Meklēt pēc uzvārda
Laimonis Kalnieris (1934 - 2005)
Dzimis 1934. gada 17. jūnijā Jelgavā. Kultūras darbinieks, vēsturnieks. Bijis viens no Latvijas Tautas frontes organizētājiem Bauskā, piedalījies 1. un 2. kongresā. Izveidojis sabiedrisko organizāciju "Bauskas rajona Nacionālā apvienība" (1994). Miris 2005. gada 16. decembrī. Lasīt vairāk
Leo Kalnietis (1895 - 1941)
Dzimis 1895. gada 15. oktobrī Svitenē ar uzvārdu Bergmanis. Bataljona komandieris 13. Bauskas aizsargu pulkā. Dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā, sasniedzis kapteiņa pakāpi. Mainījis uzvārdu uz Kalnietis. Kritis kaujā pret vāciešiem 1941. gada jūlijā pie Stāmerienas. Lasīt vairāk
Ludvigs Kalniņš (1885 - 1968)
Dzimis 1885. gada 8. janvārī Bauskā. 1951. gadā pārcēlies uz ASV. Specializējies tuberkolozes ārstēšanā. Saņēmis Ņujorkas valsts mediķu apvienības goda diplomu par 50 gadiem ārsta profesijā (1964). Miris 1968. gada 24. martā Ņujorkā. Lasīt vairāk
Indriķis Kalniņš (1897 - 1917)
Dzimis 1897. gada 26. aprīlī Rundāles pagastā. 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka praporščiks. Piešķirts Lāčplēša Kara ordenis (1920). Kritis, vadot ložmetēju, 1917. gada 21. augustā, apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. Lasīt vairāk
Jānis Kalniņš (1884 - 1983)
Pseidonīms Jānis Sarma. Dzimis 1884. gada 21. februārī Vecsaules pagasta "Ruģeļu" mājās, Spolnieku sādžā (tag. Spolnieku kalnā). Skolotājs, gleznotājs un rakstnieks. Miris 1983. gada 24. maijā Melburnā, pārapbedīts Lāčplēša kapos Lielvārdē (1995). Lasīt vairāk
Vitauts Kalve (1913 - 1989)
Dzimis 1913. gada 2. maijā Lielvārdē ar vārdu Vitolds Ēriks Kalniņš. Rakstnieka Jāņa Sarmas dēls. Kamēr vecāki strādāja Bauskas skolās, arī pats skolojies Bauskā. Literatūrkritiķis. Miris 1989. gada 15. aprīlī Durbē, pārapbedīts Lielvārdes luterāņu kapos (1994). Lasīt vairāk
Teodors Karaša (1915 - 1975)
Dzimis 1915. gada 12. maijā Īslīces pagastā. Gleznotājs, ainavists. Mākslas katalogi liecina par aktīvu piedalīšanos izstādēs Bauskā, Jelgavā un arī aizrobežu zemēs - Ņujorkā, Mehiko, Briselē, Londonā. Strādājis kolhoza darbus. Miris 1975. gada 12. maijā. Lasīt vairāk
Rūdolfs Karašnieks (1946 - 2023)
Dzimis 1946. gada 1. septembrī Vecsaules pagastā. Kinooperators. Strādājis apvienībā "Telefilma-Rīga", LV Kinofotofono dokumentu arhīvā un citviet. Operators filmām "Glābēji un izglābtie" (1999), "Pulkvedis Oskars Kalpaks" (2001, kopā ar J. Bindaru) u. c. Miris 2023. gada 12. martā. Lasīt vairāk
Pēteris Kārkliņš (1889 - 1954)
Dzimis 1889. gada 28. februārī. Devies uz Angliju studēt, praktizējies Dānijā. Atgriezies kā diplomēts piensaimnieks (1928). Trīs grāmatu autors. Nopircis zemi Bauskas pusē, ierīkojis 7 ha lielu dārzu (1935). Devis padomus Latvijas sviesta eksportam. Miris 1954. gada 12. jūnijā. Lasīt vairāk
Valdemārs Kārkliņš (1906 - 1964)
Dzimis 1906. gada 17. oktobrī Iecavas pagasta "Jaunlampju" mājās. No 1926. gada profesionāls, ražīgs tulkotājs apgādā "Grāmatu Draugs". No 1950. gada līdz mūža beigām dzīvo ASV. Trimdā arvien vairāk pievērsies oriģinālliteratūrai. Miris 1964. gada 1. janvārī Portlendā. Lasīt vairāk
Eduards Kasparsons-Avots (1898 - 1943)
Dzimis 1898. gada 18. maijā Aizkraukles pagastā. Bauskas 13. aizsargu pulka rotas komandieris, pildījis pulka adjutanta pienākumus, par ko saņēmis 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Bauskas pilsētas galva (1934-1940; 1941). Mainījis uzvārdu uz Avots. Miris 1943. gadā. Lasīt vairāk
Lauma Kastiņa (1918 - 1975)
Dzimusi 1918. gada 10. jūlijā (dz. Renebuša) Grienvaldes (tag. Zālītes) pagasta Raņķu mājās. Pirmā Bauskas Bērnu bibliotēkas vadītāja no 1952. līdz 1954. gadam. Bauskas rajona bibliotēkas vadītāja (1958-1974). Mirusi 1975. gada 31. augustā. Lasīt vairāk
Dāvis Kaufmanis (1998)
Dzimis 1998. gada 16. aprīlī. Pilots bobsleja divnieku ekipāžās. Eiropas čempions U23 grupā (2020, Insbruka). Pasaules junioru čempionātā ieņēmis 5. vietu (Īglsa, 2022). Vairākkārt Eiropas kausa posmos ierindojies pirmajā sešiniekā. Pārgājis uz boba stūmēja pozīciju. Lasīt vairāk
Jēkabs Ketlers (1610 - 1681)
Dzimis 1610. gada 28. oktobrī Goldingenā (Kuldīgā). Kurzemes hercogs. Tronī no 1642. līdz 1681. gadam. Tagadējā Bauskas novada teritorijā atradās daudzas hercoga muižas, kurās uzplauka vairākas rūpniecības nozares. Miris 1681. gada 1. janvārī Mītavā (Jelgavā). Lasīt vairāk
Jānis Ķikulis (1904 - 1970)
Dzimis 1904. gada 22. jūnijā Bauskā. Aktieris.Strādājis Liepājas Jaunajā teātrī (1929-1935), Jelgavas Latviešu teātrī no 1935. gada. Valmieras Drāmas teātra aktieris (1953-1964). Muzikālo apdāvinātību apliecinājis operetēs. Miris 1970. gada 28. janvārī Smiltenē. Lasīt vairāk
Ina Kļaviņa (1875 - 1944)
Dzimusi 1875. gada 17. novembrī. Bauskā atvēra zēnu privātģimnāziju (1903). Bauskas draudzes dāmu komitejas priekšniece. Atjaunoja ģimnāziju un vadīja (1919-1931). Tā bija pirmā Bauskas skola, kur latviešu valoda bija mācību valoda. Mirusi 1944. gada 15. maijā. Lasīt vairāk
Mārcis Leopolds Kļaviņš (1940 - 2020)
Dzimis 1940. gada 10. novembrī. Mākslas vēsturnieks. 1964. gadā kļuvis par Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja jaundibinātās Rundāles pils filiāles darbinieku. Kopā ar Imantu Lancmani aizsācis pils atjaunošanu un muzeja veidošanu. Miris 2020. gada 12. decembrī. Lasīt vairāk
Arvīds Klāvsons (1900 - 1964)
Dzimis 1900. gada 28. janvārī Mežotnes pagasta Grāvendāles muižas "Juskās". Žurnālists. No 1951. gada līdz mūža nogalei strādājis "Laiks" redakcijā Ņujorkā. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1938). Miris 1964. gada 3. janvārī Ņujorkā. Lasīt vairāk
Ādolfs Klīve (1888 - 1974)
Dzimis 1888. gada 31. maijā Vecumnieku pagastā. No 1917. gada Latvijas Zemnieku savienības biedrs. Ievēlēts 1. Saeimā, kā arī otrajā un trešajā parlamenta sasaukumā. Latvijas Bankas padomes priekšsēdētājs. Miris 1974. gada 8. aprīlī Springfīldā, ASV. Pārapbedīts. Lasīt vairāk
Miķelis Klusiņš (1847 - 1907)
Dzimis 1847. gada 18. novembrī Svitenes pagasta "Kukaros". Skolotājs, nacionālās atmodas darbinieks. Pirmais latvietis, kurš viesojies ASV prezidenta rezidencē (1893), jo bijis līdzstrādnieks mēnešrakstā "Austrums". Miris Ukrainā 1907. gada 12. februārī, atdusas Kijivā. Lasīt vairāk
Juris Kociņš (1898 - ?)
Dzimis 1898. gada 13. jūnijā Rundāles pagastā. Pulkvežleitnants (1938). Būdams Zilupes robežapsardzības apgabala I rajona priekšnieks, iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (1929). Deportēts uz Krieviju 1941. gada 6. jūnijā. Lasīt vairāk
Augusts Kokalis (1881 - 1939)
Dzimis 1881. gada 10. februārī Īslīces pagasta Ģēļu mājās. Īstā vārdā Augusts Neilands. Aktieris, žurnālists. Liepājas teātra aktieris, režisors (no 1910. gada), kā arī direktors (1911-1913). Ar pseidonīmu -ok- darbojies žurnālistikā. Miris 1939. gada 12. janvārī Jelgavā. Lasīt vairāk
Kārlis Kore (1893 - 1949)
Dzimis 1893. gada 6. oktobrī Rundāles pagastā ar uzvārdu Križmanis. Par drosmi Ziemassvētku kaujās pie Ložmetējkalna, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Paaugstināts par kapteini (1935). Dzīvojis Vācijā, Hamburgā, kur 1949. gada 18. novembrī miris. Lasīt vairāk
Rolands Kovaļevskis (1996)
Dzimis 1996. gada 11. janvārī Bauskā. Florbolists. Bauskas Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēknis. Divreiz kļuvis par Latvijas čempionu. Palīdzējis Latvijas valsts izlasei pirmo reizi vēsturē iekļūt Pasaules čempionāta pusfinālā, gūstot izšķirošus vārtus ceturtdaļfinālā (2024). Lasīt vairāk
Ainārs Kovals (1981)
Dzimis 1981. gada 21. novembrī sportistu ģimenē. Pamatskolas (vēlāk arī trenera) gadi pavadīti Vecumniekos. Latvijas olimpiskās vienības sportists Oimpiskajās spēlēs Pekinā un Londonā. Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs ar 86,64 m tālu metienu (2007). Lasīt vairāk
Anita Koziča (1980)
Dzimusi 1980. gada 31. augustā. Vieglatlēte, bobslejiste, trenere. Vairākkārtēja Latvijas čempione 100, 200 un 400 metru skrējienā. Pasaules čempionātā bobslejā, divnieku ekipāžā iegūta 18. vieta (2007). Mācījusies Pilsrundāles vidusskolā, sabiedriski aktīva iecavniece. Lasīt vairāk
Leons Krafts (1897 - ?)
Dzimis 1897. gada 7. janvārī Budbergas pag. Mazpoņemunes muižā. Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. 1919. gada 10. aprīlī sācis formēt partizānu vienību Bauskā. Ir neskaidras ziņas, ka īsi pēc Otrā pasaules kara Kraftu noslepkavoja vietējie Lietuvas komunisti. Lasīt vairāk
Kārlis Konstantīns Krauklings (1792 - 1873)
Dzimis 1792. gada 8. augustā Bauskā. 1833. gadā kļuvis par Drēzdenes Karaliskās bibliotēkas sekretāru, vēlāk par bibliotekāru. Karaliskā vēstures muzeja direktors (1839-1868). Miris 1873. gada 12. aprīlī. Apglabāts Drēzdenes Trīsvienības kapsētā. Lasīt vairāk
Krišjānis Krauklis (1885 - ?)
Dzimis 1885. gada 27. jūnijā Rundāles pagastā. Krievijas armijas kara ārsts (1914-1918). Savas zināšanas un spējas izmantojis Aizsargu organizācijā (1933-1940), apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu (1939). Elejas rajona ārsts. Miršanas dati nav zināmi. Lasīt vairāk
Elizabete Kraule (1897 - 1983)
Dzimusi 1897. gada 26. februārī Ceraukstē, Mūsas krasta "Lejas Čikās". Mūzikas pedagoģe Annas Ašmanes ritmikas skolā un Franču licejā Rīgā. Precējusies ar mācītāju Andreju Oļģertu Krauli. Piecus gadus bijusi ērģelniece Sv. Vienības baznīcā. Mirusi 1983. gada 4. decembrī. Lasīt vairāk
Roberts Krimbergs (1874 - 1941)
Dzimis 1874. gada 9. janvārī Iecavas pagastā Kraķu mājās. Medicīnas fakultātes Fizioloģijas un fizioloģiskās ķīmijas institūta vadītājs, dekāns. Licis pamatus cilvēka normālās fizioloģijas un bioķīmijas pētniecībai Latvijā. Miris 1941. gada 29. aprīlī Rīgā. Apbedīts I Meža kapos. Lasīt vairāk
Juris Kristiņš (1890 - 1965)
Dzimis 1890. gada 5. maijā Bauskas pagastā. 1920. gada martā paaugstināts par virsleitnantu. Iecelts par Bauskas pilsētas valdes locekli (1934). 13. Bauskas aizsargu pulka štāba rotas komandieris. Miris 1965. gada 5. jūnijā. Apbedīts Bauskas Vecajos kapos. Lasīt vairāk
Ernests Hermanis Kronbergs (1903 - 1944)
Dzimis 1903. gada 25. jūnijā Svitenes pagastā. Latvijas Universitātes teoloģijas studijas (1925-1930), cand. theol. Ordinēts par Smiltenes draudzes mācītāja adjunktu (1930). Smiltenes Ev. lut. draudzes mācītājs (1934-1944). Miris 1944. gada 24. septembrī. Lasīt vairāk
Velta Kugrēna (1918 - 2007)
Dzimusi 1918. gada 14. augustā Tambovā (dz. Ūdre). Bauskas kultūras nama deju kolektīva vadītāja un rajona deju kolektīvu virsvadītāja (1947–1960). Bauskas Muzikāli dramatiskā Tautas teātra aktrise. Ventspils Tautas teātra režisore (1960-1967). Mirusi 2007. gadā. Lasīt vairāk
Lāsma Kugrēna (1952)
Dzimusi 1952. gada 17. jūnijā Bauskā. Latvijas Nacionālā teātra aktrise kopš 1975. gada. Saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvas Gada aktrise (1997) un Lilitas Bērziņas balvu par izcilu darbu varoņlomās (2014). Triju zvaigžņu ordeņa virsniece (2005). Lasīt vairāk
Jēkabs Kugrēns (1900 - 1965)
Dzimis 1900. gada 27. februārī Codes pagastā. Madlienas, Ķeipenes, Meņģeles draudžu mācītājs. Pārceļoties uz ASV, mācītājs dibinājis Klīvlendas latviešu draudzi un visu laiku bijis tās garīgais vadītājs. Miris 1965. gada 28. septembrī Klīvlendā. Atdusas Riversaidas kapos. Lasīt vairāk
Raimonds Kugrēns (1912 - 1992)
Dzimis 1912. gada 29. augustā Bauskā. Bauskas Muzikāli dramatiskā Tautas teātra aktieris, režisors. Bauskas Rajona Dziesmu un deju svētku režisors. Laulībā ar Veltu dzimuši aktieri Gunārs un Lāsma Kugrēni. Miris 1992. gadā 29. februārī. Atdusas Važītes kapos. Lasīt vairāk
Gunārs Kugrēns (1939)
Dzimis 1939. gada 6. augustā Bauskā. Beidzis LVK Teātra fakultāti (1963). Pēc fakultātes beigšanas Liepājas teātra aktieris. Spēlējis daudzas žanriski atšķirīgas lomas: Salenieks "Savu lodi nedzird" (1965), Pičuks "Skroderdienas Silmačos" (1967), Noa "Lietus pārdevējs" (1974). Lasīt vairāk
Pēteris Kūla (1874 - 1945)
Dzimis 1874. gada 6.maijā Mežotnes pagastā. No 1919. gada ilgstoši Rīgas pilsētas 12. pamatskolas pārzinis. Latvijas skolotāju savienības priekšsēdētājs (1919-1934; 1940).apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (V šķ., 1926.g.). Miris 1945. gada 13. augustā. Lasīt vairāk
Edmunds Kūla (1890 - ?)
Dzimis 1890. gada 22. janvārī Vecsaules pagasta Kociņu mājās. Skolotājs un agronoms Valsts Bulduru dārzkopības skolā. Mežotnes Jāņa Bisenieka lauksaimniecības vidusskolas inspektors, no 1940. gada skolas direktors. Miršanas dati nav zināmi. Lasīt vairāk
Olga Kulitāne (1888 - 1991)
Dzimusi 1888. gada 26. septembrī Valmieras apriņķi (dzim. Stakle). Viena no pirmajām latviešu agronomēm. Kaucmindes mājturības semināra skolotāja (1922-1936) un direktore (1927-1936). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas docente (1944-1948). Mirusi 1991. gada 11. aprīlī Rīgā. Lasīt vairāk
Jānis Ķullītis (1870 - ?)
Dzimis 1870. gada 5.jūnijā Lieliecavas pagasta Ķullīšu mājās. Lauksaimniecības vadītājs Bukaišu–Šarlatu muižā (1898-1908). Vadījis Bukaišu pagasta padomi (1918-1923). No 1928. gada Zemnieku Savienības priekšsēdētājs. Miršanas dati nav zināmi. Lasīt vairāk
Dzintars Kurmis (1948)
Dzimis 1948. gada 21. decembrī Bauskā. Spēlējis meistarkomandā "Celtnieks" (1972-1977). Treneris handbola klubā Bauskas "A&T". Trenējis Horvātijas izlases (1994), kā arī Vācijas handbola puišus (1996). Latvijas izlases handbola vecākais treneris no 1998. gada. Lasīt vairāk
Rolands Leonīds Kurts (1888 - 1961)
Dzimis 1888. gada 13. decembrī Rundāles pagastā. No 1907. studējis Pēterpils Kalnu inženieru institūtā, kuru absolvējis 1916. gadā ar kalnu inženiera grādu. Inženieris, pedagogs. Miris 1961. gada 9. septembrī Rīgā. Apglabāts Miķeļa kapos Rīgā. Lasīt vairāk
Jēkabs Kviesis (1854 - 1934)
Dzimis 1854. gada 5. septembrī Rundāles pagasta lauksaimnieka ģimenē.Beidzis Bauskas apriņķa skolu. Īpašnieks Kalnamuižas pagasta Ērgļu mājām, kur pasaulē nācis A.Kviesis (Latvijas Republikas prezidents (1930-1936)). Miris 1934. gada 17. septembrī, atdusas Sējas kapsētā. Lasīt vairāk
Vilis Kviete (1884 - 1977)
Dzimis 1884. gada 14. jūnijā Īslīces pagastā. Codes Bērzu pamatskolas skolotājs. Ilgus gadus bijis skolas pārzinis Elejā un Vircavā. Skolā Elejā strādājis līdz Otram pasaules karam. Miris 1977. gadā, atdusas Butku kapos. Lasīt vairāk