Novadnieku enciklopēdija
Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus.
Novadnieki
Kopējais ierakstu skaits:2Amarillis Liekna-Virza (1921-2004)
Kultūras darbiniece
Dzimusi 1921. gada 14. augustā. Dzejnieku Elzas Stērstes un Edvarta Virzas meita. Augusi un izglītojusies Rīgā, garākas brīvdienas pavadot dzimtas mājās "Billītes". Neilgu laiku leļļu teātra aktrise. Dēls Eduards Liekna, meita Anna Žīgure. 1991. gadā Amarillis jaunatgūtās "Billītes" sāka tuvināt kultūrvietas tapšanai. Šo ieceri realizēja kopā ar dēlu Eduardu un mazmeitu Diānu Janci. Amarillis mūžībā devās 2004. gadā 27. janvārī, atdusas līdzās tēvam un mātei Pirmajos Meža kapos.
Žīgure, A. Marselīne. Rīga: Jumava, 2005; Amarillis Liekna-Virza, datubāze literatura.lv. Pieejams: www.literatura.lv/personas/amarillis-liekna-virza [06.08.2021.]
Edvarts Virza (1983-1940)
Dzejnieks
Dzimis 1883. gada 27. decembrī Salgales pagasta Rāceņu mājās. Īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna. Beidzis Bauskas pilsētas skolu (1901), Maskavā papildinājis zināšanas tieslietās un tautsaimniecībā (1904-1905). Pēcāk dzīvojis dzimtas mājās "Billītes" un nodevies rakstniecībai. Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi pieticies 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Petrogradā darbojies Latviešu pagaidu nacionālajā padomē (1917-1918). Dzejnieces Elzas Stērstes vīrs. Pirmā publikācija - dzejoļu cikls "Nakts dziesma" žurnālā "Dzelme" (1906). Pirmais dzejoļu krājums - "Biķeris" (1907) raisījis sašutumu jutekliskās pasaules atseguma dēļ. Edvarta Virzas tēlojumi un stāsti apkopoti krājumā "Zaļā Zemgale"(1923). Rakstnieka virsotne prozas žanrā ir "Straumēni" (1933), kas līdz 1942. gada tika izdoti 10 reizes un padomju laikā noliegti līdz ar pašu rakstnieku. Tulkojis franču liriķus. Pavisam izdoti seši dzejoļu krājumi, "Pēdējās dzejas" (1941) sakārtojusi E. Stērste. Pievērsies arī publicistikai, rakstot par latviešu nacionālās dzīves un zemniecības tēmām, recenzējot literatūras un mākslas veikumus. Saņēmis Tēvzemes balvu 1938. gadā. Miris 1940. gada 1. martā, atdusas Meža kapos. Par rakstnieka dzīves pēdējiem gadiem uzņemta filma "Pēdējā vasara" (1992, režisore S. Rikarde).
100 Latvijas personību. Rīga: Nacionālais apgāds, 2006. 227 lpp.