Meklēt pēc uzvārda
Jānis Teodors Galiņš (1906 - 1942)
Dzimis 1906. gada 6. maijā Rundāles pagastā. Sabiedriskais darbinieks, aizsargs. Svitenes pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. Apbalvots ar Atzinības Krusta II pakāpes Goda zīmi (1938). Izsūtīts. Miris 1942. gada 13. maijā Kirovas apgabala Vjatlagā. Lasīt vairāk
Fricis Garais ( 1865 - 1936)
Dzimis 1865. gadā Vecmuižas (Vecumnieku) pagastā. Valodnieks, nodokļu inspektors Latvijā un Igaunijā. Tulkojis latviski Platona darbus. Traģiski gājis bojā 1936. gadā, apbedīts Vecmuižas kapsētā. Lasīt vairāk
Andrejs Garkalns (1900 - ?)
Dzimis 1900. gada 5. janvārī Bērzaunes "Pakalniešos". Strādājis Kuldīgā kā žurnāla "Pilsēta un lauki" redaktors un Bauskā par avīzes "Bauskas Vēstnesis" atbildīgo redaktoru (1935-1940). Miršanas gads nav zināms. Lasīt vairāk
Juris Garkalns (1938)
Dzimis 1938. gada 12. maijā. Iecavas internātskolas un Bauskas sporta skolas basketbola treneris. Ar 1977. gadu sācis strādāt TTT sistēmā. TTT galvenais treneris laika posmos: 1988-1991; 1995-2000; 2002. Trenera darbu beidzis 2002. gadā. Lasīt vairāk
Edgars Gasūns (1939 - 2018)
Dzimis 1939. gada 15. martā Bauskā. Rundāles pils muzeja direktora vietnieks saimnieciskajā darbā (1976-1988). Retroauto restaurētājs. Vairāk nekā 20 gadus darbojies Antīko automobiļu klubā. Mūžībā devies 2018. gada 8. oktobrī, atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos. Lasīt vairāk
Oskars Gerts (1940 - 2019)
Dzimis 1940. gada 28. decembrī Jelgavā. 1992. gadā kļuvis par Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pirmo galveno redaktoru. No 1997. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Miris 2019. gada 24. martā. Lasīt vairāk
Augusts Goževics (1894 - ?)
Dzimis 1894. gada 28. jūnijā Mazbruknā. Bijis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandas priekšnieks. Lāčplēša Kara ordenis par kaujām pie Ložmetējkalna (1916) piešķirts pēc nāves, kritis kaujaslaukā. Apbedīts Brāļu kapos Rīgā. Lasīt vairāk
Ādolfs Grasis (1905 - 1976)
Dzimis 1905. gada 11. janvārī Vecumnieku pagastā. Beidzis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (1948). Sporta pedagogs. Fiziskās audzināšanas nodaļas vadītājs Rīgas Pionieru pilī (1945-1955). No 1956. gada līdz mūža galam LVFKI docētājs. Miris 1976. gada 3. martā Rīgā. Lasīt vairāk
Jānis Gregors (1893 - 1944)
Dzimis 1893. gada 2. aprīlī Jaunpiebalgas pagastā. Dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Tautskolu inspektors Rīgā, tad Jelgavas un Bauskas apriņķī (līdz 1940. gadam). Ģenerāļa Kureļa grupas štāba operatīvais adjutants. Nošauts Liepājā 1944. gada 20. novembrī. Lasīt vairāk
Alfrēds Greiselis (1939 - 2008)
Dzimis 1939. gada 1. jūnijā Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā. Direktors Saulaines sovhoztehnikumā (1977-1981). No 1990. gada janvāra Bauskas rajona padomes priekšsēdētājs. Miris 2008. gada 26. oktobrī, atdusas Rundāles pagasta Važītes kapsētā. Lasīt vairāk
Aleksandrs Grēvens (1679 - 1746)
Dzimis 1679. gadā 28. augustā Salgalē mācītāja Kristiāna Grēvena ģimenē. 1711. gada pavasarī viņu ieceļ par mācītāju Salgalē un Emburgā, vienlaikus pilda arī Bauskas prāvesta pienākumus. Kurzemes hercoga Frīdriha Vilhelma galma mācītājs. Miris 1746. gadā 26. augustā. Lasīt vairāk
Elija Grīnberga (1865 - 1891)
Dzimusi 1865. gada 26. janvārī Kuldīgā. Rakstos minēta kā Ellija Grīnberģe. Mājskolotāja un guvernante Rīgā un Bauskas apkārtnē, arī Maskavā. Dzīvodama Maskavā, nodarbojusies ar rakstniecību. Mirusi 1891. gada 16. maijā, apglabāta Plosta kapos Bauskā. Lasīt vairāk
Gunārs Grīnfelds (1957)
Dzimis 1957. gada 18. martā Elejā. Rundāles pils restaurators kopš 1980. gada. Restaurējis arī Nogales un Mežotnes pilis. Latvijas restauratoru biedrības biedrs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2010). Dzīvo Rundāles pagasta Miltiņu mājās. Lasīt vairāk
Jānis Grīns (1890 - 1966)
Dzimis 1890. gada 23. martā Biržu pagastā. Rakstnieka Aleksandra Grīna brālis. Izdevniecības a/s "Valters un Rapa" direktors (1925-1937). Nodibinājis un vadījis žurnālu "Daugava" (1928-1938). Devies trimdā uz Zviedriju (1944). Miris 1966. gada 25. februārī Stokholmā. Lasīt vairāk
Anna Grise-Grundmane (1937)
Dzimusi 1937. gada 23. janvārī Kurmenē. 1968. gadā uzaicināta Valsts Akadēmiskajā korī par solisti. Ar šo kolektīvu izbraukājusi Rumāniju, Bulgāriju, Čehoslovākiju, Poliju, Dienvidslāviju u.c. Pēc aiziešanas pensijā (1993) Anna atgriezusies tēva mājās Kurmenē, mājās "Austrumi". Lasīt vairāk
Teodors Grothuss (1785 - 1822)
Dzimis 1785. gada 20. janvārī Kurzemes muižnieka un pianista Ēvalda Grothusa ģimenē. Zinātnisko darbību sācis Parīzē un Romā. Jau divdesmit gadu vecumā pievērsis sev zinātnes pasaules uzmanību, izskaidrojot elektrolīzes parādību. Miris 1822. gada 26. martā. Lasīt vairāk
Vilhelms Grūbe (1827 - 1898)
Dzimis 1827. gada 11. jūnijā Vecumnieku pagastā. Flotes ārsts Kronštatē (1850-1859). No 1859. līdz 1984. gadam Harkovas universitātes profesors. Pētījumi operatīvajā un karalauka ķirurģijā, oftalmoloģijā. Miris 1898. gada 10. maijā Harkovā, Ukrainā. Lasīt vairāk
Jānis Gudže (1907 - 1947)
Dzimis 1907. gada 7. aprīlī. Latvijas armijas karavīrs, latviešu leģionārs. Jāņa Gudžes izveidotā partizānu grupa darbojās Ceraukstes un Īslīces pagastos, arī kopā ar lietuviešu nacionālajiem partizāniem. Nogalināts 1947. gada 4. septembrī Īslīces pagasta "Jūriņās". Lasīt vairāk
Lolita Gulbe (1931)
Dzimusi 1931. gada 12. februārī Jelgavā. Bērnībā dzīvojusi Jelgavā, Krustpilī, Rēzeknē un Bauskā. Izceļojusi uz Kanādu (1949), kur studējusi Toronto universitātē. Dzejniece. Dzejoļu krājums "Gājputns" (1996; saņemts Pasaules Brīvo latviešu apvienības Atzinības raksts literatūrā). Lasīt vairāk
Harijs Gulbis (1926 - 2019)
Dzimis 1926. gada 25. oktobrī Dobelē. Iecavas internātskolas skolotājs un audzinātājs (1959-1967). Rakstnieks. Popularitāti iemantojis ar savām lugām "Silta, jauka, ausainīte", "Cīrulīši" (pēc lugas motīviem uzņemta tāda paša nosaukuma filma) u.c. Miris 2019. gada 11. novembrī. Lasīt vairāk
Augusts Gulbis (1888 - 1961)
Dzimis 1888. gada 14. februārī Bauskas apriņķa Svirlaukas pagastā. Nacionālā teātra aktieris (1919-1925). Aktiera un režisora darbs Cēsīs, Limbažos, Kuldīgā. Drāmas teātra aktieris (1942-1949). Miris 1961. gada 27. septembrī Rīgā, atdusas Meža kapos. Lasīt vairāk
Jūlijs Gulbītis (1878 - 1967)
Dzimis 1878. gada 10. februārī Lazdonas pagastā. Kaucmindes mājturības semināra dibinātājs un tā pirmais direktors (1924). Latvijas zemnieku savienības līdzdibinātājs. Miris 1967. gada 22. jūnijā Upsalā. Pelnu urna pārapbedīta dzimtenē (1988). Lasīt vairāk
Dainuvīte Guļevska (1937 - 2014)
Dzimusi 1937. gada 19. decembrī Vecumniekos. Filoloģe. Latvijas Zinātņu akadēmijas Latviešu val. un lit. institūta zinātniskā līdzstrādniece (1966-1971). Redaktore izdevniecībās "Liesma" (1971-1980) un "Avots" (1980-1993). Mirusi 2014. gada 4. februārī. Lasīt vairāk
Biruta Gustiņa (1917 - 2006)
Dzimusi 1917. gada 26. oktobrī Krievijā, Saratovas guberņā. Skolotāja Pilsrundāles skolā (1946–1980). Vairākas gleznu izstādes Bauskā, Rundālē un Sidnejā. Māksliniece bieži atainojusi Rundāles apkārtni. Mirusi 2006. gada 17. septembrī, atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos. Lasīt vairāk
Zigurds Gustiņš (1919 - 1950)
Dzimis 1919. gada 27. janvārī Jaunsvirlaukas pagastā. Grafiķis, gleznotājs. Noformētājs Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā. Bauskas vecpilsētas pagalmu un ielu zīmējumu kolekcija ar kultūrvēsturisku vērtību. Miris 1950. gada 30. decembrī, atdusas Bauskas Vecajos kapos. Lasīt vairāk