Roberts Slokenbergs (1898-1957)

Mācītājs

Dzimis 1898. gada 23. oktobrī Rundāles pagasta "Pareizu" mājās. Katrīnas un Jāņa Slokenbergu dēls. Mācījies Žeimes baznīcas skolā, Kļaviņas reālskolā Bauskā (1908-1915), Luda Bērziņa Dubultu ģimnāzijā Tērbatā (skola uz laiku pārcelta), Jelgavas ģimnāzijā. Brīvprātīgi pieteicis jātnieku eskadronā (1919). Sekoja teoloģijas studijas. Ordinēts 1924. gadā. Dzīvojis Sesavas "Knīšos". Sprediķojis vairākās baznīcās, t.sk. Jelgavas Sv.Annas baznīcā, Sesavas baznīcā. Bijis Rūjienas Ziemeļu draudzes mācītājs (1929-1942) un tur nodibinājis privātu draudzes pamatskolu. Nedz krievu, nedz vācu varai R.Slokenberga iecienītā skola un darbība nepatika. Kopā ar ģimeni (brāļu ģimenes bija jau izvestas) devies bēgļu gaitās ar Zviedriju, ar laivu šķērsojot Baltijas jūru. Pēc gada nokļūstot Anglijā, dibinājis Londonas latviešu draudzi. Draudze pārbūvējusi Raufantas muižu, kas kļuva par latviešu saieta namu un aprūpes centru. Miris Londonā 1957. gada 22. oktobrī. Pelnu urna pārapbedīta Sesavas kapsētā.

Lai katrs dzīvojam tā: Dievam, savai tautai un tēvzemei. "Latvijas Vēstnesis" Nr.313-314 (1998); Par Robertu Slokenbergu Rūjienā. "Brīvā Latvija" Nr.34 (1996), pieejami LN Digitālā bibliotēka [24.11.2022.]

Miķelis Mengots (1884-1949)

Rundāles pagasta vecākais

Dzimis 1884. gada 30. septembrī Jaunsaules pagastā. Laulībā (1913) ar medmāsu Malvīni Čuri, dzimušas meitas un dēls Auseklis. Ģimene dzīvoja Rundāles "Balčos". Laikā no 1931. līdz 1945. gadam ieņēmis vairākus Rundāles pagastā nozīmīgus amatus - Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs (1936-1940), Ugunsapdrošināšanas biedrības priekšnieks, Krājaizdevumumu sabiedrības valdes priekšsēdētājs. Bijis arī Bauskas apriņķa nekustamās mantas vērtēšanas un Savstarpējās apdrošināšanas centrālās savienības revīzijas komisiju loceklis. 1939. gadā Saņēmis Lauksaimniecības ministrijas pateicību par sasniegumiem lauksaimniecībā un lopkopībā. Apbalvots ar Atzinības krusta 4. šķiru (1939). Ienākot padomju varai, apcietināts (1945) un atbrīvots. Tam sekoja atkārtots apcietinājums kopā ar dēlu un izsūtījums (1946). Dēls atgriezās. M. Mengots mira Čeļabinskā 1949. gada 9. septembrī.

Ramane, A., Truntika, A. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.

Kārlis Kore (1893-1949)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1893. gada 6. oktobrī Rundāles pagastā ar uzvārdu Križmanis. Beidzis Jelgavas pilsētas skolu. Dzīvojis Jelgavā, kur strādājis par kantoristu. Brīvprātīgi iestājies armijā (1914), dienējis 75. Sevastopoles kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret austriešiem pie Sanas, Ržežovas. Ieskaitīts rezerves latviešu strēlnieku bataljonā (1915). Mācījies karaskolā (1916). Pēc tās beigšanas pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku. Par drosmi Ziemassvētku kaujās pie Ložmetējkalna, apbalvots ar Lācplēša Kara ordeni (nr. 1720). Paaugstināts par kapteini (1935). Mainījis uzvārdu uz Kore. Otrā pasaules kara laikā devies trimdā. Dzīvojis Vācijā, Hamburgā, kur 1949. gada 18. novembrī miris. Urna pārvesta uz memoriālo kapsētu Milvokī, ASV.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"; Priedītis, Ē. Latvijas valsts apbalvojumi un lāčplēši. Rīga: Junda, 1996. 368 lpp.

Vilis Bazons (1908-1978)

Jurists

Dzimis 1908. gada 11. oktobrī Rundāles pagastā "Kraukļos". Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1926-1934). Latvijas Universitātes maģistrs jurisprudencē. Rīgas un Jelgavas apgabaltiesas viceprokurors, Kurzemes apgabaltiesas prokurors. Korporācijas "Latvia" filistrs. Izsūtīts uz Krieviju (1945). Miris 1978. gada 10. oktobrī, atdusas Jelgavas Baložu kapos.

Ievērojamas personas Jelgavas novadā, "Jelgavas Ziņotājs" Nr.192 (1991); Nekrologs "Darba Uzvara" Nr. 162 (1978), pieejami LN Digitālā bibliotēka [24.11.2022.]; Latvijas Universitātes absolventi – juristi. Rīga. 1999.

Biruta Gustiņa (1917-2006)

Gleznotāja, skolotāja

Dzimusi 1917. gada 26. oktobrī Krievijā, Saratovas guberņā. Pēc Pirmā pasaules kara ģimene atgriezusies Latvijā. Mācījusies vietējā pamatskolā Apriķos, Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. Studiju gadi Latvijas Mākslas akadēmijā (1937–1941). Pēc laulībām ar Zigurdu Gustiņu (1940; dzimusi Cildermane), abi dzīvojuši starp Apriķiem, Rīgu un Sesavu. Valdošajām varām un akadēmijas studiju piedāvājumam mainoties, akadēmija palika nepabeigta. Piedzima dēli - Zigurds, Rolands, Atis. Biruta kopā ar vecākajiem dēliem un saviem vecākiem mēģinājusi bēgt uz Vāciju, jo Z. Gustiņš, būdams kara ziņotājs, ilgstoši nedevis ziņu. Tomēr Birutas ceļš atvedis uz Rundāli, kur turpināja dzīvi Rundāles pilī ierādītajās telpās un vīra dzimtajos "Kalnanzēnos". Sekojušas darba gaitas Pilsrundāles skolā (1946–1980), mācot bērniem zīmēšanu un citus priekšmetus. Vecumdienās Birutai atkal bijis laiks gleznot - vairākas gleznu izstādes Bauskā, Rundālē un Sidnejā. Ainavā vērojamas daudzveidīgas toņu pārejas, ekspresīvi otras triepieni. Māksliniece bieži attainojusi Rundāles apkārtni. Devusies mūžībā 2006. gada 17. septembrī, atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Ramane, A., Truntika, A. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles novada mākslinieki"; Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.

Mārtiņš Segliņš (1928-2012)

Inženieris elektriķis

Dzimis 1928. gada 28. oktobrī Svitenes pagastā. Mācījies Pilsrundālē, Jelgavā un Bauskā. Beidzis Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultātes Elektrotehnikas nodaļu. "Latvkomunenergo" Jelgavas energorajona pārvaldes Tehniskās daļas vadītājs (1953). "Latvijas dzelzceļa" Jelgavas nodaļas elektrosaimniecības vadītājs (1958). Dienvidu elektrisko tīklu darbinieks no 1960. gada Tīklu ekspluatācijas un remonta dienesta priekšnieks. No 1968. gada veicis galvenā inženiera pienākumus, no 1971. gada - direktors. Bijis Jelgavas pilsētas izpildu komitejas loceklis un direktoru Padomes priekšsēdētājs. Miris 2012. gada 27. decembrī.

Ievērojami Latvijas elektroenerģētiķi: dzīve un darbi, 1. daļa. Rīga: Latvenergo, 1999. 448 lpp.

Daira Līdaka (1941-2021)

Tekstiliju restauratore

Dzimusi 1941. gada 26. oktobrī Rīgā. Meitas uzvārds - Klepere. Mācījusies Rīgas 36. vidusskolā. Beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1966). Arheoloģijas prakse un LVM zinātniskās līdzstrādnieces darbs negaidot pavēris iespēju strādāt Rundāles pils muzejā. Rundāles pils muzeja krājuma galvenā glabātāja (1972-1977). Kursi I. Grabara Restaurācijas centra Tekstiliju restaurācijas nodaļā Maskavā (1973; 1974). Nemitīgi papildinot zināšanas un realizējot tās praksē Rundāles pils muzejā, iegūta vecmeistara kvalifikācija tekstiliju restaurācijā. Specializējusies 16.–18. gadsimtā dzīvojušo valdnieku un viņu ģimenes locekļu apbedījumu apģērbu konservācijā un restaurācijā. Vīrs - restaurators Vilnis Līdaka. Arī dēli, Pēteris un Jānis, ievirzīti mākslā. Daira Līdaka regulāri dalījusies pieredzē, konsultējusi restauratorus. Devusies mūžībā 2021. gada 19. septembrī, atdusas Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Ramane, Aelita. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. Rīga: Madris, 2021. 367 lpp. ; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"; Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 4. sēj. [Rīga]: A/S Preses nams, 2003.

Pēteris Doriņš (1896-1989)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1896. gada 31. oktobrī Ļaudonas pagastā. Bijis lauksaimnieks. Iestājies krievu armijā (1915), dienējis jātnieku virsnieku skolas pulka Petrogradā. Piedalījies kaujās pret vāciešiem pie Ķemeriem un Slokas, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Bulaka-Balahoviča vienībā piedalījies cīņās pret lieliniekiem Austrumigaunijā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi Tērbatā (1919). Īpašu drosmi izrādījis pie Imaku mājām Piņķu apkaimē (1919. g. nov.), likvidējot sargposteni. Par šo cīnu apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 734. Jātnieku pulka eskadrona virsseržants (1921). Beidzis virsdienesta instruktora kursus (1928) un tajā pašā gadā atvaļināts. Vēlāk jaunsaimnieks Ēdoles pagasta "Liediķos". Strādājis Rīgā, Satiksmes ministrijā (1938-1940). Apcietināts (1944), atradies ieslodzījumā Urālos, pēc tam reabilitēts. Atkārtoti cietis padomju represijās, izsūtīts (1949). Pēc atbrīvošanas (1956) strādājis par kalēju sovhozā Kazahijas PSR. Vien 1971. gadā atgriezies Latvijā. Dzīvojis Pilsrundāles ciemā, bijis kurinātājs sovhozā. Miris Pilsrundālē 1989. gada 22. augustā, apbedīts Rundāles pagasta Sudmalu kapos.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.

Eduards Štrauss (1896-?)

Karavīrs

Dzimis 1896. gada 31. oktobrī Rundāles pagastā. Zemnieks. Brīvprātīgais cīņās (1915). Mobilizēts. Dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona (vēlāk pulka) 1. rotā. Izlūkošanā Nāves salā ievainots, palicis ierindā un pirmais pielīdis pie vācu ierakumiem-J3K. No Krievijas atgriezies Latvijā (1921). Apbalvots: Svētā Jura IV šķ krusts (1915), III šķ. (1916). Miršanas datums nav zināms.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"

Aivars Okmanis (1959)

Bauskas novada domes priekšsēdētājs

Dzimis 1959. gada 1. novembrī Sēlijā. Beidzis Aknīstes vidusskolu (1978). Divus Politehniskā institūta studiju gadus turpinājis Jelgavas akadēmijā automobiļu saimniecības specialitātē. Pēc studiju beigšanas (1983) uzsācis darbu Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. Piecus gadus pildīti skolotāja pienākumi, tad vadījis automehāniķu nodaļu. Sekojoši direktora vietnieka pienākumi praktiskajā apmācībā, vēlāk arīdzan ražošanā. 1989. gadā Tautas frontes sarakstā ievēlēts par Bauskas rajona padomes deputātu. 1994. gada vēlēšanās kļuvis par Rundāles pagasta vadītāju. 2009. gadā ieņēmis Rundāles novada domes priekšsēdētāja amatu. No 2021. gada Bauskas novada domes priekšsēdētājs. Dzīvo Rundāles pagastā.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mapes "Rundāles novads 2009-2021" un "Rundāles pagasta cilvēki"; Rundāles novads bez "Vatikāna". Oliņa, Daina. Latvijas Pašvaldību savienības izdevums žurnāls "Logs" (01.06.2010.)