Ivars Mazjānis (1944)

Infektologs

Dzimis 1944. gada 5. novembrī Rundāles pagastā. Mācījies Rundāles pamatskolā un dzīvojis kopā ar vecvecākiem. Studējis Rīgas 2. medicīnas skolā un Rīgas Medicīnas institūtā Vispārējās ārstniecības fakultātē. Pēc dienesta padomju armijā, sācis strādāt Rīgas 1. slimnīcas reanimācijas nodaļā. Aspirantūrā izvēlējies infekcijas slimību specialitāti. Pēc negaidītas slimības (1995) pievērsies grāmatu rakstīšanai. Sastādītās grāmatas: "Infekcijas slimību rokasgrāmata" (1997), "Vakcinācija. Imūnsistēma. Antimikrobiskā infekciju profilakse" kopdsrbs, 2002), "Infekcijas slimības" (2006), "Medicīnas mikrobioloģija I: Vispārīgā mikrobioloģija un infekcijas imunoloģija (kopdarbs, 2014) un citas.

Ramane, Aelita. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. Rīga: Madris, 2021. 367 lpp.

Jānis Olafs Lapsa (1893-1952)

Virsleitnats

Dzimis 1893. gada 7. novembrī Svitenes pagasta "Kapūnās". Pirmā pasaules kara laikā, pēc kara skolas beigšanas, iestājies latviešu Strēlnieku pulkā un dienējis 5. Zemgales pulkā. Rotas komandieris. Piedalījies smagās kaujās kaujās Nāves salā, Ložmetējkalnā, Tīreļpurvā. Kaujās pie Juglas ievainots, kritis vācu gūstā. Atgriezies Latvijā 1918. gada rudenī. Organizējis Pirmo Latvijas Neatkarības rotu Kalpaka bataljonā (1919). Latvijas Brīvības cīņu laikā ar kaujām aizgājis no Liepājas lidz pat Zilupei. Par Saldus atbrīvošanu no lieliniekiem un sevišķi smagajām kaujām dzimtajā Zemgalē apbalvots ar Lāčplēsa Kara ordeni (Nr. 576). Pēc Brīvības cīņu beigām, dienējis Liepājas pulkā kā faktiskais pulka komandieris. Apcietināts 1940. gada 10. oktobrī Navļānos un tiesāts 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Izsūtīts. Miris 1952. gada 5. decembrī Magadanas nometnē Osohlagā.

Priedītis, Ē. Latvijas valsts apbalvojumi un lāčplēši. Rīga: Junda, 1996. 368 lpp.; Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"

Mārcis Leopolds Kļaviņš (1940– 2020)

Mākslas vēsturnieks

Dzimis 1940. gada 10. novembrī. Kā teicamnieks bija beidzis mācības Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1959), pēc tam iestājies Valsts Mākslas akadēmijā. 1964. gadā kļuvis par Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja jaundibinātās Rundāles pils filiāles darbinieku. Kopā ar domubiedru un līdzgaitnieku Imantu Lancmani aizsācis pils atjaunošanas un muzeja veidošanas garo ceļu. Kopā ar restauratori Maiju Baņķieri izaudzinājis dvīņus. Miris 2020. gada 12. decembrī.

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pils"

Teodors Pauļuks (1867-1942)

Zemturis

Dzimis 1867. gadā Rundālē. Turīgs zemturis "Mazbērstelē" (lasāms arī Mazbērsteles muiža). Ap 1500 pūrvietu lielajā saimniecībā bijusi kuļmašīna, 2 traktori, 40 zirgi. Latvijas Lauksaimniecības kameras loceklis Zemgalē (1940) Izsūtīts. Miris 1942. gada 6. aprīlī Krasnojarskas apgabalā.

Zemgalē, kad kuļmašīnas dūc."Pēdējā Brīdī" Nr. 255 (1931); Aizvestie: 1941.gada 14.jūnijs. 2. papild. izd. Rīga: Latvijas Vasts arhībs, 2007. 811 lpp.; LNB Digitālās bibliotēkas kolekcija "Zudusī Latvija", grupas portrets, pieejams: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/33088/ [05.11.2022.]

Anatols Leonīds Līvens (1872-1937)

Virsnieks, Mazmežotnes muižas saimnieks

Dzimis 1873. gada 28. novembrī Sanktpēterburgā (16.11. pēc vecā stila kalendāra). Cēlies no senas vācbaltiešu dzimtas - Līveniem. Studējis Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1895), kā eksterns nolicis eksāmenus Nikolaja kavalērijas skolā. Virsnieks Kavalērijas gvardes pulkā (1896-1908), pēc tam atvaļinājies un dzīvoja dzimtas īpašumā - Mazmežotnes muižā. Dēli Pauls, Kārlis Johans un meitas Dina un Serafima. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma atgriezies savā Kavalērijas gvardes pulkā. Par varonību apbalvots ar Sv. Jura 4. pakāpes ordeni. Ieguvis kavalērijas kapteiņa pakāpi (1917). Pirmās brīvvalsts laikā Mazmežotnes muižā aktīvi pievērsies dārzkopībai kopā ar dēlu Kārli. Ķieģeļfabrikas īpašnieks otrpus Lielupei. Vadījis kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī Ķemeros. Apbedīts Mežotnes baznīcas kapos.

Beināre, Astrīda. Asinsbalss: firsts Anatols Līvens. Rīga: jaunā Daugava, 2010. 152 lpp.; Anatols Līvens, pieejams: www.mazmezotne.lv/vesture/37 [05.11.2022.]

Jānis Dobelis (1886-?)

Karavīrs

Dzimis 1886. gada 5. decembrī Rundāles pagasta Mileiķos. Pirmā pasaules kara dalībnieks. Latviešu strēlnieku pulku karavīrs. Dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona (pulks) 2. rotā. Varonīgi cīnījies Nāves salā nakts uzbrukuma laikā. Ievainots metot rokasgranātas, bet palicis ierindā. Apbalvots ar Svētā Jura 4. šķ. medaļu (1916. Nr. 594740).

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Brīvības cīņas Rundālē"

Rolands Leonīds Kurts (1888-1961)

Inženieris, pedagogs

Dzimis 1888. gada 13. decembrī Rundāles pag. "Rimdžunās" (tag. Svitenes pag. "Dzērves") saimnieka Jāņa Kurta un Emīlijas Malvīnes ģimenē. Beidzis Kurzemes guberņas Jelgavas 7 kl. reālskolu (1907). No 1907. studējis Pēterpils Kalnu inženieru institūtā, kuru absolvējis 1916. gadā ar kalnu inženiera grādu. Studējis Pēterpils Tehnoloģiskā institūtā un Komercinstitūtā (1916-1919). Bijis privātu vispārizglītojošo, sagatavojošo un konkursa eksāmenu kursu uzturētājs (1910-1917), no 1914. gada kursu direktors. Otrā Pēterpils rajona priekšnieks un kara klausības komisijas priekšnieks (1917). Strādājis par Vladimiras I un II pakāpes darba skolu (bijusī Vladimiras reālskola) pārzini, pedagoģiskās padomes priekšsēdētāju un skolotāju (1918-1920). Ar ģimeni atgriezies Latvijā (1922). Miris pēc īsas, grūtas slimības 1961. gada 9. septembrī Rīgā. Apglabāts Miķeļa kapos Rīgā.

Rolands Leonīds Kurts, pieejams: https://timenote.info/lv/Leonids-Kurts [05.11.2022.]

Harijs Purviņš (1920-2006)

Grafiķis

Dzimis 1920. gada 15. decembrī Svitenes "Kožeļos". Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1951). Mākslinieku savienības biedrs no 1959. gada. Vairāk nekā 20 gadu bijis izdevniecības "Liesma" mākslinieciskais redaktors. Ilustrējis grāmatas, izstrādājis vāku dizainus, veidoja ekslibrus. Reālisma tradīciju piekritējs. Purviņa ekslibri ir stilistiski izsvērti, viegli nolasāmi un lakoniski. Piedalījies grafikas izstādēs. Detaļās un faktūrās smalki izstrādāts ir linogriezumu cikls "Lielupes krasti" (1957). Teicējs ekspedīcijā "Apzināsim savas saknes". Meitas Mārīte Siliņa - grafiķe, Dzirkstīte Purviņa (Lomanovska) – mākslas pedagoģe. Miris 2006. gadā.

Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Bauskas novads: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.; Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 2.sēj. (K-R). Rīga: "Latvijas Enciklopēdija", 1996. 339 lpp.

Harijs Vīndedzis (1933)

Mākslinieks

Dzimis 1933. gada 17. decembrī Rundālē. Dzimtas mājas "Vīndedži". Divas klases mācījies pašu mājās, kad tur bijusi skola, tad turpinājis Pilsrundāles skolā. Augstāko izglītību ieguvis Rīgas Politehniskajā universitātē un neklātienē Maskavas N. Krupskajas Mākslas institūtā. Strādājis Tērvetes mežniecībā, celtniecības organizācijā kolhozā "Nākotne". Rundāles pagasta Sudmalu kapu kapličas projektētājs. Dzīvo Rundāles pagasta "Vīndedžos". Glezno lielformāta gleznas. Rakstījis feļetonus laikrakstam "Bauskas Dzīve".

Pilsrundāles bibliotēkas novadpētniecības mape "Rundāles pagasta cilvēki"

Uldis Ramanis (1927-2014)

Lauksaimniecības zinātņu doktors

Dzimis 1927. gada 22. decembrī tēva mājās, Rundāles pagasta "Priedaiņos". 1935. gadā uzsācis mācības Rundāles sešklasīgajā skolā, turpinājis Bauskas pilsētas pamatskolā. 1942. gadā iestājies Mežotnes lauksaimniecības vidusskolā, bet kara dēļ audzēkņus pārcēluši uz Saulaines lauksaimniecības skolu. Mācības beidzis 1947. gadā ar jaunākā agronoma kvalifikāciju. Pirmā darba vieta - Saulaines mācību saimniecība. Sekoja neklātienes studijas Lauksaimniecības akadēmijā, Zootehnikas fakultātē. Izglītojies Augstākajā Aitkopības bonitieru skolā Ukrainā. Pēc triju gadu darba Saulainē sekoja darbs Bauskas rajona lauksaimniecības nodaļā par ciltslietu zootehniķi. Darbs Bauskas rajona kolhozā "Rainis”. Aspirantūra Latvijas Lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūtā, kurā vēlāk vadīja Cūkkopības nodaļu. Darbs vainagojās ar cūku šķirnes "Latvijas baltā" izveidi, kas arī lauksaimniecības zinātņu kandidāta disertācijas tēma. Tartu Lauksaimniecības universitātes promocijas padome piešķīrusi lauksaimniecības zinātņu doktora (emeritus) grādu. Pēdējos darba un mūža 30 gadus aizvadījis Lopkopības institūtā Siguldā. Miris 2014. gada 14. februārī, atdusas Siguldas kapos.

Ramane, A., Truntika, A. Atmiņu upe plūst: rundāliešu stāsti. [Rundāle]: Rundāles novada dome, 2018. 274 lpp.