Jauncodes bibliotēka

	Darba laiks
	Pirmdiena	8.30-17.00
	pārtraukums	11.30-13.00
	Otrdiena	12.00-19.00
	Trešdiena*	12.00-19.00
	Ceturtdiena	12.00-19.00
	Piektdiena	8.30-17.00
	pārtraukums	11.30-13.00
	*Katra mēneša otrā trešdiena - metodiskā diena
Bibliotēkas vadītāja Inta Krieviņa

Dokumenti

• Jauncodes bibliotēkas reglaments
• Jauncodes bibliotēkas lietošanas noteikumi

Aktualitātes Jauncodes bibliotēkā

.

Rudens krāsas bibliotēkā

Jauncodes bibliotēkā skatāmas fotogrāfa Ivara Prīša rudenīgās nokrāsas Bauskas novadā. Lasīšanai vari izvēlies savu rudens krāsu grāmatu!

Ko atklāj rokraksts?

Iesākot novembra mēnesi Jauncodes bibliotēkas lietotāji tikās ar Annu Taubi un Agritu Rutku sadarbībā ar fondu ,,TAVS ATBALSTS’’. Rakstīšana ar  roku ir ļoti īpaša, jo stimulē smadzeņu darbību. Burtu veidošana rakstot mums sanāk tik dažādi, jo tik dažādi ir to rakstītāji – ir burti ar astītēm, ar ķeksīšiem, ar dažādu slīpumu utt. Tā veidojas mūsu rokraksti, kas ir mūsu psiholoģiskais  portrets - tiešs personības spogulis. Rokraksts atklāj, kā cilvēks domā, jūtas un uzvedas. Ar šādām frāzēm grafoloģe Agrita Rutka iesāka savu prezentāciju - ievadlekciju grafoloģijā un rokrakstu analīzē. Tikšanās laikā iepazinām grafoloģijas pirmsākumus un tās pielietojumu ikdienā. Pasākuma otrajā daļā visi uz papīra lapiņām uzrakstījām tekstus, ko mums nodiktēja grafoloģe. Sekoja skaidrojumi par dažādi uzrakstītajiem  burtiem: augšējās, vidējās un apakšējās zonās. Varējām praktiski analizēt savus rokrakstus, noskaidrojot, vai skaidrojumi atbilst katra personībai. Nedaudz iepazinām parakstus, kas arī ir unikāli - gluži kā pirkstu nospiedumi, bet tas nevar būt par pamatu rokraksta analīzei, jo parakstus mēs veidojam apzināti. Grafoloģe ikvienu aicināja rakstīt vairāk  - skaisti, saprotami un saskaņā ar savām iekšējām sajūtām. Sirsnīgs paldies Agritai Rutkai par izsmeļošo, aizraujošo lekciju.

Atslēga ir mūsdienu ikdiena

25. septembrī bibliotēkā tikās kluba "Austraskoks" dalībnieki. Pasākumā viss tika veltīts visdažādākām atslēgām - izveidojām izstādi. Noklausījāmies Brāļu Laivinieku dziesmu "Mājas atslēga". Uzzinājām, cik dažādi mēs tās pielietojam. Nedaudz par atslēgu - atslēga ir metāla rīks, kas pielietots serdenes atslēgšanai vai aizslēgšanai, to izmantoto kā darba rīku dažādos darbos. Mūzikas teorijā skaņdarba pieraksta atslēga ir nošatslēga, mūsu plecu joslas kauls - atslēgas kauls, mēs sastopamies ar atslēgvārdiem, kas ir teksta satura galvenie vārdi. Rīgas simbols jau kopš 13. gadsimta ir pilsētas atslēgas, tādēļ noskatījāmies Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja video "Rīgas atslēgas". Deviņu latviešu rakstnieku grāmatu nosaukumos sastopamies ar vārdu "atslēga". Pasākumā plašāk iepazinām M. Ķibilda grāmatu "Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi". "Austraskoks" lūdza ar savu klātbūtni pagodināt pensionēto skolotāju Silviju Dubulti. Tikšanos viņa sāka ar savu mīklu - dzejolis par atslēgu. Silvija mums nolasīja piecus savus sarakstītos Atslēgu stāstus, pavisam sarakstīti 23 stāsti. 

Dzejiski muzikāls pasākums "Sajūtu gadalaiki"

21. septembrī Jauncodes bibliotēkas lietotāji devas uz  sadarbības pasākumu Vecsaulē atzīmēt Dzejas dienas. Bija iekārtota plaša grāmatu izstāde "Septembrī starp asteru ziediem dzejoļi skan…", kurā bija arī 10 Vecsaules dzejnieku grāmatas. Varējām arī  iepazīt Vecsaules bibliotēkas tematisko lielformāta planšetu izstādi "Saules zeme Vecsaule". Pasākumā klausījāmies dzejnieces Ivetas Pudānes dvēselisko dzeju no viņas grāmatas "Sajūtu  gadalaiki",  dzejas lasījumu papildināja viņas dēls Rihards  Pudāns ar savām dziesmām. Ivetas dzejoļi tapuši kā vēlējumi dzimšanas  un vārda dienās. Mums visiem dzejniece  novēlēja: "Cik labi, ka cilvēkā dzīvo visi četri gadalaiki! Lai visu cauru gadu Tavā sirdī plūst- sajūtu gadalaiki!"

Dzeja ir…sarunāties ar sevi tā, lai dzird arī citi

12.septembrī Jauncodes bibliotēkā klubs "Magonītes" atzīmēja Dzejas dienu. Bibliotēkā var skatīt grāmatu izstādi "Mūsu novadnieki dzejas laukā", kur var iepazīt viņu devumu dzejā. Vienā elpas vilcienā jau nevar izstāstīt literātu apvienības vēsturi, bet kopā šo to atcerējāmies. Mūsu Bauskas literātu apvienība dibināta 1963.gadā, pie šūpuļa stāvējis novadnieks Reinis Ādmīdiņš. Iznākušas 4 literātu kopgrāmatas, vairāki literāti tikuši pie savām dzejas grāmatām.

Bibliotēkas pasākumā tika uzaicināta Silvija Dubulte lasīt savu dzeju. Viņas dzeja lielākoties veltīta Latgalei, Rogovkai, tēva sētai. Ir arī daudz skaistu dzejoļu par gadalaikiem, par dzīvniekiem, par ziediem, par mīlestību. Silvija nolasīja aizkustinošu dzejoli, kas sastāv tikai no darbības vārdiem. Viņa mūs arī iepazīstināja ar diviem Atslēgu stāstiem.

Uz šīs zemes...

6. septembrī Jauncodes bibliotēka aicināja ikvienu interesentu tikties ar Janīnu Ezīti atklāt un skatīt viņas gleznu personālizstādi "Uz šīs zemes…". Janīna Ezīte pastāstīja, kā pirms pieciem gadiem viņa sāka pievērsties gleznošanai -  iesākumā uz kartona, vēlāk uz audekliem ar akrila krāsām, kas ātri nožūst. Janīna teica: "Ļoti ceru, ka kaut daļiņa no maniem darbiem patiks izstādes apmeklētājiem un maniem skolotājiem". Izstādē eksponēta 31 glezna, kurās skatāmi ziedi, dzīvnieki un klusā daba. Varēsiet iepazīt Janīnas Ezītes darbus līdz 31. oktobrim Jauncodes  bibliotēkas darba laikā.

Daļa no kaut kā liela - Baltijas ceļš

Šogad Baltijas ceļam aprit 35 gadi. Antīkās tehnikas entuziasti no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas šo nozīmīgo un unikālo notikumu atzīmēja ar kopīgu seno spēkratu braucienu pa Baltijas ceļa maršrutu. Bibliotēkas lietotāji devās uz Bauskas Motormuzeju, kur  23. augustā no plkst. 11.30 līdz 13.00 bija piestājuši braucēji un bija apskatāma vēsturisko spēkratu izstāde.

28. augustā bibliotēkā Baltijas ceļa pasākumā tika demostrēts raidījuma "Atslēgas" veidotas sižets "Miljoniem roku simtos kilometros". Tika nolasīts dzejolis "Baltijas dzīvības ceļā". Dalījāmies savos atmiņu stāstos "Kur Baltijas ceļā stāvēji Tu?". Ikviens varēja piedalīties konkursā "Baltijas ceļš un mūsu dzīvā ķēde". Noslēgumā noklausījāmies neoficiālo Baltijas ceļa himnu "Atmostas Baltija".

Visu augustu bibliotēkā bija iekārtota literatūras izstāde "Baltijas brīvības ceļš".

Produkti - Latvijas lepnums

31.jūlijā kluba "Austraskoks" dalībnieces sanāca kopā, lai iepazītu kādus īpašus produktus. Eiropas Savienībā izveidota kopēja datubāze, kurā iekļauti pārtikas produkti no visām valstīm. Aizsargāto produktu reģistrā no Latvijas iekļauti 6 kulinārijas dārgumi, kas popularizē Latvijas  tradīcijas un kultūru Eiropas Savienībā - sklandrausis, Jāņu siers, salinātā rudzu rupjmaize, Latvijas lielie pelēkie zirņi, Rucavas baltais sviests un Carnikavas nēģis. Iepazināmies ar šo produktu vēsturi, ieguvi, izmantošanu un to, kāda tiem ir vieta mūsu ēdienkartē. Noskatījāmies video, kā gatavo salināto rudzu maizi un Rucavas balto sviestu. Pasākumā degustējām pašu gatavo sklandrausi un Rucavas balto sviestu ar salināto rudzu maizi. Kopsim šo produktu gatavošanas mākslu arī katrs savās mājās, lai nodotu to nākamajām paaudzēm! Lai tradīcijas turpinās!

Laika dzīlēs - laika ziedi…

23.jūlijā tikās kluba "Magonītes" dalībnieces un lasījām vetārstes V. Bites stāstus. Vēsturi veido stāsti! Atmiņu stāstos sakopoti visdažādākie atgadījumi vetārstu darbā. Vetārsta darbs ir krietni vien smagāks un atbildīgāks, nekā cilvēku ārsta, jo mazie brāļi nemāk pateikt, kas tiem kaiš. Šoreiz vairāk atmiņu par mazajiem dzīvniekiem, kā viņus operēja, ārstēja, izaudzināja…  Iepazinām suņus Bahu, Rumu un kolliju, kurš pats atnācis pie vetārstiem, bruņurupuci Bonifāciju, veco vārnu, cielaviņu, stārķi Gāgu, kas katru gadu atgriežas – pastaigā pa pagalmu, dārzu, un atliec galvu, lai paklakšķinātu savam audzinātājam Jaņķelim - vetārstes dēlam. Dakterītes moto ir - "Katrā mājā nav jābūt dzīvniekam, bet katram dzīvniekam ir jābūt mājai''.

Atmiņu stāsti "Dubults risks, dubults prieks, dubulta laime - vairāk rūpju"

26. jūnija pēcpusdienai trīs "Austraskoka" dalībnieces sagatavoja stāstus - visu par un ap dvīņiem.

Aina Šapale pastāstīja, kā ar dvīņu brāli Ēriku bērnībā sagādāja knifišus vecākiem un kā ritējušas viņu dieniņas. Vecāki savus dvīņus - māsu un brāli - audzinājuši ar mīlestību un pacietību, darot lietas kopā, uzticot un mācot paveikt dažādus darbiņus. Aina sacīja, ka brālis dzīvē vienmēr uzsvēris, cik ļoti mīļa viņam ir māsa.

Veronika Bite ir māmiņa diviem dvīņu puikām. Viņa atmiņās atcerējās, kā ritējis pirmais audzināšanas gads, kāpēc ģimene bija spiesta iegādāties govi, kā tika sadalīti pienākumi ģimenē. Veronika vēl šodien, pēc daudziem gadiem, atcerējās un klātesošos iepazīstināja ar savu atbalstītāju sarakstu, kas palīdzēja Pētera un Jāņa audzināšanā, sakot ikvienam no viņiem mīļu paldies!

Regīna Madelāne ir vecvecmāmiņa dvīņu meitiņām Dārtai un Alīdai. Regīna savā stāstījumā pastāstīja, ka pirmie mēneši pēc dvīnīšu dzimšanas tik tiešām bija izturības pārbaidījums visai ģimenei, bet pamazām kļuva arvien vieglāk. Regīnas mazamazmeitiņas ir vienādas un tomēr atšķirīgas, un jūlijā svinēs ceturto dzimšanas dienu!

Bibliotekāre bija sastādījusi un iepazīstināja ar dvīņu sarakstu Codē (35), kuru turpmāk varēs arī papildināt.

Ceļojums ar riteni

2. maijā Jauncodes bibliotēkā notika fotoizstādes "Baltijas ceļš 2. daļa - Lietuva" svinīga atklāšana. Ceļotāja Ivara Prīša izstādē aplūkojamas 35 ceļojuma fotogrāfijas, kurās viņš iemūžinājis daudzas Lietuvas pilsētas: Palangu, Klaipēdu, Šilalē, Tauragi, Kauņu, Alitu, Druskininku, Jonavu, Ukmerģi, Utenu, Zarasaju, Visaginu, Ignalinu. Izstādes atklāšanā bibliotēkas apmeklētājiem bija iespēja spilgtāk izprast, piedzīvot un izbaudīt vietas, ko ceļotājs bija apmeklējis. Ivars Prīsis pastāstīja, ka ceļojumā ar fotokameru viņam patīk tvert dabas mirkļus, kā arī vēstures un kultūras pieminekļus. Pasākumā kopā ar stāstījumu Ivars demonstrēja arī savu fotogrāfiju slaidrādi.

Neklātienes ceļojums "Divās stundās apkārt pasaulei"

26. aprīlī Vecsaules saieta namā tikāmies ar Pēteri Strubergu. Bija iekārtota grāmatu izstāde, kurā iekļautas viņa ceļojumiem veltītās grāmatas. Lielu prieku sagādāja Struberga kunga iekārtotā izstāde ar suvenīriem  no dažādām zemēm. Īpaši pasākuma apmeklētājiem patika no ceļojumiem pārvestās visdažādākās galvassegas, kuras tika arī pielaikotas.

"Pasaules latviešu klaidoņu brālības" prezidents Pēteris Strubergs par pasaules apceļošanu sapņojis jau kopš tā laika, kad bijis vien mazs puika. Pakāpeniski viņa sapņi piepildījušies un šobrīd apceļotas 83 valstis, par kurām  publicēti ceļojumu apraksti - izdotas 11 grāmatas. Ceļošana ir P. Struberga liekākais hobijs un varētu teikt - pat dzīvesveids! Viņš pats par savu vaļasprieku saka tā: "Ceļošana man sagādā prieku un papildina zināšanas par svešu zemju cilvēkiem, dabu, vēsturi un kultūru. Ceļošana ir devusi to, ko nenopirkt par naudu."

Pasākumā klausījāmies aizraujošo stāstījumu, neklātienes ceļojuma prezentācijas laikā varējām vērot uzņemto fotogrāfiju slaidrādi.

"Tu, saule, mani augšup cel!" Plūdonim -150

Jauncodieši sadarbības pasākumā Vecsaules saieta namā atzīmēja V. Plūdoņa jubileju. Bibliotekāres lasīja fragmentus no senajiem periodikas izdevumiem, kuri vēstīja par V. Plūdoņa saikni ar Vecsauli. Amatierteātra "Vecsaule" aktieri lasīja fragmentus no T. Zeiferta grāmatas "Plūdons", citātus par Saules kauju, kā arī V. Plūdoņa dzejoli, kas veltīts Vecsaules baznīcai. Pasākumā piedalījās arī Raitis Zapackis, kurš savā lasījumā iepazīstināja ar izcilā V. Plūdoņa dzīvesgājumu un daiļrades daudzveidību. Video noskatījāmies arī V. Plūdoņa  pasaku "Eža kažociņš", kuru lasīja R. Zapackis un draugi. 

Foto izstāde "Baltijas ceļš"

Jauncodes bibliotēkā 9. martā notika fotoizstādes atklāšana, ar kuras palīdzību interesenti varēja doties Ivara Prīša neklātienes ceļojumā uz Igauniju.  Veloceļotājs – fotogrāfs ceļojumā devās 2023. gadā no 26. jūnija līdz 10. jūlijam, pavisam nobraucot 1775 kilometrus. Ceļojuma laikā apmeklēti dažādi objekti, kas fotografēti un tagad 35 darbos skatāmi bibliotēkas izstādē ,,Baltijas ceļš’’.

Vilim Plūdonim - 150

Mūsu novadnieka Viļa Plūdoņa gadā Jauncodes bibliotēkā skatāma Mūsas bibliotēkas ceļojošā izstāde "Kāds sapņains lauku miers plūst manā dvēselē". 1968. gada 20. martā Viļa Plūdoņa dzimtajām mājām "Lejenieki", kas ir sena un tradicionāla Zemgales sēta, tika piešķirts oficiāls memoriālā muzeja statuss. Tagad "Lejenieku" māju ansamblis ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Mūsu slavenajam dzejniekam Vilim Plūdonim bibliotēkā  veltīta izstāde "Mana dzeja ir orķestra mūzika".

No mūsdienām uz pagātni

Jauncodes bibliotēkā 3. februārī tikās iedzīvotāji, kam interesē sava dzimtas koka veidošana.

Bibliotēkā iekārtotas divas izstādes - "Dzimtas koks - savu sakņu veidošana" un amatiergleznotāja V. Manavicka izstāde gleznās "Mans dzimtas koks".  

Vispirms uzzinājām, kā Avotu ģimene izveidojusi savu plašo dzimtas koku. Ilze Avota mums pavēstīja, ka jāsāk ar  radinieku izjautāšanu un ģimenēs esošo seno albumu pārlapošanu. Veidojot savu dzimtas koku, lielāko daļu informācijas Ilze varēja atrast baznīcu grāmatās, kas ir laikietilpīgs process un prasa lielu pacietību. Baznīcu grāmatās viņa saskārās ar nepieciešamību zināt valodas un prasmi lasīt dažādus rokrakstus. Pastāstīja, ka arī internetā ir izveidoti dažādi portāli un programmas, kur var gūt padomus dzimtas koka veidošanā un sastādīšanā. Ilze ieteica dzimtas koku veidot digitāli, jo šajos portālos atrodas jau citi koki, starp kuriem tiek automātisti atrasta saistība. Ilze stāsta -  "Mums bija saglabājies 1845. gada velūrveidīgs pergaments vecajā poļu valodā, nezinājām, kas tur rakstīts. Teksts tika restaurēts. Dokumentu iztulkoja. Latvijā visu iespējamo atradām. Tad griezāmies tālāk un saņēmām dokumentu no Viļņas Guberņas Šlahtas Grāmatas, kas apstiprina Petkeviču dzimtas saknes. Šobrīd dzimtas kokā ir ap 10000 asinsradinieku, pašlaik zināmais vecākais radinieks dzīvojis no 450. gada līdz 510. gadam - 40 pakāpes vecvectēvs hercogs Leutfried der Aemannen.”

V. Manavicka izstādē aplūkojamas 42 gleznas, kurās skatāms viņa dzimtas koks – tātad, to var veidot arī šādi! Viņš izpētījis tikai tiešo asinsradniecību. Šie darbi ir piecu gadu darbs. Par katru  gleznā attēloto radinieku V. Manavickim bija plašs stāstījums. Gleznojot viņš strādā ar akrila krāsām, kas ātri nožūst - tās viņš dēvē par "moderno eļļu".    

Savos pieredzes stāstos dalījās arī Ginta Dzerkale un Vija Cerusa.

Izstādes bibliotēkā apskatāmas visu februāra mēnesi.

"Austraskokam" - 20

Gada nogalē atzīmējām pensionāru kluba "Austraskoks" 20 gadu jubileju. Klubiņa nosaukums radās iedvesmojoties no Latvju dainām.  Latvju zīme Austras koks ir tā, kas palīdz sargāt gan sevi, gan saimi, tā ir pasaules kārtības un pavasara zīme, kuras galotnē rotājas Saule.

Pensionāru klubiņa "Austraskoks" darbības mērķis ir aktivizēt pensionāru dzīvi, tā ir iespēja pabūt sabiedrībā, komunicēt un radīt piederības sajūtu.  Tā ir enerģijas apmaiņa, kur viens dod un otrs saņem. Klubiņš ir vieta, kur izzināt, atcerēties, pārdomāt un svinēt!

Pasākumā skatījām prezentāciju, kurā aplūkojām fotogrāfijas no mūsu pasākumiem. Mūsu atmiņu stāstos konstatējām, ka klubiņa viskuplākie gadi bija no 2011. līdz 2014. gadam, kad tajā bija iesaistījušās 22 dāmas. Tikāmies katra mēneša pēdējā trešdienā, tika organizēti visdažādākie pasākumi. Esam piedalījušās arī Joku dienā  Codes skolā ar  nelielu uzvedumu "Lobs bij' puika myusu Jezups…". Atcerējāmies, kā atbalstījām L. Ikertes projektus "Uzziedi kopā", kur darinājām nevīstošas rozes un mozaīkas tehnikā izveidojām panno ar zivju un ūdens motīviem, kas skatāmi Bauskas ielās.  Lai uzzinātu ko jaunu, katru gadu esam braukuši ekskursijās. Ilgus gadus mūsu klubiņam bijusi laba sadarbība ar Bārbeles bibliotēku, kur piedalījāmies visdažādākajos pasākumos. Šajā atmiņu pēcpusdienā uzbangoja emocijas un atmiņu viļņi!..

Veselības saruna

8.decembrī, Bārbeles bibliotēkai sadarbojoties ar Jauncodes bibliotēku, Bārbeles tautas namā notika veselības saruna "Veselību tavām galvas smadzenēm". Tikāmies ar žurnāla "Ievas Veselība"" redaktori Aniju Pelūdi, kura pastāstīja, kā top žurnāls. Varējām sastādīt arī sarakstu, ko mēs vēlētos lasīt žurnālos!

Tikāmies arī ar Rīgas Austrumu klīnikās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" neiroloģi Santu Ašmani. Sarunas tēma ar plašu dakteres skaidrojumu bija "Veselīgs miegs uzlabo atmiņu". 

Ojārs Vācietis. Novembris.

Latvijas dabā novembris ir tumšākais mēnesis, bet mūsu tautas vēsturē - nozīmīgs atceres un priecīgu svētku laiks. Mēs mīlam Latviju, mēs lepojamies ar mūsu ļaudīm un atceramies viņus. Patriotu nedēļā - 15. novembrī - Jauncodes bibliotēkas lietotāji atzīmēja Ojāra Vācieša dzimšanas dienu. Bibliotēkā bija iekārtota izstāde "Mana uguns, kuries…" Skolotāja Vija Cerusa mūs iepazīstināja ar O. Vācieša literāro mantojumu, viņa ietekmi uz latviešu pasauli. Savu plašo, izsmeļošo stāstījumu skolotāja papildināja ar sagatavoto prezentāciju. Klausījāmies dzejas lasījumus. Ojāra Vācieša veiksmīgi izvēlētie vārdi turpina mūs iedvesmot, atgādinot par valodas un cilvēka gara skaistumu un spēku. Viņa vārdi dod mums spēku dzīvot, piedot un saprast. Noslēgumā noklausījāmies kompozīciju "Tautasdziesma" /Raimonds Pauls, Ojārs Vācietis: Jauktā kora balsis/.

Pēcpusdiena "Pasta ceļš"

19. oktobrī Jauncodes bibliotēkā sanāca klubiņa "Magonītes" dalībnieces. Nākot uz pasākumu,  dalībniecēm bija jāatnes ģimenes senākās vēstules. Izveidojām aplokšņu - vēstuļu izstādi. Izstādē pati senākā vēstule no karalaika ārstes Irmas Kupčānes  - sarakste ar māsu. Skatījām šīs vēstules formu, savdabīgos zīmogus. Nora pastāstīja par pasta vēsturi, par Pasta ceļu, par Karalauka pastu. Kā noskaidrojām - vēstule kā sazināšanās līdzeklis zināma jau no seniem laikiem, bet vēstuļu rakstīšanas māka tika izkopta 17. -19. gadsimtā. Lasījām slavenību vēstules privātai un lietišķai sarakstei. Pārrunājām vēstules uzbūvi, vēstuļu veidus. Noslēgumā - E-vēstule.

Nu klāt jau atkal vēl viens rudens!

Dabā lēnām ir ienācis rudens – ar krāsu bagātību, dzestrajiem rītiem, pelēko miglas paklāju, aukstajiem vējiem un lietus mākoņiem. Jauncodes bibliotēkā oktobrī un novembrī ir apskatāma "Baltās mājas" gleznošanas studijas  /vad. Laura Matilde Ikerte/ dalībnieku 25 darbu izstāde.

Jaukas sarunas raisās malkojot kafiju

Septembra beigās kluba "Magonītes" dalībnieces atzīmēja Starptautisko kafijas dienu un dzejas dienas. Pirmā pasākuma daļa tika veltīta šim karstajam dzērienam, kura sākumi meklējami 11. gadsimtā Etiopijā. Iepazināmies ar vēstures faktiem par kafiju, tās veidiem, TOP kafijām, kad to dzert un ko satur kafija. Starp citu - kafija ir viens no trim lietotākajiem dzērieniem pasaulē!

Dzejas mēnesī bibliotēkā varēja skatīt Bauskas Centrālās bibliotēkas lielformāta planšetes "Bauskas vārds dzejā". Pasākumā lasījām dzeju no šīs izstādes. Noslēgumā prezentācija "Dzejas dižgars Imants Ziedonis".

Iepazīsti kaimiņus!

Jauncodes bibliotēkas lietotāji 2023. gada 23. augustā devās izglītojošā braucienā uz Īslīces un Gailīšu pagastiem. Vispirms iegriezāmies Rītausmu bibliotēkā. Bibliotekāres pastāstīja par savu darbību un slavenākajiem novadniekiem. Skatījām iekārtotās izstādes, priecājāmies par plašajām, gaišajām telpām. Paldies, ka mūs uzņēmāt!

Tālāk iegriezāmies Uzvaras ciema centrā. Pie SIA "Uzvara – lauks" kantora ēkas apskatījām skaisti iekārtotās dobes un statuju lāči, kur kādreiz dzīvoja dzīvi lāči, kas daudzus gadus ir kolhoza simbols. SIA "Kristell" Evijas darbnīcas ietvaros mēs radoši darbojāmies: katrs izlējām  aromātisku svecīti; meklējām sveču kristālus; aptaustījām dažādas sveču formas; mēģinājām atpazīt dažādus aromātus. Aplūkojām un varējām iegādāties visdažādākās izgatavotās sveces, piemēram, sveces ar apdruku, tematiskās sveces, dāvanu komplekti, uguns iekuram, u.c. Kultūras centrā "Kamarde" skatījām ļoti plašu Dūmiņa foto izstādi. N. Ševirjovs dalījās atmiņās par dzīvi Uzvarā, pieminot kolhoza priekšsēdētāju I. Jansonu. Kugrēnu vīna darītavā, kas ir ģimenes uzņēmums, iepazinām vīna darināšanas procesu, iepazinām sagatavoto produkciju, kura darināta no pašmāju organiski audzētiem augļiem un ogām Bauskas novadā. Pagalmā mūs priecēja dažādās hortenziju grupas. Atpūtas centrā "Miķelis" mūs sagaidīja muzeja pedagoģe – gide Sanita Behmane Baidakova, kura pastāstīja par visiem eksponātiem muzejā. Lauku iedzīvotāju vēsture šeit tiek godāta un nodota no paaudzes paaudzei, lai tā nepazustu. Mašīnu kolekcija mūs pārsteidza, jo atkal redzamas jaunas mašīnas, kas agrāk nebija. Izstādē skatāma "Čaika" ar kuru braucis kolhoza priekšsēdētājs I. Jansons.

Viesturdiena

2023. gada 28. jūnijā bibliotēkā tikās lasītāju kluba "Austraskoks" dalībnieces. Pēcpusdienā iepazinām vietvārdu – Viesturs, ar kuru ir nosaukti visdažādākie objekti Latvijā: Viestura ordenis, Viesturdārzs, mīnu - kara kuģis "Viesturs", zemgaļu valdnieks, Valmieras Viestura vidusskola, dzelzceļa stacija "Viesturi", golfa klubs "Viesturi", Viestura ielas Latvijas pilsētās, Rundāles apvienības pārvaldes Viesturu pagasts un Codes pagastā divām mājām dots mājvārds  "Viesturi". Par katru objektu sagatavoti stāstījumi un foto materiālu prezentācija. Atcerējāmies codiešus, kam personvārds – Viesturs.

Puķu dārzā

Bibliotēkas lietotāji 2023. gada 1. jūnijā devās uz Vecsaules pagasta "Dobelniekiem" pie daiļdārznieces Ingunas Anšances iepazīt viņas izveidoto Puķu dārzu. Lauku sētā Inguna uzsākusi lielu darbu, iekārtojot savu dārzu. Viņa teica, ka daudz vēl jāveic, lai pilnībā piepildītu savu mērķi. Puķu dārzā aplūkojām visdažādākos skujeņus, ziemcietes, dekoratīvos augus. Iegriezāmies stādu siltumnīcā, kur varēja vērot, iepazīt un nopirkt visdažādākās puķes. Uzklausījām Ingunas padomus un ieteikumus. Noslēgumā mūs priecēja Jurgita Červinska ar savām dziesmām kokles pavadījumā.

Nekur nav tik labi kā mājās

2023. gada 31. maijā Jauncodes bibliotēkas klubam "Austraskoks" notika atmiņu pēcpusdiena veltīta mūsu mājām. Māja tā ir vieta, kur cilvēks var būt tāds, kāds viņš ir. Tā ir vieta, kur justies piederīgam, kur pabūt ar sevi un savām domām. Aina nolasīja dzejoļus no R. Urtānes jaunās grāmatas "Saulīte plaukstās". Klausījāmies bērnu studijas Kukaiņi dziesmu "Mājas". Austra pastāstīja kādas mājas ir pēc iedalījuma, nolasīja dažādus citātus par mājām. Turpinājumā savās atmiņās dalījās Ruta, Ilga un Regīna – Mājas ir vieta, kur sākas mūsu  dzīves stāsti…

Pagasts ar bagātu vēsturi

Jauncodes bibliotēkā skatāmas Brunavas bibliotekāru sagatavotās deviņas lielformāta planšetes, kuras veltītas Brunavai – ieskats Budbergas – Paņemunes – Brunavas pagasta vēsturē. Varam iepazīt pagasta muižas, izglītības iestādes, dievnamus un kultūras dzīvi. 1922. gadā Budbergas pagastā dzīvoja 3500 iedzīvotāji. Bauskas apriņķī tas bija vislielākais pagasts. Planšetēs daudz vēsturiskās informācijas

Vissvarīgākais, ko cilvēks var izdarīt, ir ne jau pārmainīt pasauli, bet gan sevi

Bibliotēkā 2023. gada 10. maijā atzīmējām dzejnieka, īsās prozas /epifāniju/, publicista, literāro pasaku autora, scenārista, tulkotāja, Dziesmotās revolūcijas /3. atmodas/ sabiedriskā darbinieka Imanta Ziedoņa 90. dzimšanas dienu. Iekārtota grāmatu izstāde "Dzimšanas dienā, lai tas ir atgādinājums, cik daudz esam tie, kas Imantu Ziedoni mīlam, cienām un apbrīnojam, un cik daudz ir tā, par ko mēs paliekam viņam mūžīgu pateicību parādā". Skolotāja Vija Cerusa savā prezentācijā un viņa darbu fragmentu lasījumos iepazīstināja ar viņa devumu mūsu tautai. Uzzinājām, par ko iestājas  un pret ko iestājas Imanta Ziedoņa liriskais "Es". Apbalvojumi un pagodinājumi. Latvijas kultūras kanonā četras viņa grāmatas. Kopā ar draugiem kopis un atdzīvinājis kultūras vietas pa visu Latviju. Imanta Ziedoņa piemiņai 2010. gadā izveidoja fondu "Viegli". Imantam Ziedonim 2014. gadā veltīta Latvijas Pasta pastmarka "Imants Ziedonis ziedēs mūžīgi".                                                                                                            

Tulpju dārzs Codē

Šogad viss zied tik agri, narcises jau noziedējušas.  2023. gada 5. maija pēcpusdienā devāmies pie A. Haukas papriecāties par 15 dažādo tulpju šķirnēm. Daudzas tulpes jau noziedējušas, vēlās šķirnes vēl neziedēja. Agnese sacīja, ka dārzā tulpēm ir sava dzīve, ļoti patīk tulpju ziedēšana. Pavasaros, šķiet, tulpes ir pārņēmušas visu dobi.  Ar skaistumu dalījās Agnese. Saimnieks parādīja, kā pagājušajā naktī, viņi piemājas dārzā dūmoja ziedošos augļu kokus ar pašgatavotiem klucīšiem-dūmekļiem. Redzējām, kas palicis pāri no klucīšiem, daudzi klucīši jau sagatavoti nākošajām naktīm. Gan jau salnas norims…

Atmiņas par pagājušajiem laikiem Vecsaulē

2023. gada 21. aprīlī Jauncodes bibliotēkas lietotāji devās uz Vecsaules saieta namu, kur Vecsaules bibliotēka organizēja tematisku pēcpusdienu "Mantojuma sardzē: Atmiņas par pagājušiem laikiem Vecsaulē". Pirmajā daļā mūziķa, dziedātāja un dziesmu autora Māra Slokas muzikāls priekšnesums, kurš dažus gadus arī strādājis Vecsaulē. Bibliotekāres lasīja visdažādākos, interesantākos fragmentus no laikraksta "Komunisma ceļš", kur publicēti kolhoznieku darbi un nedarbi. Noskatījāmies vecsaulieša K. Kuļikauska filmu "Tā strādāja un dzīvoja Vecsaulē". Filma ir balstīta uz kolhoznieku  dzīvi un darbu kolhozā. Šī filma atspoguļo dokumentālo, vēsturisko ainu par kolhozu darbību Vecsaules teritorijā. Filmas fragmentus komentēja ilggadējais, zinošais Vecsaules kolhoza priekšsēdētājs Viktors Pudāns. Noslēgumā no sirds pateicāmies V. Pudānam par stāstījumu un suminājām viņu apaļajā jubilejā. 

No mūsdienām uz pagātni

Jauncodes bibliotēkā 3. februārī tikās iedzīvotāji, kam interesē sava dzimtas koka veidošana.

Bibliotēkā iekārtotas izstādes "Dzimtas koks – savu sakņu veidošana" un amatiergleznotāja  V. Manavicka "Mans dzimtas koks" gleznās.  

Tematiska pēcpusdiena "Sievietes spēks – nesalaužams, neaizmirstams"

Jauncodes bibliotēkas lietotāji 6. aprīlī devās uz sadarbības pasākumu Bārbeles Tautas namā, kuru organizēja Bārbeles bibliotēka. Tikāmies ar mākslas zinātnieci, politiķi, rakstnieci un diplomāti Sandru Kalnieti. Varēja apskatīt iekārtoto izstādi "Sandras Kalnietes dzīves līnijas". Viņa mūs iepazīstināja ar visām izdotajām grāmatām. Rakstniecei liels gandarījums par grāmatu "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos", kura tulkota 15 pasaules valodās, kas ir dzimtas atmiņu stāsts. Autore sarakstījusi arī dokumentālus darbus "Es lauzu. Tu lauzi. Mēs lauzām. Viņi lūza" un "Cinītis", kā arī ir daudzu publikāciju autore. Iznākusi viņas sestā grāmata "Tev būs četri vīri", kas ir sieviešu romāns, kur, sievietes acīm, viņas skatās 20 gadsimta vēsturē. Par šo darbu mums pastāstīja ļoti plaši. Uzzinājām, ka drīz iznāks viņas nākošais romāns. Iepazīstināja ar savu darbu Likteņdārzā. Likteņdārza Saieta namā atklāts sarunu cikli "Tikšanās ar personībām" pirmajā sarunu ciklā tikās Sandra Kalniete un Dainis Īvans. Noslēgumā atbildēja uz visdažādākajiem jautājumiem.

Mīļā Lietuvas pierobeža

Vasarā Pakrojā tika dots oficiāls starts Latvijas pierobežā ceļošanas akcijai "Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!", kuras mērķis ir latviešus un lietuviešus iepazīstināt ar šo teritoriju tūrisma objektiem - Bauskas, Biržu, Pasvales, Pakrojas un Jonišķu pašvaldībās. Katram dalībniekam izdotajā maršruta brošūrā bija pieejama informācija par 48 apskates vietām. Mūsu ceļotājs, fotogrāfs Ivars Prīsis piedalījās šajā akcijā, safotografēja visus norādītos objektus un izveidoja kārtējo fotoizstādi "Mīļā Lietuvas pierobeža". Izstādes atklāšana notika Jauncodes bibliotēkā 5. aprīlī ar plašu Ivara prezentāciju. Apmeklētājiem bija iespēja doties ceļojumā  pa attēlos skatāmajām vietām.

Neklātienes ceļojums

Jauncodes bibliotēkas lietotājiem 28. martā bija iespēja tikties ar IMPRO gidu Olafu Štālu – pasaules apceļotāju, kurš pārvalda deviņas valodas. Apceļojis ļoti daudzas zemes. Tiko kā atgriezies no ceļojuma, kas ilga divus mēnešus. Mūs pirmos iepazīstināja ar Dienvidamerikas lielo noslēpumu – augstie Andu kalni ar plakanveida virsotnēm, visu gadu piedzīvo siltos laika apstākļus, tropu klimatiskā josla, tuksnesī var slēpot, Gviānas  kosmosa centrs, latviešu kolonija ,,Vārpa’’ Brazīlijā un citas pasakainas vietas un skati. Iepazinām valstis: Peru. Ekvadoru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajanu, Surinamu un Brazīliju. Skatījām skaistos foto materiālus ar ļoti plašu, zinošu stāstījumu. Trīs stundas  aizgāja nemanot, paldies!

Neklātienes ceļojums uz Romu

Jauncodes bibliotēkas kluba ,,Magonītes’’ dalībniecēm Ina Štrovalde pievērsa  uzmanību savam ceļojumam, piedzīvojumiem, atgadījumiem un visdažādākajiem iespaidiem Romā. Roma ir visas katoļu pasaules centrs. Ik uz katra soļa, uz katra stūra ir vēsturiski objekti – Eiropas valdzinošākie muzeji, iespaidīgās, dažādu laiku celtnes, parki, dārzi, laukumi. Liels paldies Inai par aizraujošām bildēm un stāstījumu!  

Par visu es maksāju dārgi…

    Bibliotēkā atzīmējām  ārstes, dzejnieces, tulkotājas Ārijas Elksnes 95. jubileju. Noskatījāmies V. Cerusas prezentāciju ,,Mana tauta un cilvēce, tevī es biju un būšu’’ ar plašu stāstījumu. No katras dzejoļu grāmatas, skolotāja palasīja dažādus dzejoļus, noklausījāmies arī dziesmu ,,Lūgums’’ ar Ā. Elksnes vārdiem. Noslēgumā V. Cerusa  nolasīja pašas sagatavotu tekstu, kurā ievietoti dzejnieces grāmatu nosaukumi - Elksnes dzejas varone dzejoļu krājumos atzīst, ka visu mūžu mīlējusi esmu, piedzīvojusi sievišķīgas laimes gaismas gadus, par trešo bezgalību sapņojusi pie sirsnības strauta, mīlēdama tikusi vienmēr  vēl vienai upei pāri. Vasaras vidū piedzīvojusi metamorfozes un, klausoties vārpu valodā, uzsaukusi ,,uz tavu veselību, zeme!’’. Mīlestības jūtu piepildīta, rakstījusi vēstules tālajai zvaigznei un mājupceļā ir izdevies arī līdz saulei aizdomāt. Galotņu  gaismā viz stari, plandās viršu karogs un dzejnieces lūgums : ,,Aizved mani uz Moricas salu,…’’

Atmiņu stāsts – Bērnība!

Atmiņu stāsts – Bērnība! Tu esi zelta ābols, kas pie paradīzes koka zara augi mirdzēdams kā pati saule.

Pēcpusdienā lasījām interesantākos fragmentus no Ainas Lejnieces – Šapales bērnības atmiņu stāsta. Brālis Ēriks, kā jau būdams džentelmenis, māsu palaidis pa priekšu, ieraudzīt šīs pasaules gaismu. Aina sacīja, ka brālis dzīvē vienmēr uzsvēra, cik ļoti mīļa viņam māsa. Iepazinām viņu dzīvi un nedarbus Klāsenes muižā Bārbeles pagastā, vēlāk turpinājās viņu skolas gadi Bārbeles un Bauskas skolās. Noslēgumā skatījām video, kā Aina daudzus gadus "šībereja" Tautas deju ansamblī, "Jandāls", folkloras kopā "Dreņģeri" un "sarkano baronu" ballēs.

Mans ķermenis ir mana pils

31. janvāra pēcpusdienā Jauncodes bibliotēkas 25 lietotāji  tikās ar jauno ģimenes ārsti - Aneti Anci Buku. Noskatījāmies viņas sagatavoto prezentāciju „Veselība un veselīgs dzīvesveid”. Pārrunājām tēmas –pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs, uztura piramīda, fiziskā aktivitāte, ķermeņa masa, kaitīgie ieradumi, kā pareizi mērīt asinsspiedienu, kādas un cik bieži veikt dažādas analīzes. Izsmeļoša, saistoša prezentācija  ar stāstījumu. Noslēgumā atbildēja uz daudziem jautājumiem.

Raibo atmiņu virpulī

Bibliotēkas lietotājus aicināju uz  pēcpusdienu.  Atmiņās atcerējāmies četras tēmas – no bibliotēkas vēstures, bibliotekāri, grāmatas un lasītāji.

Pirmajā daļā skatījām prezentāciju no bibliotēkas vēstures.   Zemgales reģionālā arhīva izdotajā izziņā iepazināmies ar visiem bibliotēkā strādājošajiem un kā šajos gados mainījušies bibliotēkas nosaukumi. Prezentācijā atcerējāmies visdažādākās aktivitātes, sasniegumus bibliotēkā šajos 75 gados.

Sagaidot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi  - 2025. gadā, mēs ielūkojāmies senajā presē, popularizējām grāmatu.  Atradām ziņas par mūsu bibliotēku senajos laikrakstos. Bibliotēkā pārlapojām laikrakstus ,,Bauskas Darbs’’ un ,,Komunisma Ceļš’’, kuros žurnālisti iepazīstināja mūs ar bibliotekāru darbu mūsu bibliotēkā. Bibliotēkā var skatīt izstādi ,,Grāmata ar autogrāfu’’- 27 grāmatas un Bauskas CB foto izstādi ,,Mirklis ar grāmatu’’.

Jauncodes bibliotēku šogad  izmanto 460 iedzīvotāji, vidēji viens izlasījis 21 vienību. Čaklākajiem lasītajiem, sarēķināju cik naudas viņi ietaupījuši savā budžetā, lasot grāmatas no bibliotēkas fonda. Tad sekoja 6 čaklāko lasītāju apbalvošana. ,,Lasītāju līderis 2022.’’- Valdis Pavlovs saņēma Bauskas novada pašvaldības kalendāru 2023. gadam -  ,,Radīts Bauskas novadā’’. Noslēgumā atmiņu stāstījumi. Atmiņas – tās ir tās. kas spēj saglabāt daudzus interesantus faktus. Paldies, ikvienam pēcpusdienas dalībniekam!

Tikšanās ar Lindu Nemieru

VKKF atbalstu guvis Bauskas Centrālās bibliotēkas projekts "Rakstnieka pieturvieta – Bauskas novads". Jauncodes bibliotēkas lietotāji, tāpēc varēja tikties ar rakstnieci Lindu Nemieru. Pēcpusdienas sākumā latviešu valodas skolotāja Vija Cerusa nedaudz mūs iepazīstināja ar rakstnieces fantāzijas darbiem – pavisam izdotas  11 grāmatas. Skolotāja paslavēja rakstnieci.                                        

Rakstniece savā prezentācijā stāstīja par tēmām : kas es esmu? ;Jūgends; Jūgends Rīgā; personības no senatnes; slavenākie pareģojumi. Rakstniece par savām grāmatām sacīja: ,,Fantāzijas žanrs man ir sirdij mīļš. Gribu, lai cilvēks, tās lasot, izklaidējas un bauda patīkamas emocijas.  Sāku rakstīt ar klasisko fantāziju, bet tagad mans jājamzirdziņš ir pilsētas fantāzija un kriptoromāns’’.Rakstnieces jaunākais romāns ,,Rīgas raganas’’ ir vērtīga un saistoša lasāmviela, jo, vedot lasītāju intriģējošu piedzīvojumu ceļā, tas vienlaikus mudina palūkoties uz pilsētas arhitektūru no cita skatpunkta, veicinot interesi par Latvijas galvaspilsētas vēsturi un tai nozīmīgām personām. Rakstīšana viņai bija liels izaicinājums, jo ietver sevī daudz pētnieciskā darba. Katrs darbs, protams, pieprasa pētīšanu, bet kriptoromānam tas ir dubultsvarīgi, jo tiek rakstīts par vēsturiskiem notikumiem, tāpēc viņa nemitīgi  pārliecinājās par faktu precizitāti. Grāmatas lasītājus viņa iepazīstina ar mistiskiem un noslēpumainiem notikumiem, ved mūs  aizraujošā piedzīvojumā pa Rīgas ielām.  Šī būs lieliska lasāmviela gan jauniešiem, gan citu paaudžu lasītājiem. Bibliotēkas grāmatas autogrāfā rakstnieces novēlēja – lai veicas raganu medībās!

Fotoizstāde bibliotēkā

Jauncodes bibliotēkā septembrī un oktobrī skatāma kārtējā velosipēdista – fotogrāfa Ivara Prīša fotoizstāde "Fotomirkļi no Igaunijas", kurā izlikti 33 darbi. Ceļojums noritēja no 4. līdz 18. jūlijam, kura laikā pavisam nobraukts 1881 kilometrs. Ceļojot iegriezies daudzās pilsētās, tomēr, galvenie bijuši Igaunijas ūdenskritumi. Tapuši daudzi, skaisti foto materiāli. Bibliotēka organizēja izstādes atklāšanu, kurā Ivars prezentācijā ar plašu stāstījumu un citiem foto materiāliem mūs iepazīstināja. Visi pasākuma dalībnieki devās neklātienes ceļojumā pa Igauniju.

Literārā pēcpusdiena „Virši iezied atvasaru”

Cilvēkiem, kas mīl un lasa dzeju, septembris vienmēr ir īpašs, jo klāt Dzejas dienas. Bibliotēkā organizējām pēcpusdienu veltītu mūsu novadniecei "Lijai Brīdakai – 90". Iekārtoju literatūras izstādi "Bāka nav bāka, ja deg pati sev". Savā plašajā, izvērstajā un saistošajā stāstījumā  latviešu valodas skolotāja Vija Cerusa pārlapoja novadnieces dzīves gājumu un daiļradi. No viņas pirmā dzejoļu krājuma "Man dzīve dāvina smaidu" nolasīja dzejoli "Burtnīcas labojot", kurā atspoguļojas dzejnieces - skolotājas darba gadi Bauskas 1. vidusskolā. Brīdaka savā dzejā lasītājam ļauj nodarbināt prātu, atraisot emocijas. Skolotāja  nolasīja  dažādus dzejoļus no vairākām grāmatām. Noslēgumā noskatījāmies video - Lija Brīdaka lasa dzeju.

Tematiska pēcpusdiena – "Magoņu lietus"

29.jūnijā, kad aizgājusi Jāņu diena, tad atnāca Pēterdiena – Saulgriežu svētku noslēguma laiks. Saule sāk ceļu pretim rudenim. Bibliotēkā godinājām  - puķi magoni ugunīgajos zīda svārkos, kas šūpojas līdzi vējam un kura ir medus avots bitēm. Magone ir brīva, neatkarīga, tā iesējas un aug,  kur pati vēlas, atļaujas būt koša un izaicinoša un reizē nes sevī noslēpumu.                                                           

 Bibliotēkā bija iekārtota Vijas Cerusas kolekcija ,,Sarkanais magoņu lauks’’. Noskatījāmies K. Stūra veidoto video ,,Magoņu lietus un pārdomas….’’, kur bija skatāmas fotogrāfa Ivara Kalniņa visdažādākās magones, kas papildinātas ar Jura Rubeņa tekstiem. V. Cerusa lasīja dzejoļus par magonēm, ko sarakstījuši - Aspazija, Elksne, Brīdaka un Laukmane. Iepazīstināja ar Sakses literāro pasaku – Magone. Darbos tverti mirkļi, pirms magone nobirs, mirkļi pirms drāmas, reizumis pat traģiskas norises, kādu netrūkst nevienā mūžā.

Tematiska pēcpusdiena – atmiņu stāsts

Bibliotēkas lietotāji tikās ar Vecsaules bibliotēkas vadītāju Agritu Hatkēviču, kura mums prezentēja  un lasīja vienu no Mantojuma sardzē: dzīvesstāsti. Šoreiz Elzas Mengotes atmiņu stāsts ,,Visu labi darījusi’’. Izvēlējos šo stāstu, jo šīs kundzes dzimta jauncodiešiem labi pazīstama - viņa Arnolda Jātnieka vecmāmiņa.

Paldies, Agrita,  par jauko pēcpusdienu!

Tikšanās ar rakstnieci Maiju Krekli

Jauncodes bibliotēkas lietotāji devās uz Bārbeles bibliotēkas rīkoto literāro pēcpusdienu ,,Melanholiskais valsis. Emīla Dārziņa sapnis par mīlestību’’. Kultūržurnāliste Liega Piešiņa vadīja sarunu ar rakstnieci Maiju Krekli par grāmatu ,,Melanholiskais valsis’’.

Krekles izpētes darbs ir liels un nopietns. Balstīts uz draugu, laikabiedru atmiņām, vēstulēm, piezīmēm.  Grāmatu lasot, varam sastapt daudzus citus 20. gadsimta sākuma Latvijas inteliģences pārstāvjus, Dārziņa likteni un nelaimīgo mīlestību, iepazīstam arī viņa trīs Marijas.

Pēcpusdienas noslēgumā rakstniece lasīja fragmentus no topošās grāmatas par Plūdoni.

Literāra pēcpusdiena "V. Auzāna laika tvērums"

Izdevējs "Auzānu Ģimene un Draugi" izdevuši grāmatu "Vilnis". Grāmatas autore, sastādītāja Mārīte Ozoliņa. Grāmatā apkopotas daudzu pazīstamu cilvēku atmiņas par žurnālista skatījumu par dažādiem notikumiem, Bauskas 1. vidusskolas absolventu taureņu sarunas par un ar skolotāju Vilni. Varam izlasīt labākās žurnālista slejas un rakstus, kas attēlo dažādus notikumus Bauskā. Grāmatai krāsainību piešķir daudzi foto materiāli. Jauncodes bibliotēkas literārajā pēcpusdienā, no katras nodaļas, mēs lasījām fragmentus, kas mūs uzrunāja. Bibliotēkas lietotāji tikās ar Mārīti Ozoliņu, viņa pastāstīja par grāmatas tapšanas procesu, dalījās savās atmiņās. Apmeklētājiem bija iespēja iegādāties grāmatu ar autores autogrāfu. Bibliotēkas fondā būs šī grāmata.

Jubilejas foto personālizstāde "Skaists tik mirklis…"

Jauncodes bibliotēkā skatāma Ivara Prīša darbu izstāde, kurā autors atlasījis darbus pa trim tēmām – sports, modeles, ceļojumi, protams, tos, kas agrāk nav bijuši izvietoti bibliotēkas izstādēs. Bibliotēkai jau četru gadu sadarbība ar fotogrāfu. Šajā jubilejas izstādē skatāmi 48 darbi.

"Bauskas Dzīves" žurnālisti Kaspars Kalējs un Uldis Varnevičs izveidoja dokumentālo filmu "Mūžīgā ritenī’" par Ivaru Prīsi, kura skatāma platformā "YouTube". Tie kas pazīst un, kas atceras Ivaru iesaku noskatīties.

Bibliotēkā skatāma slaidrāde TV - "Ivars Prīsis sportiskais fotogrāfs".

Bibliotekāru modes bezgalīgais stāsts

Latvijas Bibliotēku biedrība izsludināja akciju ,"Bibliotekāru mode". Akcijas, "Bibliotekāru mode" mērķis bija parādīt bibliotekārus kā spilgtas, atraktīvas un modernas personības un lauzt sabiedrībā vēl aizvien valdošos stereotipus par mūsu profesijas vizuālo veidolu.

2019.gada 17.aprīlis Latvijas Bibliotekāru festivāla otrā diena – bibliotekāru mode. Akcija deva iespēju celt bibliotekāru pašapziņu. Bauskas CB vēlējās pārsteigt ar kaut ko nebijušu. Savu dalību bibliotēka pieteica ar fotoizstādi "Bauskas bibliotēkā modē grāmatas", kura tapa sadarbībā ar talantīgo fotogrāfi, stilisti un imidža dizaineri Danu Rodenkirhenu. Bibliotēkas darbinieki tika pārvērsti par dažādiem grāmatu tēliem.

Bukazīns veidots kā daļa no Latvijas bibliotekāru biedrības projekta ,"Bibliotekāru mode", kurā skatāmas arī citas Latvijas bibliotekāru modes.

Bauskas CB izstāde guva lielu atsaucību, un turpina ceļot pa Latvijas bibliotēkām. Tagad izstāde iegriezusies Jauncodes bibliotēkā.

Iepazīsim kaimiņus Lietuvā

Tautas fotostudijas "Bauska" fotogrāfa un ceļotāja Ivara Prīša kārtējā darbu izstāde. Fotogrāfijas tapušas ar velosipēdu apceļojot Lietuvu. Izstādē izvietoti 28 darbi.

Barikādēm - 30

Lai kādi likteņa pārbaudījumi gaidītu mūsu tautu, 1991. gada janvāris uz laiku laikiem paliks vēsturē. "Barikādes", "asiņainais janvāris", "omonieši" šie termiņi stabili iegājuši Latvijas iedzīvotāju apziņā. Šajās bezgala skaudrajās un vienlaikus tik neparasti apgarotajās janvāra dienās un naktīs, mēs bijām kopā Rīgā.

Codes pagasta 125 barikāžu dalībnieki saņēmuši - Piemiņas zīmes. Bibliotēkā skatāma barikāžu laika foto izstāde.

Neklātienes ceļojumā uz Iecavu

Vasarā gribējām braukt ekskursijā - iepazīt Iecavu. Bet… ne visu var realizēt, uznāca Covid-19. Un tagad… 30.septembrī bibliotēkā pulcējās klubs "Austraskoks" un varējām apmeklēt Iecavu. Jā, jā! Apmeklējām neklātienē, skatījām video. Iecavas senatnē un mūsdienās mūs aizveda Bauskas CB L. Ozoliņas sagatavotā prezentācija. Viņa lasīja fragmentus no A. Apses grāmatas Lepnā Zemgales bajāru cilts. D. France mums nolasīja Iecavas skolnieces M. Kreņģeles teiku par to, kā radusies Iecava. Paldies, Malvīnei, tas bija tik neierasti un mīļi. Noklausījāmies A. Kopeika dzeju un M. Pelša dziesmas veltītas Iecavai. Bibliotēkā skatāma izstāde "Kas dzīvojis te. Kas cēlis un sargājis to…" Iecava ir skaista un patiesi pelnījusi pilsētas statusu.

Rainim - 155

Septembrī - Dzejas dienas. Latvijā atzīmējam jau 55 reizi. 11. septembrī  bibliotēkā pēcpusdiena veltīta-mūsu latviešu literatūras dižgaram Rainim. Vija Cerusa mums bija sagatavojusi plašu, vispusīgu  prezentāciju. Daudz stāstīja par Pliekšānu dzimtu, iepazinām  Raiņa biogrāfiju, Aspazijas lomu Raiņa dzīvē… Bezgala interesants bija stāstījums – mazāk zināmais par Raini.  Viņa lasīja dažādus fragmentus no viņa darbiem un par viņu…

Lai saprastu Raini visās viņa dimensijās mums ikvienam jābūt zināmai vecuma pieredzei, domu briedumam un vēl paliks daudz kas nesaprotams.

Paldies Vijas kundzei, par bezgala jauko pēcpusdienu!

Skaistie dabas brīnumi Igaunijā

Veloceļotāja Ivara Prīša fotoizstāde skatāma Jauncodes bibliotēkā. Vasarā Ivars izbraukāja ar velosipēdu Igauniju. Pirmajā izstādes daļā bija skatāmi pirmās nedēļas foto darbi, kuri tapuši nobraucot 1134 kilometrus. 10. janvārī notika izstādes atklāšana, kur viņš rādīja savu prezentāciju, ko papildināja ar plašu stāstījumu.  21.februarī izstādes otrās daļas atklāšana, kura bibliotēkā skatāma visu martu. Izstādes fotogrāfs veltījis Igaunijas Neatkarības gadadienai.

Literāri – muzikāla pēcpusdiena "Kad sirds runā"

Pēcpusdienu organizējām kopā ar Ceraukstes bibliotēku, kas veltīta Valentīna dienai. Ar baltām dūjām un sarkanām sirsniņām rotātā zālē, mūs sagaidīja patīkams pārsteigums. Bija uzaicināti četri  Zemgales dzejnieki: Inese un Jānis Puricki, Inta Špillere, Aija Celma un dziedošai duets ,,Divas balsis’’. Autori lasīja savu dzeju par mīlestību, mūziķi visu ievija dziesmas skaņās. Viss bija tik mīļi, skaisti. Mūs apbūra tik daudz mīlestības apkārt, kas kā vīnkoka stīgas sasaistīja un fascinēja.