Meklēt pēc uzvārda
Andrejs Balodis (1908 - 1987)
Dzimis 1908. gada 24. martā Vecumnieku pagastā. Dzejnieks. Bijis žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs un vēlāk - atbildīgais redaktors (1948-1964). Rakstnieku Savienības dibinātāju vidū. Miris 1987. gada 6. aprīlī Rīgā, atdusas Ogres kapos. Lasīt vairāk
Teodors Aleksandrs Baltalksnis (1886 - 1946)
Dzimis 1886. gada 1. novembrī Grāvendāles muižas Inču mājās. Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 1922. gadā. Saimniekojis Mežotnes pagasta Upmaļu mājās jeb Kaupenu muižas vienā no ēkām. Miris 1946. gada 3. janvārī. Apglabāts Rīgā, Matīsa kapos. Lasīt vairāk
Inta Baltgalve (1950)
Dzimusi 1950. gada 19. maijā Bauskā. Skolotāja, dzejniece, sociālā darbiniece. Dzejas būtība izsakāma trīs vārdos – meita, sieva, māte. Intas Baltgalves vārds regulāri lasāms Bauskas laikraksta literārajā lappusē. Darbojusies dramaturģijā un tulkošanā. Lasīt vairāk
Jānis Baltušs (1991)
Dzimis 1991. gada 28. jūnijā Bauskā. Vieglatlēts, skrējējs. Absolvējis Bauskas 1. vidusskolu (2010). Eiropas čempionātu pusfinālists 400 metru distancēs (2010, 2014). Kopā ar bauskšķeniekiem vairākkārt triumfējis Latvijas čempionāta 4x400 metru stafetē. Lasīt vairāk
Jānis Bankavs (1886 - 1951)
Dzimis Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā 1886. gada 10. novembrī. Redaktors, žurnālists. Savos rakstos aplūkojis Latvijas vēstures un politikas jautājumus, rakstījis teātra un literatūras recenzijas. Miris 1951. gadā. Lasīt vairāk
Maija Baņķiere (1938 - 2021)
Dzimusi 1938. gada 10. maijā Talsos. 1972. gadā uzsākts darbs Rundāles pils muzejā. Veikusi stikla lustru u.c. pils interjera apgaismes ķermeņu restaurāciju, rosinājusi šo priekšmetu izpēti. Līdz pat 2019. gadam restauratore Rundāles pils muzejā. Mirusi 2021. gada 3. martā. Lasīt vairāk
Anna Bauga (1905 - 1991)
Dzimusi 1905. gada 13. martā Blīdenes pagasta mājās Mazpūcēni. Tulkojusi no angļu, vācu, čehu, slovāku un krievu valodas vairāk nekā 100 grāmatu, kā arī ap 50 lugu. Strādājusi par svešvalodu skolotāju Iecavā. Mirusi 1991. gada 16. janvārī Rīgā, atdusas Meža kapos. Lasīt vairāk
Vilis Bazons (1908 - 1978)
Dzimis 1908. gada 11. oktobrī Rundāles pagasta Kraukļu mājās. Latvijas Universitātes maģistrs jurisprudencē. Jelgavas apgabaltiesas viceprokurors, Kurzemes apgabaltiesas prokurors. Korporācijas "Latvia" filistrs. Miris 1978. gada 10. oktobrī, atdusas Jelgavas Baložu kapos. Lasīt vairāk
Rita Bebre (1938)
Dzimusi 1938. gada 19. augustā Rēzeknē. Dzejniece, psiholoģe. Pasniegusi psiholoģiju augstskolās. Izglītības attīstības institūta vadošā pētniece un docente (1991-1999). Publicējusi rakstus par daiļrades psiholoģiskajiem un kreativitātes jautājumiem. Lasīt vairāk
Eduards Beinarts (1888 - ?)
Dzimis 1888. gada 11. oktobrī Paņemunes pagasta Tunkūnos, mājās Ausekļi. Kā Valsts statistiskās pārvaldes Paņemunes pagasta brīvprātīgais korespondents apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmes II pakāpi (1934. gads). Miršanas datums nav zināms. Lasīt vairāk
Krista Anna Belševica (1993)
Dzimusi 1993. gada 10. februārī Bauskā. Dzejniece, literatūras pētniece. "Prozas lasījumu" galvenās balvas ieguvēja (2024). Doktorantūras programmas studente Greifsvaldes Universitātē, Vācijā. Kristas Annas Belševicas dzeja tulkota angļu, somu, ķīniešu, krievu, vācu valodās. Lasīt vairāk
Rihards Belte (1949)
Dzimis 1949. gada 21. janvārī Bauskas rajona Panemūnē. Darbojies Bauskas Tautas teātrī. Mācījies Tautas kinoaktieru studijā. Aktieris Liepājas teātrī no 1974. līdz 1991. gadam. Liepājas Leļļu teātra dibinātājs (1989), režisors un direktors līdz 2016. gadam. Lasīt vairāk
Edgars Bergmanis (1904 - 1982)
Dzimis 1904. gada 18. maijā Rundāles pagastā. No 1937. gada mācītājs Mežotnes - Bērsteles Ev. luteriskajās draudzē. Aizsargu mācītājs. Devies trimdā (1944). 1947. gadā Anglijā sācis darbu pie Līdsas Ev. lut. latviešu draudzes nodibināšanas. Miris 1982. gada 22. decembrī Anglijā. Lasīt vairāk
Krišjānis Berķis (1884 - 1942)
Dzimis 1884. gada 26. aprīlī Bauskas apriņķa Bērzukrogā (Īslīces pag.), kalpu ģimenē. Paaugstināts par ģenerāli 1925. gada 22. jūnijā. Saņēmis visus augstākos Valsts apbalvojumus. 1940. gadā ar ģimeni izsūtīts uz Krieviju. Miris Permā, cietuma slimnīcā 1942. gada 27. jūlijā. Lasīt vairāk
Kārlis Berķis (1883 - ?)
Dzimis 1883. gada 4. janvārī Ceraukstes pagastā. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Komandieris 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonam. 1944. gadā aizbraucis uz Vāciju, kur pēc kara miris (precīzs datums nav zināms). Lasīt vairāk
Mērija Bernere (1903 - 1984)
Dzimusi 1903. gada 22. martā Pilsrundāles ciema mājās Vētras. Vecāku dots vārds un uzvārds - Marija Piliņa. Māksliniece. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju (1937). Skolotāja Pilsrundāles skolā. Mirusi 1984. gada 2. septembrī, atdusas Rīgas Meža kapos. Lasīt vairāk
Alfrēds Bertušs (1849 - 1890)
Dzimis 1849. gada 23. novembrī. Absolvējis Veterinārijas institūtu Tērbatā (1877). Vetārsts Krievijas armijas kavalērijas pulkos, aprūpējis zirgus. Veicis zinātnisko darbu. Sarakstījis grāmatas par dzīvnieku slimībām. Miris 1890. gada 12. aprīlī. Apglabāts Jaunsvirlaukas kapos. Lasīt vairāk
Milda Bērziņa (1901 - 1987)
Dzimusi 1901. gada 4. februārī Bauskā, mūziķu ģimenē. Latvijas Nacionālā teātra aktrise. Viena no latviešu teātra dibinātājām Toronto. Vadījusi Toronto latviešu sestdienas ģimnāziju. Mirusi 1987. gada 24. novembrī Kanādā. Lasīt vairāk
Andrejs Bērziņš (1891 - 1981)
Dzimis 1891. gada 6. decembrī Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi (1919). Cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (1922). Miris 1981. gada 22. oktobrī. Apbedīts Vecumnieku pagasta Centra kapos. Lasīt vairāk
Andrejs Bezdelīga (1898 - ?)
Dzimis 1898. gada 6. jūnijā Vecsaulē. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada pavasarī. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Zemkopis Jaungulbenes pagasta "Vīksnēs". Par turpmāko likteni ziņu nav. Lasīt vairāk
Kārlis Bīlavs (1896 - 1935)
Dzimis 1896. gada 18. septembrī Misas pagastā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada jūnijā, iedalīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Piedalījies Latgales atbrīvošanas kaujās. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Miris 1935. gada 4. aprīlī, apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. Lasīt vairāk
Vilis Biļķins (1887 - 1974)
Dzimis 1887. gada 6. jūlijā Zālītes pagastā. Vēsturnieks, vēstures skolotājs. Rīgas pilsētas vēsturiskā arhīva pārzinis (1935-1944). Kopā ar arhīva darbiniekiem un krājuma vērtīgāko daļu devies uz Čehijas teritoriju. Miris 1974. gada 14. jūlijā Bilefeldā, Vācijā. Lasīt vairāk
Jēkabs Birgers (1877 - 1966)
Dzimis 1877. gada 2. janvārī Bauskā. Rakstnieks. No 1911. gada sācis publicēties Latvijas presē. Oriģinālproza publicēta galvenokārt periodikā. Tulkojis prozu no krievu, vācu un poļu valodas. Pseidonīmi – Pilsoņu Jēkabs, Akmeņgrauzis. Miris 1966. gada 21. novembrī Rīgā. Lasīt vairāk
Ernsts Johans Bīrons (1690 - 1772)
Dzimis 1690. gadā 23. novembrī. Ernsts Johans 1735. gadā nopircis Rundāles muižu no fon Grothusu dzimtas. Kurzemes hercogs (1737–1740; 1763-1769). Mirst 1772. gada 28. decembrī Jelgavas pilī no infarkta, apglabāts hercogu kapenēs Jelgavā. Lasīt vairāk
Pēteris Bīrons (1724 - 1800)
Dzimis 1724. gada 15. februārī Jelgavā. Ernsta Johana Bīrona un Benignas Gotlības fon Trota-Treidenas vecākais dēls. 1770. gada 25. jūlijā nodevis zvērestu Kurzemes muižniecībai, un sākās hercoga Pētera valdīšanas laiks. Miris 1800. gada 13. janvārī Gellenavā (Polija). Lasīt vairāk
Ernsts Johans Bīrons (1940)
Dzimis 1940. gada 6. augustā. Bīronu dzimtas pēctecis, princis. Kurzemes hercoga Pētera brāļa Karla tiešs pēcnācējs. Darba gadi aizritējuši fizikā. Vairākkārt viesojies Rundāles pilī, atbalsta to finansiāli, piedāvājis izstādēm vairākus eksponātus no ģimenes arhīva. Lasīt vairāk
Jānis Birznieks (1897 - 1942)
Dzimis 1897. gada 25. janvārī Ceraukstes pagastā. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par 1919. gada cīņām Krievgaļos pie Bauskas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni. Apcietināts Litenē, deportēts 1941. gada 14. jūnijā. Nošauts Noriļskā 1942. gada 29. jūnijā. Lasīt vairāk
Dina Kristīne Bitēna-Sirmā (1952)
Dzimusi 1952. gada 21. maijā Bauskā. Operetes teātra aktrise. Dzejniece un aktrise. Populārā bērnu raidījuma "Čučumuiža" autore. Kopā ar vīru, komponistu Atvaru Sirmo radījuši leģendārus tēlus - Rūķīšu krustmāmiņa un Dziesmu rūķis Taustiņš. Lasīt vairāk
Arturs Brāmanis (1888 - 1978)
Dzimis 1888. gada 15. maijā Valmieras Burtnieku apkaimē. Šoseju un zemesceļu departamenta inženieris Bauskā no 1925. līdz 1944. gadam. Devies trimdā uz Vāciju 1944. gadā, vēlāk izceļojis uz ASV (1950). Miris 1978. gada 28. oktobrī Mančesterā, ASV. Lasīt vairāk
Lija Brīdaka (1932 - 2022)
Dzimusi 1932. gada 3. septembrī Alūksnē. Pēc studijām uzsākusi skolotājas darbu Bauskas 1. vidusskolā. Dzejas un prozas autore, par vadmotīvu ņemot sievietes vietu sabiedrībā. Atbildīgā redaktore žurnālos un TV / kino studijās. Mirusi 2022. gada 19. septembrī Rīgā. Lasīt vairāk
Teodors Briedis (1872 - ?)
Dzimis 1872. gada 23. decembrī Pāces muižā. Šahists, farmaceits. No 1893. gada publicējis rakstus par šahu Latvijas un ārzemju žurnālos. Ieguvis 1. un 2. vietu Latvijas šaha savienības turnīros. Emigrējis un dzīvi turpinājis Hamburgā, Vācijā. Miršanas gads nav zināms. Lasīt vairāk
Jūlijs Briedis (1896 - 1939)
Dzimis 1896. gada 19. novembrī Cirgaļu pagastā. Agronoms. Pēc universitātes absolvēšanās Rīgā, uzsācis darbu Kaucmindes mājturības skolā. Pasniedzis dārzkopību (1935-1937), bijis skolas pārzinis. Miris 1939. gada 12. augustā, atdusas Cirgaļu kapsētā. Lasīt vairāk
Eduards Brikovskis (1880 - ?)
Dzimis 1880. gada 24. martā, Brunovišķes muižas īpašnieka dēls. Sākot ar 1919. gadu, Tieslietu ministrijas departamenta direktors. Šādā amatā strādājot, iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri (1926). Otrā pasaule kara gados emigrējis uz Vāciju. Miris 1947. gada jūlijā. Lasīt vairāk
Dainis Bruģis (1956)
Dzimis 1956. gada 21. oktobrī Bauskā. Beidzis LVMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Mākslas vēsturnieks. Vairāk nekā 20 gadus ir strādājis Rundāles pils muzejā, veicot gan zinātniskā līdzstrādnieka, gan Latvijas mākslas nodaļas vadītāja pienākumus. Lasīt vairāk
Emerita Buķele (1941 - 2023)
Dzimusi 1941. gada 14. augustā Madonas rajona Varakļānu pagastā. Aktīva Latvijas Tautas frontes (LTF) biedre un vairāku LTF kongresu delegāte. Balsoja par 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju. Devusies mūžībā 2023. gada 27. septembrī. Lasīt vairāk