Jānis Sarma (1884-1983)

Rakstnieks

Īstajā vārdā Jānis Kalniņš. Dzimis 1884. gada 21. februārī Vecsaules pagasta "Ruģeļu" mājās, Spolnieku sādžā (tag. Spolnieku kalnā). Saimnieku ģimenes vienīgais bērns. Skolojies Vecsaules skolā (1894-1897), vēlāk Bauskas pilsētas skolā (1897-1901). Skolotāja tiesības ieguvis Cēsu pedagoģiskajā seminārā (1903). Beidzis mākslas skolas Rīgā, Maskavā, Penzā. Atvēris privātskolu Rembatē, kur kopā ar sievu Ievu Matildi bijuši skolotāji. Pēc Pirmā pasaules kara ar ģimeni pārcēlies uz Bausku, kur strādājis par zīmēšanas un latviešu valodas skolotāju jaunatklātajā Valsts Bauskas Vidusskolā (1919-1929). Skolotāju arodbiedrības Bauskas nodaļas vadītājs. Rakstījis laikrakstam "Bauskas Vēstnesis". Absolvējis LU Baltu nodaļu (1928). Pirmā publikācija - raksts "Ceļojat pa brīvdienām" žurnālā "Jaunības Tekas" Nr. 6 (1911). Pirmais publicētais stāsts "Spinoza" žurnālā "Domas" (1928). Latvijā rakstījis kultūrvēsturiskus stāstus, galvenokārt par atmodas laikmeta darbiniekiem. Publicējies arī ar pseidonīmu J.Birze. Būdams skolotājs Daugavpilī, darbojies biedrībā "Zaļā Vārna". Rīkojis vairākas patstāvīgas gleznu izstādes, kā arī latviešu gleznotāju darbu izstādes. Ar ģimeni emigrējis uz Vāciju (1944), vēlāk izceļojis uz Austrāliju (1949). Bijis aktīvs Austrālijas latviešu sabiedriskās un literārās dzīves rosinātājs. Trimdā izdoti visi romāni, kultūrvēsturiski stāsti. Bauskai veltīti romāni "Mīļā pilsēta" (1959) un "Kalnakūļu Vikta" (1960), kā arī vērojumi lasāmi romānā "Rūsa" (1954). Trimdā viņa veikums novērtēts ar Pasaules Brīvo Latviešu apvienības Tautas balvu (1965). Miris 1983. gada 24. maijā Melburnā, pārapbedīts Lāčplēša kapos Lielvārdē (1995).

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Otrais, pārstr. un papild. izd. Rīga: Zinātne, 2003. 741 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Jānis Sarma" un kopdarbs "Bauskas novada literāti" (2015)