Lauma Lancmane (1947)

Rundāles pils rožu dārza koncepcijas autore

Dzimusi Rīgā 1947. gada 13. februārī. Rundāles pilī strādā no 1975. gada. No 1981. gada Pils ansambļa nodaļas vadītāja, no 2017. gada – izstāžu kuratore Mākslas pētniecības nodaļā. Lauma Lancmane ir Rundāles pils rožu dārza koncepcijas autore. Tās pamatā ir darbietilpīgs un pedantisks gan Latvijā, gan pasaulē sastopamo vēsturisko un mūsdienu rožu izpētes darbs. Vairāku grāmatu un publikāciju autore. Par savu izstādi "Roze... kas ir roze?" saņēmusi Kultūras mantojuma gada balvu nominācijā "Nozīmīgākā izstāde vai akcija" (2007). Īpaši nozīmīgs ir L. Lancmanes devums Rundāles pils parka atjaunošanā. 2020. gadā izdots viņas sagatavotais katalogs "Vēsturisko rožu dārzs", savukārt 2022. gadā izdots ceļvedis "Rundāles pils parks un dārzi". Ar Laumas sagatavoto un izdoto priekšmetu stāstu "Utrehtas flīzes Rundāles pilī" (2021) aizsākta muzeja izdevumu sērija "Rundāles pils muzeja priekšmetu stāsti". Saņemtie apbalvojumi: Trīs zvaigžņu ordenis (IV šķira, 2015), Rundāles novada goda zīme "Zelta lauva" (2017), Borisa un Ināras Teterevu fonda goda zīme (2020), LR Kultūras ministrijas Goda raksts (2022), Bauskas novada Goda raksts (2022).

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pils"

Antonija Čure (1895-1973)

Medmāsa

Dzimusi 1895. gada 20. februārī. Rundālē ienācēja, kādreizējā pagasta priekšnieka M. Mengota radiniece, kura sieva bija Čures māsa. Daktera A.Ozoliņa medmāsa. Vārdā viņu nesauca, tik par Māsiņu. Dzīvoja Baļču mājās, vēlāk – Rundāles pilī. Mūža nogalē iekārtota Ropažu pansionātā. Tur viņa ilgi nepalika, aizgāja mūžībā 1973. gada 8. decembrī 78 gadu vecumā. Atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos. Par Antonijas Čures cilvēkmīlestību, gādību un feldšeres godaprātu liecina Rundāles pagasta cilvēku saziedotā nauda kapa piemineklim.

Ramane, Aelita, Anna Truntika. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.

Pēteris Kārkliņš (1889-1954)

Piensaimnieks

Dzimis 1889. gada 28. februārī Ļaudonas pagasta "Vaguļos". 1916. gadā kopā ar brāli Jūliju devies apgūt zinības Pēterburgā. Vēlāk Pēteris devies uz Angliju studēt, apguvis angļu valodu, praktizējies Dānijā, Zviedrijā un 1928. gadā atgriezies kā diplomēts piensaimnieks. Viņa zināšanas noderējušas Latvijas sviesta eksporta sagatavošanā. Zinājis sešas valodas. Autors trīs grāmatām: "Sviesta kļūdas, to cēloņi un novēršana" (1925), "Tīra piena iegūšana un apkopšana" (1928), "Kā ražot lētu un vērtīgu lopbarību" (1932). 1935. gadā nopircis zemi Bauskas pusē un ierīkojis 7 hektārus lielu dārzu. Rundāles pagasta "Jaunlejniekos" (tag. Ziedoņu apkaime) P. Kārkliņš izmēģinājis Latvijas apstākļiem piemērotu augļu koku šķirnes. Par sievu apņēmis Veru Milleri, piedzimuši dēls Jānis (1944), meita Anna (1947). Kolhozā izglītotais vīrs bijis piena vedējs. P. Kārkliņš nepieredzēja sava dārza izputināšanu. Miris 1954. gada 12. jūnijā.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Slaveni novadnieki"; Ramane, Aelita, Anna Truntika. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.

Jānis Zemtautis (1932)

Pretošanās grupas dalībnieks, represētais

Dzimis 1932. gada 1. martā Bauskas apriņķa Svitenes pagastā. Dzimtās mājas "Maizītes". Pabeidzis Svitenes pamatskolu un Bauskas vidusskolu. Bauskas nacionālās jauniešu pretošanās grupas dalībnieks. Par pretošanos padomju varai apcietināts izlaiduma dienā. 1951. gada 2. martā notiesāts uz 25 gadiem katorgā Tālajos Ziemeļos un vēl uz pieciem gadiem bez cilvēktiesībām, izcietis 15 gadus PSRS gulaga nometnēs Vorkutā un Mordovijā. Pēc atgriešanās Latvijā Jānis strādājis meža darbos, izmācījies par šoferi un lielāko daļu darba mūža pavadījis, strādājot Rundāles un vēlāk Bauskas patērētāju biedrībās. Sešus gadus bija Latvijas Politiski represēto apvienības struktūrvienības, Bauskas politiski represēto kluba "Rēta" vadītājs. Jānis Zemtautis krāj vēstures liecības par savu pagastu, iemūžinot bojā ejošās sētas sērijā "Zudusī Latvija". Iecelts par Viestura ordeņa komandieri un apbalvojumu saņēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā (2022). Saņēmis Bauskas novada pašvaldības augstāko apbalvojumu Goda zīmi "Zelta ozols" par ilggadēju mērķtiecīgu sabiedrisko darbību Latvijas neatkarības ideju iedzīvināšanā un nozīmīgu ieguldījumu patriotisko vēstures liecību saglabāšanā nākamajām paaudzēm (2022). Dzīvo Bauskas novada Īslīces pagastā.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Slaveni novadnieki"; Ramane, Aelita. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. Rīga: Madris, 2021. 367 lpp.; Valsts prezidents 4. maijā Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 73 izcilām personībām, viņu pulkā – baušķeniekam Jānim Zemtautim, pieejams: bauskasdzive.lv [21.11.2022.]

Edgars Gasūns (1939-2018)

Retroauto restaurētājs

Dzimis 1939. gada 15. martā Bauskā, uzaudzis Rundālas pagastā. Pabeidzis Pilsrundāles septiņgadīgo skolu, kas tolaik atradusies Rundāles pilī (1956), Priekuļu mehanizācijas skolu. 1962. gadā sāka strādāt Bauskas "Lauktehnikā". Laulībā ar Annu piedzima dēls Agris. Edgars Gasūns no 1971. gada pildīja specceha vecākā inženiera pienākumus. Darba gaitas Bauskā Gasūni beidza 1973. gadā, kad Edgars sāka strādāt Rundāles pils muzejā par inženieri-mehāniķi. Rundāles pils muzeja direktora vietnieks saimnieciskajā darbā (1976-1988), vēlāk vadījis auto muzeja vajadzībām. Vairāk nekā 20 gadus darbojies Antīko automobiļu klubā, piedalījies auto salidojumos, saņēmis atzinības par teicamu restaurācijas darbu. Dzīvoja Rundāles pagasta "Mežmaļos". Mūžībā devies 2018. gada 8. oktobrī, atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Ramane, Aelita, Anna Truntika. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"

Pauls Veimanis (1894-1941)

Pulkvedis

Dzimis 1894. gada 26. martā Pilsrundāles pagastā. Minēts arī kā Paulis. Zemnieku ģimenes dēls. Beidzis Jelgavas reālskolu (1912), studējis Pēterburgas Politehniskajā institūtā. Beidzis Konstantīna artilērijas skolu Petrogradā (1915). Studentu (-šu) korporācijas biedrs. Pirmā pasaules kara dalībnieks. Dienējis 1. rezerves artilērijas brigādē, vēlāk 115. artil. brig. (vēlākajā 116. artil. divizionā). Pulkvedis. Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (1926, Nr. 83), III šķira (1931, Nr. 614). Viestura Kara ordeņa kavalieris. Padomju represiju (genocīda) upuris. 1941. gada 14. jūnijā apcietināts, izvests uz Soļikamskas soda nometni. Miris 1941. gada 30. decembrī.

Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.; Pauls Veimanis, pieejams: https://timenote.info/lv/Pauls-Veimanis [22.11.2022.]

Mērija Bernere (1903-1984)

Māksliniece, dzim. Marija Piliņa

Dzimusi 1903. gada 22. martā Pilsrundāles ciema mājās "Vētras". Vecāku dots vārds un uzvārds - Marija Piliņa. Mācījusies Jelgavas ģimnāzijā, beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju (1937). Skolotāja Pilsrundāles skolā. Savu dzimšanas gadu (maiņa uz 1908. gadu) un vārdu (no Marijas uz Mēriju) oficiāli nomainījusi pati. Mirusi 1984. gada 2. septembrī, atdusas Rīgas Meža kapos.

Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Jelgava: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.

Zigurds Mežavilks (1926-2015)

Sporta žurnālists, fotogrāfs

Dzimis 1926. gada 22. martā Bauskas apriņķa Svitenes pagastā. Pēc tēva nāves māte ar abiem dēliem, Zigurdu un Uģi, pārcēlusies uz Liepājas apriņķi, bet, sākoties Otrajam pasaules karam - uz Krieviju. Zigurds skolas gados sācis nodarboties ar šaušanas sportu. Otrā Pasaules kara laikā guvis nopietnu ievainojumu. Pēc kara strādājis par skolotāju. Pievērsies žurnālistikai un ilgus gadus bija žurnālists laikrakstā "Sports". Izdots Z. Mežavilka fotogrāfiju albums "Lielais basketbols" (1964). Iznākušas viņa grāmatas "TTT" (1977), "Opermūzikas svētki Siguldā" (2010), kurā publicētas fotogrāfijas par svētkiem piecpadsmit gadu garumā. Viņa žurnālista spalvai pieder daudzi nozīmīgi raksti par sabiedriski aktuālām tēmām. Fotogrāfijas redzamas daudzās grāmatās – "VEF cīnās", "Latvijas sports", "Latvijas sporta vēsture" u.c. Zigurds Mežavilks kā fotokorespondents darbojies daudzās olimpiskajās spēlēs. Publicējies laikrakstā "Latvietis". Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Precējies, ir meita un divi dēli. Miris 2015. gada 16. jūnijā.

Zigurds Mežavilks, pieejams: http://www.latvijassports.lv [22.11.2022.]

Marija Alise Akermane (1893-1948)

Skolotāja

Dzimusi 1893. gada 27. martā Bauskas apriņķī, Rundāles pagastā Vīburu mājās. Tēvs Dāvis - kalējs, māte Lizete - šuvēja. Mācījusies Iecavas pirmskolā. Beigusi Jelgavas sieviešu ģimnāziju ar sudraba medaļu (1911), Jelgavas sieviešu ģimnāzijas pedagoģisko klasi (1912). Iestājusies Augstākos sieviešu kursos Kijevā (1913). Mājskolotāja. Strādā Kalugas ģimnāzijā un skolotāju seminārā (1918-1920). Kopā ar vecākiem atgriezusies Latvijā (1920). 1945./46. mācību gadā vēstures skolotāja Jelgavas 1. vidusskolā. 1947. gadā sākās skolotājas vajāšana par izvairīšanos no padomju varas rīkotajiem pasākumiem. 1947. gada 23. decembrī atbrīvota no darba. Brālis Jānis Akermanis (dz. 24.04.1897.) slavens aviokonstruktors ASV. Mirusi 1948. gada 14. februārī, atdusas Jelgavas Bērzu kapsētā.

Marija Alise Akermane, pieejams: https://timenote.info/lv/Marija-Alise-Akermane [20.11.2022.]

Indriķis Kalniņš (1897-1917)

Karavīrs

Dzimis 1897. gada 26. aprīlī Rundāles pagastā. Izglītojies Jelgavas reālskolā. Beidzis Pāvila karaskolu Petrogradā (1916), dienējis krievu grenadieros. 1917. g. vasarā pārnācis uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku. Dažas nedēļas piedalījies Rīgas aizstāvēšanas kaujās. 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka praporščiks. Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 1920. gadā (Nr. 431). Apbalvots par 1917. gada 21. augusta cīņām pie Smilziņu kroga, Mazās Juglas rajonā. Kritis, vadot ložmetēju, 1917. gada 21. augustā, apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.