Vilnis Pelcers (1959)

Novusists

Dzimis 1959. gada 17. aprīlī Cēsīs. Dzīvo Bauskā. Mācījies Bauskas astoņgadīgajā skolā un Bauskas 1. vidusskolā. Jau skolas laikā spēlējis basketbolu un futbolu, apmeklējis Bauskas rajona bērnu-jaunatnes sporta skolas basketbola nodaļu, kur 1977. gadā ieguvis Vissavienības vienveida klasifikācijas 2. sporta klasi. Pēc skolas beigšanas turpināja spēlēt basketbolu un futbolu, paralēli sāka nodarboties ar novusu un trenēties Bauskas rajona novusa sekcijas vadītāja Jāņa Pelcera vadībā. 2008. gada 1. maijā Ķekavā Latvijas Republikas individuālajā čempionātā novusā ieguva 1. vietu un kļuva par Latvijas čempionu novusā. Sākot no 2008. gada vairākkārt ir ieguvis ceļojošos Jāņa Pelcera piemiņas kausus novusā.

"Bauskas Dzīve" Nr. 52 (7.05.2008) un Nr. 40 (3.04.2009); Latvijas Novusa federācija, pieejams: www.novuss-lnf.lv/cempioni [21.10.2022]

Zigurds Gustiņš (1919-1950)

Grafiķis, gleznotājs

Dzimis 1919. gada 27. janvārī Jaunsvirlaukas pagasta Kulpju muižā. Zemnieku ģimenes dēls. Beidzis Mežotnes lauksaimniecības vidusskolu (1935), mācījies LMA (1937-1942). Studentu korporācijas "Dzintarzeme" biedrs. No 1942. gada strādājis pieminekļu valdē, zīmējis senlietas. Laulībā ar Birutu Gustiņu (dz.Cildermani) dzimuši dēli Zigurds (1942), Rolands (1944), Atis (1947). Iesaukts armijā (1944), bijis kara ziņotājs un no uzdevumiem brīvajā brīdī skicējis lauku ainavas. Sagūstīts (1945), izsūtīts uz Sovetskajas Gavaņas nometni. 1946. gadā atgriezies Latvijā. Ar ģimeni dzīvojis Svitenes pagasta "Jaunanzēnos". Bijis zīmēšanas skolotājs Pilsrundāles skolā un Bauskas septiņgadīgajā skolā. Papildus noformētājs Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā. Piedalījies etnogrāfiskajās ekspedīcijās. Virtuozs zīmētājs. Atveidojis Zemgales ainavu, apdzīvotas vietas. Z. Gustiņa Bauskas vecpilsētas pagalmu un ielu zīmējumu kolekcijai ir kultūrvēsturiska vērtība. Ilustrējis E. Virzas prozas poēmu "Straumēni". Galvenais izteiksmes līdzeklis - līnija. Izmantojis galvenokārt zīmuli, retāk tušu, ogli, sangīnu, sēpiju, kā arī linogriezuma, litogrāfijas, oforta tehniku. Gleznojis ar akvareli un pasteli. Personālizstādes (1950), piemiņas izstādes Bauskā (1951,1961,1979) un Rundālē (1999). Miris 1950. gada 30. decembrī, atdusas Bauskas Vecajos kapos.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās (V-Ž), papildinājumi (A-U), 4. sēj. [Rīga]: A/S Preses nams, 2003. 303 lpp.; Ramane, A., Truntika, A. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.; Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.

Kārlis Vesmanis (1848-1945)

Rundāles pagasta vecākais

Dzimis 1848. gada 2. janvārī. Lauksaimnieks. Dzīvojis Rundāles pagasta "Kraukļos". Divdesmit četrus gadus bijis Rundāles pagasta vecākais. Par uzcītību dienestam piešķirtas vairākas atzinības zīmes. Vēlēšanos atstāt mājas dēlam vai mazdēlam pazudināja karš un izsūtīšana. Ilgdzīvotājs. Miris 1945. gada 20. februārī. Atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapsētā.

Vesmanis, Fridrihs. Klausieties pagātnes soļos. [Jelgava]: Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, 2013. 317 lpp

Jānis Žanis Vīksne (1885-1950?)

Virsleitnants

Dzimis 1885. gada 11. janvārī Rundāles pagastā. Izglītojies Bauskas pilsētas skolā. Zemkopis. Krievu armijā iestājies brīvprātīgi. 1915. gada septembrī iedalīts Semjonovas leibgvardes pulkā. 1916. gada jūnijā pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāko pulku). Piedalījies Ziemassvētku kaujās. 1917. gadā pie Olaines, Ikšķiles un Salaspils paaugstināts par praporščiku. Bijis divreiz ievainots. Vācu okupācijas laikā dzīvojis Rundālē. Latvijas armijā iesaukts 1919. gadā. Piedalījies cīņās pret lieliniekiem Augšzemē, vēlāk pret bermontiešiem. Apbalvots par 1919. gada 21. novembra cīņu pie Svitenes, Strautiņu un Pusteļu mājām Lielsvitenes muižas rajonā. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, nr.3/1470 (1922). Miris ap 1950. gadu, precīzs datums nav zināms. Atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"; Ramane, Aelita. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti, 2. grāmata. Rīga: Madris, 2021. 367 lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, pieejams: lkok.com [09.11.2022.]

Jānis Straumanis (1864-1944)

Prāvests

Dzimis 1864. gada 16. janvārī Svitenes pagasta Mesteru mājās. Zemkopju dēls. Pirmo izglītību ieguvis Svitenes skolā, pēc tam mācījies Bauskas trīsklasīgajā apriņķa skolā (beidzis 1883. gadā), vēlāk Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā, ko absolvēja 1887. gadā. Teoloģijas studējas apguvis Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultātē (1888-1893). Svētību baznīcas darbam saņēmis Mežotnes dievnamā ar ordināciju 1894. gada 15. maijā. Straumaņa pirmā darba vieta bijusi Lietuvā Kretingas draudzē, kurā viņš darbojies 12 gadus (līdz 1906. g.). Šaiā laikā iemācījies lietuviešu valodu, uzcēlis dievnamu (no kaltiem akmeņiem), ierīkojis draudzes bibliotēku (600 sēj.). 1906. gadā pārcēlies uz savu mūža vietu - Dobeles draudzi, kurā viņš uzticīgi un nepaguris sludinājis dievvārdus 36 gadus (līdz 1940. gada 4. jūnijam). Vadījis pārbūves darbus Glūdas, Jaunsesavas un Dobeles draudžu ēkām. Organizējis svētdienas skolu un alkohola atturības kustību Dobelē. Rakstījis presē par ētiskiem un atturības jautājumiem. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1939). Miris 1944. gada decembrī. Atdusas Dobeles Pilsētas kapos.

Prāvests Jānis Straumanis, "Jaunā Balss" Nr.12 (1937); Mans tēvs manās atmiņās, "Tehnikas Apskats" Nr. 133 (1998); Prāvests J. Straumanis atskatās uz 80 mūža gadiem un 50 gadiem garīgā amatā, "Baznīcas Ziņas" Nr. 3 (1944). Pieejami LNB Digitālā bibliotēka periodika.lv (skatīti 14.11.2022.)

Konstantīns Aizpurs (1919-2003)

Dzejnieks

Dzimis 1919. gada 5. janvārī Asūnes pagasta Koziraučos (mūsdienās Ķepovas pagasts) zemnieka ģimenē. Strādājis par skolotāju Rundālē. Literatūrā darbojies kopš 1942. gada – rakstījis dzejoļus un atdzejojis no krievu, poļu un vācu valodas. K. Aizpurs rakstījis un atdzejojis arī esperanto, publicējies esperantistu izdevumos. Dzejoļi, poēmas un fabulas regulāri publicēti dažādos periodiskos izdevumos - "Karogs", "Zvaigzne", "Padomju Jaunatne", "Pionieris", "Diena", "Latvijas Zeme", "Atpūta", "Treji Vārti" u.c. Vairāku lugu autors. 90. gados rakstījis un publicējis esejas par rakstniekiem Konstantīnu Raudivi, Ādamu Mickeviču, par pirmo latviešu režisoru Jāni Peitānu. Rokrakstā palicis dzejoļu krājums "Liepu zemes dziesmas". Mūžībā devies 2003. gada 23. jūnijā, atdusas Rīgā, Pirmajos Meža kapos.

Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 739 lpp.; Konstantīns Aizpurs, pieejams: literatura.lv [14.11.2022.]

Valdis Briedis (1910-1999)

Policijas bataljona leitnants

Dzimis 1910. gada 18. janvārī (dažos avotos 16.01.) Rundāles pagastā. Otrā pasaules kara dalībnieks. Beidzis Rīgas valsts tehnikumu (1932). Zemgales artilērijas pulka karavīrs. Beidzis Instruktoru rotas kursu (1933). 1933. gada jūlijā kļuvis par kaprāli. Vēlāk Policijas bataljona leitnants. 1944. gada 10. septembrī apbalvots ar Dzelzs krusta II pakāpi. Miris 1999. gada 4. septembrī.

Sietiņš, Udo. Par zemi, ko mīlam: latviešu dzelzskrustnieki. Rīga: LDS, 2005. 304 lpp.; Valdis Briedis, pieejams: timenote.info/lv [14.11.2022.]

Rasma Zeijere (1929-2014)

Skolotāja

Dzimusi 1929. gada 7. februārī. Dzimusi, augusi, mūžu aizvadījusi Rundālē. Ģimenes mājas - "Ķildas". Beigusi Pilsrundāles sešgadīgo pamatskolu, Bauskas pirmo vidusskolu (1948), LU Filoloģijas fakultātes vācu katedru. Pilsrundāles skolas vācu valodas skolotāja. Vadījusi deju kolektīvu, dramatisko pulciņu, rakstījusi lugas. Skolotājas darba stāžs - 44 gadi (1961-2005). Par savu darbu vairākkārt saņēmusi Izglītības ministrijas atzinību. Aizrāvusies ar baltvācu dzejniekiem, tulkojusi to darbus. Kādreizējā Rundāles novada himnas vārdu autore: http://www.rundale.lv/rundales-novada-himna Mūžībā devusies 2014. gada 3. janvārī. Atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"; Ramane, Aelita, Anna Truntika. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.

Kristaps Mežavilks (1875-1932)

Svitenes pagasta vecākais

Dzimis Svitenē 1875. gada 9. februārī. Ilggadējs Svitenes pagasta vecākais un sabiedriskais darbinieks. Dēls Uģis bija karikatūrists un gleznotājs, Zigurds – žurnālists un fotogrāfs. K. Mežavilks miris 1932. gada 20. augustā. Atdusas Svitenes pagasta Vidukļu kapos

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"

Jēkabs Spickus (1927-2018)

Kolhoza priekšsēdētājs

Dzimis 1927. gada 11. februārī Rundāles pagasta "Auguļos". Mācījies Mežotnes lauksaimniecības skolā. Beidzis Saulaines lauksaimniecības tehnikumu (1947). Bauskas rajona Jaunsaules agronoms (1947-1949), Bauskas rajona Lauksaimniecības nodaļas vecākais koksagīza agronoms (1949-1952). Vēlāk strādājis Praviņu MTS par galveno agronomu. Neklātienē beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. Jēkabs Spickus bija kolhoza "Dzimtene" priekšsēdētājs no 1954. gada līdz pat Atmodas laiku maiņām, vēlāk – uz kolhoza bāzes izveidotās SIA "Dzimtene" vadītājs Tumes pusē. Miris 2018. gada 30. jūnijā. Atdusas Tukuma Veļķu kapos.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"