Novadnieku enciklopēdija

Katra novada bagātība ir ļaudis. Iespējami pilnīgāk ir jāapzina tos, kuri saistīti ar Bausku, Iecavu, Rundāli un Vecumniekiem. Kāds ir zināms visā pasaulē, kāds cits - Latvijā, vēl kāds - novadā, ko sauc par mājām. Bauskas Centrālās bibliotēkas digitālā novadnieku enciklopēdija apkopo ievērojamu novadnieku biogrāfijas, un tajā sastopami dažādos gadsimtos dzīvojuši un dažādus darbus strādājuši cilvēki, kurus vieno dzimšanas vieta, dzīve vai darbs Bauskas novadā. Patlaban enciklopēdija ietver ap 380 ievērojamu cilvēku vārdus.

Novadnieki pēc alfabēta

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Novadnieki

Kopējais ierakstu skaits:380

Oskars Gerts (1940-2019)

"Latvijas Vēstnesis" galvenais redaktors

Dzimis 1940. gada 28. decembrī Jelgavā. Dzīvojis Jausnvirlaukas pagasta "Balžos", vēlāk Svitenes pagasta Ribeņu–Gāzēju mājās. Beidzis Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Filoloģijas nodaļas Žurnālistikas apakšnodaļu literārā darbinieka specialitātē (1964). 1992. gadā kļuvis par Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" pirmo galveno redaktoru. No 1997. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. Uzsverams ieguldījums oficiālā izdevēja darbības principu ieviešanā. Iestājies par publikāciju kvalitāti, skaidras un precīzas latviešu valodas lietošanu. Miris 2019. gada 24. martā.

Mūžībā aizgājis Oskars Gerts, “Latvijas Vēstneša” pirmais galvenais redaktors. "Latvijas Vēstnesis" (26.03.2019.), pieejams: https://saite.lv/aUT [05.12.2022.]


Jānis Zankevics (1891-1968)

Policists, politiķis

Dzimis 1891. gada 16. jūnijā Svitenes pagastā. Mācījies Bauskas pilsētas skolā un Pleskavas mērniecības skolā. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, sociāldemokrātu mazinieku (mazākuma) frakcija (1920-1922). Priekšnieks dažādos Rīgas prefektūru iecirkņos. Rīgas policijas darbinieku biedrības valdes loceklis (1940). Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķiru (1933, Nr. 1417) kā Brīvības pieminekļa Rīgas VII iecirkņa komitejas darbinieks. Otrā pasaules kara laikā devies trimdā. Miris Kolumbijas mazpilsētā, ASV 1968. gada martā.

Latvijas darbinieku galerija (1918-1928). Rīga: Grāmatu draugs, 1929 (84. lpp.); Triju Zvaigžņu gaismā, pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.; Jānis Zankevics, pieejams: https://timenote.info/lv/Janis-Zankevics-16.06.1891 [07.11.2022.]


Edvīns Zariņš (1954-2022)

Mūziķis

Dzimis 1954. gada 9. novembrī Rīgā, Čiekurkalnā. Mācījies Rīgas 8. vidusskolā un Rīgas 1. bērnu mūzikas skolā (vijoļspēle). Apguvis mēbeļu galdnieka profesiju. Mūziķa gaitas sācis G.Freidenfelda vadītajā Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes vokāli instrumentālajā ansamblī. Pēc dienesta padomju armijā pievienojies Bauskas kultūras nama ansamblim. Grupas "Dālderi" līderis un dibinātājs. Ar šādu nosaukumu grupa pirmo reizi uzstājusies zaļumballē Skaistkalnē 1979. gadā. Īpašu atzinību grupa "Dālderi" guva, kad uzsāka sadarbību ar maestro Raimondu Paulu, kuras laikā grupai uzticēja ierakstīt dziesmas mūziklam "Nāc pie puikām". Dāldernieku izpildītās dziesmas "Verakoko", "Anno domini" un citas baušķeniekus darīja ļoti atpazīstamus. Edvīna Zariņa izpildītā dziesma "Dzeltenie aizkari" (mūzikas autors) reiz dēvēta arī par neoficiālu Bauskas himnu. Ar jaunu skanējumu, nosaukumu "Dakota" un Edvīnu priekšgalā grupa pirmo reizi uzstājās 1996. gadā Viļņā. Kopš tā laika E.Zariņš un "Dakota" saukti par kantrī mūzikas celmlaužiem Latvijā. Edvīns sarakstījis tādas Latvijas mūzikas zelta fondā paliekošas dziesmas kā "Kurtizāņu ugunskurs", "Mazliet cerību", "Aizej tad, kad snigs", "Džokonda", "Naktstauriņu karnevāls" un daudzas citas. Uzņemts Latvijas mūziķu slavas alejā Liepājā (2013). Kopā ar Edvīnu "Dakota" klajā laida četrus albumus. Edvīns Zariņš miris 2022. gada 28. janvārī, atdusas Ceraukstes pagasta Ķīķerkalna kapos.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Mūzikas notikumi. Personālijas"


Laimonis Kalnieris (1934-2005)

Kultūras darbinieks, vēsturnieks

Dzimis 1934. gada 17. jūnijā Jelgavā. Otrā pasaules kara laikā ģimene pārcēlusies uz Salgales pagastu (1944). Ar izcilību pabeidzis Salgales pamatskolu, Kultūras darbinieku tehnikumu, ar “sarkano diplomu” - Ļeņingradas kultūras arodbiedrības augstskolu, kur pēc tās absolvēšanas piedāvāts pasniedzēja darbs. Tam nav piekritis, jo vēlējies dzīvot un strādāt Latvijā. Bijis kultūras namu direktores Madlienā, Kalnciemā, Bauskā (1970). Darba mūžs Bauskas novadā vēl aizvijies līdz gida pienākumiem Rundāles pilī, strādājis arī par muzikālās audzināšanas un vēstures skolotāju Mežotnes internātskolā, Pilsrundāles un Īslīces pamatskolās. Bauskas rajonā vadījis vairākus korus, vokālos ansambļus, pūtēju orķestrus, pratis spēlēt klavieres, akordeonu un mācījis to citiem. Padziļināti pētījis Otrā pasaules kara notikumus Bauskā 1944. gada jūlijā-augustā, apraksts-hronika "Dzīvība pret nāvi" publicēts laikrakstā "Komunisma Ceļš" (1979, Nr. 92-117). Bijis viens no Latvijas Tautas frontes organizētājiem Bauskā, piedalījies 1. un 2. kongresā. Saņēmis 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi. Izveidojis (1994) sabiedrisko organizāciju "Bauskas rajona Nacionālā apvienība", kas kā politiska organizācija (partija) kandidēja pašvaldības vēlēšanās. Bauskas rajona padomes deputāts, iestājies par Bauskas mūzikas skolas pārcelšanu uz piemērotām telpām, finansējuma piešķiršanu Bauskas slimnīcai. Devies mūžībā 2005. gada 16. decembrī.

Pēc Laimoņa Kalniera tuvinieku sagatavotās informācijas


Mārīte Jonkus (1958)

Kordiriģente

Dzimusi 1958. gada 28. augustā Bauskā. Beigusi Codes pamatskolu, Jelgavas mūzikas vsk. (1977) un LVK Kordiriģentu nodaļu (1982). 1982. gadā sāka strādāt ar Mežotnes pagasta jaukto kori "Mežotne" kā otrā diriģente. Kopš 1990. gada M. Jonkus ir kolektīva mākslinieciskā vadītāja un kordiriģente. Saņēmusi U. Darkēvicas labākā diriģenta balvu (1998). Koris "Mežotne" atzīts par labāko Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku koru skatē (pagastu jaukto koru grupa, 1998), kā arī saņemta Valsts prezidenta balva. Pasaules koru olimpiādē kategorijā "Tautas mūzika" koris M. Jonkus vadībā ieguva Zelta diplomu (2014). Mārīte Jonkus vadījusi arī Bauskas 1. vidusskolas (ģimnāzijas) kori.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Dziesmas tradīcijas novadā. Dziesmu un deju svētki"; Latvijas Enciklopēdija 3. sēj. (I-La). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2005. 799 lpp.


Anna Grise-Grundmane (1937)

Valsts Akadēmiskā kora soliste

Dzimusi 1937. gada 23. janvārī Kurmenē. Beigusi Kurmenes septiņgadīgo skolu (1952), Skaistkalnes vidusskolu (1956). Absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas skolu un Rīgas Mūzikas Akadēmiju. 1968. gadā uzaicināta Valsts Akadēmiskajā korī par solisti. Ar šo kolektīvu izbraukājusi Rumāniju, Bulgāriju, Čehoslovākiju, Poliju, Dienvidslāviju, Ungāriju, Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Sevišķi mīļi komponisti solistei ir Vivaldi, Bahs, Mocarts, Brāms, Verdi lielās formas solo partijas un kvarteti. Visspilgtāk Annai atmiņā palikušas uzstāšanās mūsu pašu Doma baznīcā, kā arī Pēterburgas, Maskavas un Dienvidslāvijas baznīcās, arīdzan Prāgas Domā dziedātie monumentālie darbi. Dziedot katra diena dāvājusi svētku sajūtu. Pēc aiziešanas pensijā (1993) Anna atgriezusies tēva mājās Kurmenē, mājās "Austrumi". Tad arī atjaunota draudzību ar gleznošanu, tajā izceļot krāsas un Latvijas dabu. Vāka zīmējuma autore G.Viegliņas-Vallietes grāmatai "Vēl mīlu" (2009).

Kurmenes bibliotēkas novadpētniecības mape "Ievērojami novada cilvēki"


Atis Maturs (1870-1937)

Grāvendāles skolas pārzinis, mutvārdu vēstures pētnieks

Dzimis 1870. gada 22. novembrī Tukuma apriņķa Miegaiņu krogā. Apmeklējis vietējo četrklasīgo pamatskolu. Beidzis Irlavas skolotāju semināru 1889. gadā, un jau gadu vēlāk uzsācis skolotāja-pārziņa darbu Mežotnes pagasta Grāvendāles (vēlākos gados Pārupes) pamatskolā. Grāvendāles un Mežotnes vietvārdu, tautasdziesmu, pasaku un teiku vācējs. Sakrātās tautas dziesmas nosūtījis Kr. Baronam, bet pasakas un teikas — Lercham-Puškaitim. Ata Matura iesūtīto tautasdziesmu skaits Dainu skapī varētu būt mērāms vairākos simtos. Ap skolu sastādījis augļu dārzu. Autors brošūrai "Cīņa pret dārzkopības ienaidniekiem" (1909). Ar ģimeni devies bēgļu gaitās (1915), nonākot Krievijā, kur skolotāja vietu, kā cittautietis un citticībnieks, dabūt nevarēja. Strādājis gan kā dārzkopis, gan arī kā darbvedis tabakas fabrikā. Atgriežoties dzimtenē (1918), uzsācis darbu kara izpostītā Grāvendāles skolā. Bauskas lauksaimniecības un rūpniecības izstādē 1924. gadā Maturs saņēmis Zemkopības ministrijas atzinības rakstu par izstādītiem dārza augļiem. Kā Mežotnes pagasta pamatskolas skolotājs Atis Maturs (Attis Māturs) 1926. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķ. (n.p.k. 150). Strādājis arī par Mežotnes izglītības biedrības Grāvendāles nodaļas bibliotekāru, pieminekļu valdes līdzstrādnieku, statistiskās pārvaldes ziņu iesūtītāju un Mežotnes-Bērsteles draudzes priekšnieku un ērģelnieku (1926–1929). Miris 1937. gada 17. janvārī tagadējā Viesturu pagasta Cērņu kapos.

Strazdiņš, Edgars. Grāvendāle starp divām Mežotnes zemēm. Rīga: Madris, 2020. 40. lpp.; Latvijas darbinieku galerija 1918-1928. Rīga: Grāmatu draugs, 1929. 204. lpp.; Triju Zvaigžņu gaismā: pirmā grāmata (1924-1940). Rīga: Latvijas Vēstnesis, 1997. 679 lpp.


Krista Anna Belševica (1993)

Dzejniece, literatūras pētniece

Dzimusi 1993. gada 10. februārī Bauskā. Pamatskolas gadi aizritējuši dzimtajā pilsētā. Izglītošanās turpināta Rīgā: Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā apgūta saksofona spēle; Latvijas Universitātē studēta Baltu filoloģija (2016); RSU maģistrantūrā - sociālā antropoloģija (2019); doktorantūras studijas uzsāktas Vācijā (2021). Rakstīšanu atklājusi kā terapiju. Latvijas lasītājiem pazīstama no 2016. gada ar dzejoļu kopu "Es izsūkšu šo pasauli sausu" interneta žurnālā "Satori". Kristas Annas dzejas un prozas publikācijas, kā arī recenzijas lasāmas žurnālos "Punctum" un "Domuzīme", laikrakstā "KultūrZīmes" un citviet periodikā. Autore dzejoļu krājumam "Medījot dzīvi" (2017) un stāstu krājumam "Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām (2021). Dzeja tulkota angļu, somu, ķīniešu, krievu, vācu valodās. Brīvajā laikā ar domubiedriem organizē literatūras performances.

Belševica, K. Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām. Rīga: Zvaigzne ABC, 2021. 140 lpp.; Krista Anna Belševica, pieejams: https://www.literatura.lv/personas/krista-anna-belsevica [11.06.2024.]


Emerita Buķele (1941-2023)

Latvijas Tautas frontes biedre

Dzimusi 1941. gada 14. augustā Madonas rajona Varakļānu pagastā, mežsarga Eriņa ģimenē. Skolas gaitas aizvadītas dzimtajā pusē. Absolvējusi Bulduru dārzkopības tehnikumu (1962), Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (ekonomistes izglītība). Emeritas darba gaitas agri tika saistītas ar Bauskas rajonu. Vispirms - dārznieces darbs Pācē, kolhozā "Cīņa". Tad grāmatvede padomju saimniecībā "Bauska" (1967-1978), LKP Bauskas rajona komitejas instruktore (1979-1986) un Bauskas rajona Agrorūpniecības apvienības priekšsēdētāja vietniece (1986-1988). Latvijas Komunistiskās partijas Bauskas rajona komitejas trešā sekretāre (1988-1990), kura neaizmirsa rajona iedzīvotājus un aktīvi iestājās katra indivīda problēmsituācijas risināšanā, iemantojot "gaišā spēka" uzticību. Viena no četriem Latvijas Republikas Augstākās padomes (LR AP) deputātiem, kas deviņdesmito gadu sākumā tika ievēlēta no Bauskas rajona (no Tautas frontes saraksta) un pārstāvēja rajona iedzīvotāju intereses parlamentā. Aktīva Latvijas Tautas frontes (LTF) biedre un vairāku LTF kongresu delegāte. Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāta statusā būdama, balsoja par 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju. Pēc LR AP darbības beigām 1993. gadā Emerita aizgāja no politikas, neskatoties uz vairākiem piedāvājumiem ieņemt amatus atsevišķās ministrijās. Cieša sadarbība ar Bauskas novada politiski represēto klubu "Rēta", tās pirmā sekretāre, kasiere. Iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri (2000). Devusies mūžībā 2023. gada 27. septembrī.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas. A-Ķ"; Krutikovs, M. Mūžībā devusies bijusī Augstākās padomes deputāte Emerita Buķele, pieejams www.bauskasdzive.lv [19.06.2024.]


Dainis Bruģis (1956)

Mākslas vēsturnieks

Dzimis 1956. gada 21. oktobrī Bauskā. Beidzis LVMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1979) ar diplomdarbu "Darba tēma 1920.-1930. gadu latviešu glezniecībā". Vēl būdams students, publicējis rakstus par mākslas jautājumiem. Mākslinieku savienības biedrs kopš 1988. gada. Vairāk nekā 20 gadus ir strādājis Rundāles pils muzejā, veicot gan zinātniskā līdzstrādnieka, gan Latvijas mākslas nodaļas vadītāja pienākumus. No 1992. līdz 2007. gadam restaurācijas firmas "Intarsija" direktors un valdes loceklis. Kopš 2008. gada ir firmas interjerists un vadošais pētnieks. Autors grāmatām: "Historisma pilis Latvijā" (1996), "Bauskas sv. Gara baznīca" (1993), "Jumpravmuiža" (2005), "Akuratera māja" (2023) un daudzas citas, arīdzan līdzautors un sastādītājs vairākām grāmatām.

Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1.sēj. (A-Kal). Rīga: "Latvijas Enciklopēdija", 1995. 239 lpp.; Jāņa Akuratera muzejā notiks Daiņa Bruģa grāmatas "Akuratera māja" atvēršana, pieejams www.bauskasdzive.lv [19.06.2024.]