Imants Lancmanis (1941)

Mākslas vēsturnieks

Dzimis 1941. gada 29. jūlijā Rīgā, dzelzceļa pasta darbinieka ģimenē. Beidzis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu (1959) studējis LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1960-1966). Mākslas akadēmijas mācību laikā sāk strādāt Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja Rundāles pils filiālē par zinātnisko līdzstrādnieku. Rundāles pils muzeja direktors (1972-2019). Lasījis lietišķi dekoratīvās mākslas vēstures lekcijas Valsts Mākslas akadēmijā (1970-1987). Glezno galvenokārt klusās dabas, portretus un alegoriskas kompozīcijas. 2022. gada nogalē LNMM atklāta izstāde, kurā apskatāmas gleznas, kas tapušas kopš 1958. gada, kā arī filma par mākslinieku. Veic pētniecības darbu, galvenie tā virzieni - Latvijas māksla 18. un 19. gadsimtā, Latvijas muižu un piļu arhitektūra, heraldikas vēsture un terminoloģija. Sarakstījis monogrāfijas par Jelgavas un Rundāles pili, par Liepājas, Mežotnes, Kaucmindes, Iecavas un citām muižām. Rakstus var regulāri lasīt žurnālos "Māksla", "Latvijas Arhitektūra" u.c. 2021. gadā ar monogrāfiju "Rundāles pils III. Restaurācija" noslēdzis triloģiju par pils vēsturi un atjaunošanu. Latvijas restauratoru biedrības biedrs (kopš 1990), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (kopš 1992). Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (1994). Saņēmis Francijas, Vācijas un Itālijas atzinības zīmes. 2004. gadā apbalvots ar Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par Rundāles pils kompleksa atjaunošanu un izcilu devumu mākslas zinātnē. Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2021. Bauskas novada godazīme "Zelta Ozols" saņēmējs (2022).

100 Latvijas personību. Rīga: Nacionālais apgāds, 2006, 190. lpp. (227 lpp.); Bauskas CB novadpētniecības mape "Māksla. Imants Lancmanis"

Mārtiņš Zaurs (1915-1998)

Tēlnieks, grafiķis

Dzimis Mežotnes pagastā 1915. gada 17. februārī. Pilnā vārdā Mārtiņš Roberts. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju. 1936. gadā iestājies Rīgas mākslinieku savienībā "Zaļā vārna". Veidojis skulpturālus portretus, figurālas kompozīcijas, kapa pieminekļus, piemiņas zīmes, sīkplastiku, apgleznojis porcelānu (šķīvju kolekcija). Pazīstams arī kā grafiķis un kolekcionārs. Piedalījies sabiedrisko ēku interjera veidošanā Bauskā, piem., kinoteātrī "Uzvara", kafejnīcā "Mūsa". Brieduma gados un mūža nogalē pastāvīgi dzīvojis un darbojies dzimtajās mājās "Stūrīši", Mežotnes pagastā. Tēlnieks strādājis ar granītu un marmoru, šajos smagajos materiālos tapis diplomdarbs "Zeme" (1942), kas atrodas "Stūrīšu" mājās. Populārs ir 45 koku skulptūru cikls "Vagara Trejača dzimta", kas atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā. Mākslinieks veidojis pirmo kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu (1976). Pie Iecavas dzelzceļa pārbrauktuves redzams piemineklis represētajiem "Sāpju semafors" (1990). Mārtiņa Zaura radīta ir arī trīs objektu kompozīcija Bauskā, Plūdoņa un Kalna ielu krustojumā. Mākslinieks ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Apbalvots ar Kārļa Zāles jubilejas medaļu. Miris 1998. gada 21. novembrī.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Mārtiņš Zaurs"; Ušča, A. Mākslinieki: Bauska, Iecava, Rundāle, Vecumnieki. Jelgava: Biedrība "Meistars Gothards", 2020. 179 lpp.; Tēlnieks Mārtiņš Zaurs, pieejams www.bauskasvecpilseta.lv [23.08.2021.]

Zenta Dzividzinska (1944-2011)

Fotomāksliniece

Dzimusi 1944. gada 12. septembrī Codes pagastā. Absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, kur pirmo reizi rokās paņēmusi fotoaparātu. Apmeklējusi G. Bindes vadītās fotogrāfijas nodarbības. Pedagoga K. Sūniņa ietekmē veidojusies interese par avangardiskām mākslas izpausmēm. Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursu studente (1965-1967). Pirmā personālizstāde "Rīgas pantonīma" (1965). Izstādēs piedalījusies kopš 1966. gada. Ievērību guvusi ar Latvijas fotomākslai netipisku sievietes tēlu. Zentas Dzividzinskas fotorokraksts izcēlies uz tā laika vīriešu - fotomākslinieku fona. Eksperimentējusi ar fotogrammas, fotomontāžas, optiskās deformācijas iespējām. Kopš 60. gadu sākuma veidojusi dokumentālo fotogrāfiju kolekciju "Māja upes krastā", kas izceļas ar neparastu kompozīciju, no feminisma un dzimtes studiju skatpunkta nozīmīgu tēmu izvēli un sievietes tēla traktējumu. Radošā māksliniece kombinātā "Māksla" (1967-1993). 70. gados pievērsusies lietišķās grafikas jomai, izmantojot dažādas fototehnikas. Piedalījusies lietišķās grafikas un plakātu izstādēs Rīgā un Maskavā. Pazīstama ar parakstu ZDZ. Precējusies ar mākslinieku Juri Tīfentālu. Iznākusi fotogrāmata "Zenta Dzividzinska. Es neko neatceros. Fotogrāfijas 1964-2005" (2007). Mirusi 2011. gadā.

Tīfentāle, A. Fotogrāfija kā māksla Latvijā. Rīga: Neputns, 2011.167 lpp.; Zenta Dzividzinska, pieejams: https://www.artdays.net [29.09.2023.]

Elmārs Dubults (1921-1993)

Zootehniķis

Dzimis 1921. gada 24. decembrī Codes pagastā. Absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (1956). Lauksaimniecības zinātņu doktors (1967). Saulaines sovhoztehnikuma mācību daļas vadītājs, saimniecības pārvaldnieks (1946– 1960). Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma māc. daļas vadītājs, direktora vietnieks (1960-1967). Jaunpils Lopkopības izmēģinājumu stacijas zinātniskais līdzstrādnieks (1967-1993), direktors (1968-1987). Veicis pētījumus par ganību ražības palielināšanu un izmantošanu, kā arī par jaunlopu izaudzēšanu un liellopu ēdināšanu. Autors pētnieciskajiem darbiem: Pētījumi par kultivēto ganību ietekmi uz teļu audzēšanu un attīstību un turpmāko produktivitāti" (1967), "Rapsis un perko liellopiem" (1986). Elmārs Dubults miris 1993. gada 23. decembrī Jaunpilī.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Kārlis Eihe (1884-1965)

Mežkopis

Dzimis 1884. gada 24. augustā Svitenes pagasta "Cielavās" lauksaimnieku Kārļa un Grietas ģimenē. Brāļi Oskars un Teodors (Eiches) arī bijuši mežkopji. Beidzis Jelgavas reālskolu. Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā un Pēterpils Mežu institūtā, iegūstot mācīta mežkopja grādu (1913). Zināšanas papildinājis ārzemēs. Strādājis Krievijā stepju apgabalu plūstošo smiltāju apmežošanā. Meža nozarē Latvijā strādājis no 1920. gada. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors (1921-1923). Rīgas Valsts mežu virsmežzinis (līdz 1928. gadam). Vēlāk virsmežzinis Ropažu un Inčukalna Valsts mežos. Mežu Pētīšanas stacijas vadītājs Kalsnavā, arī referents. Pētījis sūnu purvu izmantošanas iespējas. Izveidojis 6 priekšzīmīgas stādu kokaudzētavas. Rakstījis presē par mežsaimnieciskiem un tautas ideoloģijas jautājumiem. Žurnāla "Meža Dzīve" redaktors (1925-1936). Viens no Latvijas Mežu darbinieku biedrības dibinātājiem, valdes priekšsēdētājs (1925-1935). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķ., 1933). Emigrējis uz Vāciju (1944), vēlā - ASV. Miris 1965. gada 19. jūlijā ASV, apbedīts Berklijas kapos (Kalifornija).

Mežam veltīti mūži. Mežkopju piemiņas ceļvedis. [Ogre]: Divpadsmit, 2016. 718 lpp.

Pauls Einhorns (?-1655)

Vēsturnieks, mācītājs

Dzimis Iecavas luterāņu mācītāja ģimenē ap 1590. gadu. Pārvaldījis sengrieķu un latīņu valodas. Kalpojis Vecmuižas draudzē (1621-1634), neilgi Jelgavā. Piederējis pie mācītājiem, kurš uzskatījis, ka kristietības stiprināšanai latviešu vidū vispirms nepieciešams iepazīt tuvāk latviešu dzīvesveidu un jāapgūst latviešu valoda. Kurzemes un Zemgales hercogistes evaņģēliski luteriskās baznīcas superintendants (1636-1655). Sarakstījis: "Elku pielūgšanas un nederīgas māņticības atspēkojums" (1627); "Latviešu cilts reformācija Kurzemes hercogistē" (1636) un pats nozīmīgākais - "Latviešu vēsture" jeb Historia Lettica (1649). "Latviešu vēstures" pilnais nosaukums parāda grāmatas saturu: "tas ir latviešu nācijas apraksts, kurā stāstīts par latviešiem kā Vidzemes, Kurzemes un Zemgales senajiem iedzīvotājiem, viņu nosaukumu, reliģijas, valstu (Republica) vai pārvaldes izcelsmi, kādi tie bija pagānu laikos, arī viņu paražām, ieražām, dabu un īpašībām u.c." Miris Jelgavā 1655. gada 4. jūnijā.

Senatnes pētnieks Pauls Einhors. "Tēvijas Sargs" Nr. 22 (1935); Plute, Vilis. Pāvils Einhors un viņa raksti par latviešiem. "Austrums" Nr. 1 (1893), pieejami LN Digitālā bibliotēka periodika.lv [28.09.2023.]; Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.

Jānis Esta (1945)

Skolotājs, deputāts

Dzimis 1945. gada 11. septembrī Rēzeknes novada Ratinieku mājās. Mācījies Jelgavas 2. vidusskolā, Jelgavas mūzikas vidusskolas akordeona klasē un Daugavpils pedagoģiskās augstskolas mūzikas pedagoģijas nodaļā (1984). Vien 18 gadu vecumā uzsācis skolotāja gaitas Bauskas Mūzikas skolā un pēc atgriešanās no dienesta turpinājis iesākto darbu. Bauskas Mūzikas skolas direktors (1992-1998). Iestājies par ēkas Upmalas ielā 5 atpirkšanu mūzikas skolas vajadzībām, kas panākts 1997. gadā. Bauskas domes deputāts (1994-1998). LR Saeimas deputāts, Tautas partijas biedrs (1998-2007), strādājis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Iniciators divu likumu pieņemšanai - par izdienas pensijām profesionālajiem skatuves māksliniekiem un Dziesmu un Deju svētku likumam. Bauskas Mūzikas skolas padomes loceklis.

Bauskas CB novadpētniecības mape "Personālijas A-M"

Kārlis Ezeriņš (1868-1934)

Ģenerālis

Dzimis 1868. gada 10. septembrī Bauskas pagastā. Beidzis Viļņas junkuru skolu (1892) un Ģenerālštāba akadēmiju Pēterburgā (1899). No 1888. gada dienējis Krievijas armijā. 1901. gadā paaugstināts par kapteini. Piedalījies Krievijas–Japānas karā. Pirmā pasaules karā laikā bijis pulka komandieris. Ģenerālmajora dienesta pakāpe (1916). No 1917. gada oktobra Krievijas Ģenerālštāba pārv. priekšnieks. No 1919. gada janvāra Padomju Latvijas armijas štāba adm. daļas priekšnieks, kopā ar to atkāpies uz Padomju Krieviju. 1920. gada novembrī K. Ezeriņš nelegāli pārgājis robežu un atgriezies Latvijā. Kā ģenerālis iestājies Latvijas armijā un decembrī kļuvis par Latvijas armijas Reglamentu caurskatīšanas un rediģēšanas komisijas priekšsēdētāju, bet jau 1921. gada janvārī – par Apsardzības padomes locekli. Kara ministra biedrs (1924), vēlāk – Kara ministrijas padomes loceklis. 1926. gada oktobrī iecelts par Kara ministrijas izmeklēšanas komisijas locekli, bet decembrī atvaļināts sakarā ar štatu samazināšanu. Savas militārās karjeras laikā līdz 1920. gadam apbalvots ar Krievijas Sv. Jura zobenu, 3. un 4. šķiras Sv. Vladimira ordeni, 2. un 3. šķiras Sv. Staņislava ordeni un 2., 3. un 4. šķiras Sv. Annas ordeni. Miris 1934. gada 29. septembrī Rīgā, atdusas II Meža kapos.

Latvijas Enciklopēdija 2. sēj. (Cē-H). Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003. 799 lpp.; Ģenerālis Kārlis Ezeriņš, pieejams: https://www.karamuzejs.lv/index.php/lkm/generalis-karlis-ezerins [29.09.2023.]

Valdemārs Ērmanis (1889-1941)

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Dzimis 1889. gada 7. augustā Bruknas pagastā. Citos avotos arī Valdemārs Jēkabs Ermanis. Pirms 1. pasaules kara bijis students. Krievu armijā dienējis 150. kājnieku pulkā un 363. Viļņas kājnieku pulkā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi (1919). Piedalījies visās 3. Jelgavas kājnieku pulka cīņās. Daugavas forsēšanas laikā, Ērmanis saņēmis uzdevumu izpildīt demonstratīvu uzbrukumu Bebrenes muižas rajonā (1919). Ieņēmis vairākas mājas un muižu, kur ieguvis kara trofejas. Vajādams ienaidnieku, ielauzies tā aizmugurē, izraisījis apjukumu un veicinājis kaujas uzdevuma izpildi. Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu 3. Jelgavas kājnieku pulkā, paaugstināts par kapteini. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (nr. 1449., 1922. gads). Vēlāk pārgājis darbā Politpārvaldē, dzīvojis Jelgavā. Arestēts Bruknas pagastā, tēva mājās "Zeimaņi" (1940). Notiesāts uz nāvi un 1941. gada jūnijā nošauts Baltezerā.

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. Rīga: Jāņa Sēta, 1995. 613 lpp.; Valdemārs Jēkabs Ērmanis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru datubāze, pieejams: lkok.com [29.09.2023.]

Esmeralda Ermale (1956)

Aktrise

Dzimusi 1956. gada 5. decembrī Iecavā. Absolvējusi Iecavas vidusskolu. Vēl skolniece būdama, debitējusi ar Baibas lomu filmā "Pūt, vējiņi!" (1973) un saņēmusi balvu 7. Vissavienības kinofestivālā Baku. Mācījusies Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā. Vienlaikus ar Dailes teātra 6. studijas absolvēšanu (1977), saņēmusi arī Jāzepa Vītola Valsts konservatorijas Teātra fakultātes diplomu. Dailes teātrī kopš 1977./1978 gada sezonas. Nozīmīgākās lomas teātrī: Kate "Baznīcas kalnā" (1981), Zīra "Kāds, kura nav" (1988), Ebija "Mīla zem gobām" (1993), lēdija Čiltena "Ideāls vīrs" (1997), Zelma "Cīrulīši" (2011), Hanna "Visas viņas grāmatas" (2014), Magdelēna Zlocka un Majas māte "Sievietes daļas" (2022). Lirisku varoņu atveidotāja, kā arī dramatisku kolīziju caurstrāvotu lomu izpildītāja. Kinolomas: Marina "Šīs bīstamās balkona durvis" un māksliniece "Meistars" (abas 1976), Linda "Lielā jaungada nakts (1978), Ilze "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982). Vairākkārt piedalījusies TV seriālu filmēšanā. Vadījusi TV raidījumus "Dzīvīte", "Daudz laimes!", "Profesija - mamma".

Teātris un kino biogrāfijās, A-J (sast. un red. M. Niedra). Rīga: Preses Nams, 1999. 462 lpp.; Bauskas CB novadpētniecības mape "Teātris. Personālijas"