Jānis Čakste (1859 - 1927)
Dzimis 1859. gada 14. septembrī Lielsesavas pagastā (tag. Viesturu pagastā) Čakstu-Zirņu mājās. Studējis jurisprudenci Maskavā (1882-1886). Latvijas Valsts pirmais prezidents (1922-1927). Miris 1927. gada 14. martā, apglabāts Rīgas Meža kapos. Lasīt vairāk
Žanis Fogelmanis (1878 - 1956)
Dzimis 1878. gada 27. oktobrī Saldū. Iecelts par Latvijas Bankas Jaunjelgavas nodaļas priekšnieku (1923), Latvijas Bankas Bauskas nodaļas pārvaldnieks (1936-1940). Iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (1935). Miris 1956. gada 9. maijā Jaundienvidvelsā Austrālijā. Lasīt vairāk
Alfrēds Greiselis (1939 - 2008)
Dzimis 1939. gada 1. jūnijā Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā. Direktors Saulaines sovhoztehnikumā (1977-1981). No 1990. gada janvāra Bauskas rajona padomes priekšsēdētājs. Miris 2008. gada 26. oktobrī, atdusas Rundāles pagasta Važītes kapsētā. Lasīt vairāk
Augusts Ilziņš (1872 - 1939)
Dzimis 1872. gada 8. maijā Bauskas pagasta "Ilziņos". Par pilsētas galvu kļuvis pēc 1925. gada februārī notikušajām Bauskas domes vēlēšanām. Šo amatu saglabājis arī pēc nākamajām vēlēšanām, līdz pat 1934. gada jūnijam. Miris 1939. gada 17. oktobrī, atdusas Skultiņu kapos. Lasīt vairāk
Eduards Kasparsons-Avots (1898 - 1943)
Dzimis 1898. gada 18. maijā Aizkraukles pagastā. Bauskas 13. aizsargu pulka rotas komandieris, pildījis pulka adjutanta pienākumus, par ko saņēmis 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Bauskas pilsētas galva (1934-1940; 1941). Mainījis uzvārdu uz Avots. Miris 1943. gadā. Lasīt vairāk
Jēkabs Ketlers (1610 - 1681)
Dzimis 1610. gada 28. oktobrī Goldingenā (Kuldīgā). Kurzemes hercogs. Tronī no 1642. līdz 1681. gadam. Tagadējā Bauskas novada teritorijā atradās daudzas hercoga muižas, kurās uzplauka vairākas rūpniecības nozares. Miris 1681. gada 1. janvārī Mītavā (Jelgavā). Lasīt vairāk