Latvijas Valsts konservatorijas t.s. Drāmas teātra aktieru kursu (1975). Pēc studiju beigšanas sākusi darbu Nacionālajā teātrī. Piesaista ar plastikas vieglumu, temperamentu un spēles prieku. Ievērību iemantoja ar Elektras lomu izrādē "Elektra – mana mīla" (1977). Spilgta raksturlomu aktrise, kas izceļas ar artistisku improvizāciju un spēju ienest traģēdijā komēdiju. Zināmākās lomas: Ieviņa "Skroderdienas Silmačos", Džuljeta "Romeo un Džuljeta" (1984), karaliene Elizabete "Marija Stjuarte" (1989), Zelma "Cīrulīši" (2019) un daudzas citas. Kinolomas: Doroteja "Trīs Kurzemes grācijas" (2000), Jadviga vecumā ("Likteņa Līdumnieki"), Ārija (Lietus blūzs, 1982) un citas. 1997. gadā "Spēlmaņu nakts" balvas Gada aktrise ieguvēja par titullomu izrādē "Mazā Boije", 2014. gadā saņemta Lilitas Bērziņas balva par izcilu darbu varoņlomās. Triju zvaigžņu ordeņa virsniece (2005). Bijusi precēta ar kinooperatoru Jāni Mūrnieku, aktieri Jāni Reini. Trīs dēlu māte. Bauskas Goda pilsone (2012). Ikdienas gaitas joprojām pavada starp Rīgu un dzimto Bausku.
100 izcili Latvijas aktieri, 1. daļa. [Rīga]: LU Akadēmiskais apgāds, 2018. 511 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Lāsma Kugrēna"